Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš, ir Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors. Viņš ir viens no tiem speciālistiem, kurš uzsācis Latvijā pielietot neinvazīvu metodi sirds asinsvadu izmeklēšanā. Šo metodi ir radījis izcilais latviešu izcelsmes asinsvadu ķirurgs Stenforda Universitātes profesors Kristaps Zariņš kopā ar viņa bijušo doktorantu, tagad profesoru Čārliju Teiloru (Charley Taylor). Pacientam tiek veikta sirds asinsvadu datortomogrāfija un pēc tam iegūtais izmeklējums nosūtīts uz ASV uzņēmumu Heart Flow, kur to apstrādā ar superdatoru.
Tikos ar Daini Krieviņu, lai uzzinātu, ko Latvijas iedzīvotāji iegūs no šīs abu asinsvadu ķirurgu sadarbības un vai daktera Zariņa izstrādātā metode varētu tikt izmantota jau kā valsts apmaksāta, lai samazinātu mirstību no kardiovaskulārajām slimībām.
Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa.
Karš un miers
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs 19. janvāra rītā ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 199 kaujas. Turpinās regulāri uzbrukumi ar droniem un raķetēm galvaspilsētai Kijivai, kas ir prasījuši arī iedzīvotāju upurus. Agresorvalsts kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz trīs gadiem, ir zaudējusi apmēram 820 320 militārpersonas. Tas gan Krieviju nav apturējis. Tiesa gan, pēdējā laikā aizvien biežāk izskan runas, ka šogad iespējama kara izbeigšana vai vismaz konflikta iesaldēšana. Iemesls: Donalda Trampa atgriešanās pie varas ASV.Spēcīgākās lielvaras līderis ir solījis panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Taču starp Ukrainai pieņemamu kara izbeigšanas scenāriju un agresorvalsts Krievijas prasībām joprojām ir bezdibenis, tādēļ maz ticams, ka tuvākā nākotnē karadarbība Ukrainā (un Kurskas apgabalā Krievijā) varētu beigties.
Krievijas nežēlīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.
Aizvadītā gada nogalē ar īsu ierakstu sociālajā tīklā X no aktīvās politikas atvadījās Krišjānis Kariņš. Formālais iemesls uzskatu atšķirības ar partijas Jaunā Vienotība vadību. 2024. gada 6. decembrī K. Kariņš raksta: Paziņoju, ka atkāpjos no Vienotības valdes, kuras politiku vairs neatbalstu. Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem.
Latvijas valsts dibināšanas 106. jubilejas svinības Filadelfijas latviešu saimē bija īpašas tika atklāta pirmā ceļojošā izstāde par Latviju, tās vēsturi un tautas likteņgaitām. Jau kopš 1979. gada Vašingtonas latviešu Draudzes namā Rokvilē darbojas Latviešu muzejs, kas pirms diviem gadiem tika pilnībā atjaunots un ir kļuvis par nozīmīgu latviešu kultūras un vēstures centru. 2024.gadā pēc Amerikas latviešu apvienības iniciatīvas muzeja veidotājs Pēteris Dajevskis un muzeja kuratore Renāte Grāvere izveidoja ceļojošo izstādi, kas sākusi savu gaitu pa ASV latviešu centriem. Aicināju Pēteri Dajevski un Ceļojošās izstādes koordinatori Inesi Stravelli vairāk pastāstīt par to, ko redzam izstādē un kā notiks izstādes ceļojumi.
Latvijas valsts dibināšanas 106. jubilejas svinības Filadelfijas latviešu saimē bija īpašas tika atklāta pirmā ceļojošā izstāde par Latviju, tās vēsturi un tautas likteņgaitām. Jau kopš 1979. gada Vašingtonas latviešu Draudzes namā Rokvilē darbojas Latviešu muzejs, kas pirms diviem gadiem tika pilnībā atjaunots un ir kļuvis par nozīmīgu latviešu kultūras un vēstures centru. 2024.gadā pēc Amerikas latviešu apvienības iniciatīvas muzeja veidotājs Pēteris Dajevskis un muzeja kuratore Renāte Grāvere izveidoja ceļojošo izstādi, kas sākusi savu gaitu pa ASV latviešu centriem. Aicināju Pēteri Dajevski un Ceļojošās izstādes koordinatori Inesi Stravelli vairāk pastāstīt par to, ko redzam izstādē un kā notiks izstādes ceļojumi.
Ivars Slokenbergs ir dzimis un audzis Amerikā, izglītojies par advokātu un jau daudzus gadus palīdz kārtot juridiskus jautājumus savā advokātu birojā Ņujorkā tiem Baltijas valstu uzņēmējiem, kuri ir ienākuši ASV tirgū vai gatavojas to iekarot. Vairums klientu viņam esot tieši no Latvijas tie, kuriem ir uzņēmējdarbība vai investori ASV. Ivars ir arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, vada Latvijas Nacionālās operas ģildi Amerikā un ir arī Latvijas un Amerikas tirdzniecības kameras valdes loceklis.
30. novembrī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) Virsvalde saņēma balsošanas rezultātus no Bīskapa vēlēšanu komisijas. Ar pārliecinošu balsu vairākumu (104 balsis no 161 jeb 65 %) par jauno LELBP bīskapu ievēlēts prāvests emeritus Kārlis Žols, kurš amatā nomainīs līdzšinējo arhibīskapi Laumu Zuševicu.
30. novembrī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) Virsvalde saņēma balsošanas rezultātus no Bīskapa vēlēšanu komisijas. Ar pārliecinošu balsu vairākumu (104 balsis no 161 jeb 65 %) par jauno LELBP bīskapu ievēlēts prāvests emeritus Kārlis Žols, kurš amatā nomainīs līdzšinējo arhibīskapi Laumu Zuševicu.
Krievijai trūkst darbaroku, to trūkst arī militārajā rūpniecībā, un no pareizticīgo baznīcas jau izskanējuši aicinājumi iesaistīt ražošanā bērnus un pusaudžus, jo astoņgadīgs zēns jau ir vīrietis nevis bērniņš. Karotāju trūkumu Krievija cenšas papildināt ar Ziemeļkorejas karavīriem, ir izskanējusi informācija, ka karavīru vervēšana notiek Āfrikā un dažās nabadzīgās Āzijas valstīs, nereti pat ar viltu, piesolot darbu kādā nozarē, bet pēc tam piespiežot doties uz fronti. Un, protams, nav nekas jauns, ka okupanti cenšas nosūtīt uz fronti arī okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus.
Šodien uz Šekspīra leģendāro un retorisko jautājumu: Vai roze nesmaržos, jebkurā citā vārdā nosaukta? bieži nākas atbildēt, ka roze joprojām smaržo, bet cilvēki tās smaržu vairs nejūt. Viltus ziņas, propaganda, vēlēšanu finansēšana, tā ietekmējot to rezultātus dažādās valstīs, izmatojot starpniekus, provokācijas un vardarbības izraisīšana no vārdiem līdz pat darbiem. Krievijas Federācijas līdzekļu arsenāls savu interešu aizstāvībai un īstenošanai ir plašs. Protams, Krievijas izlūkdienests nav visvarens, bet prot izmantot jebkuru situāciju, lai radītu ilūziju par savu varenību. Un arī šī ilūzija darbojas kā hibrīdkara kareivis.
Anna Klēšmite-Blūma ir sertificēta anestezioloģe un reanimatoloģe Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa strādā arī Rīgas Stradiņa universitātes Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedrā un māca studentus. Anna bez šiem tiešajiem pienākumiem aktīvi darbojas Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdē un pagājušā gada rudenī tika ievēlēta arī Eiropas Jauno ārstu asociācijas valdē, kur viņai, sākot no šī gada janvāra, ir piešķirts mandāts uz diviem gadiem. Anna kā Latvijas jauno ārstu pārstāve kovida pandēmijas laikā un arī vēlāk aktīvi iesaistījās Eiropas Jauno ārstu asociācijas augstākās lēmējinstitūcijas Ģenerālās asamblejas organizētajos pasākumos, tostarp 2023. gadā pirmo reizi rīkoja asamblejas sanāksmi Latvijā. Tas tika novērtēts, un viņu uzaicināja balotēties starptautiskās jauno ārstu organizācijas administratīvā valdes locekļa amatā. Anna atbild par iekšējo komunikāciju starp dalībvalstīm, veido asociācijas laikrakstu.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
