Krievijai trūkst darbaroku, to trūkst arī militārajā rūpniecībā, un no pareizticīgo baznīcas jau izskanējuši aicinājumi iesaistīt ražošanā bērnus un pusaudžus, jo astoņgadīgs zēns jau ir vīrietis nevis bērniņš. Karotāju trūkumu Krievija cenšas papildināt ar Ziemeļkorejas karavīriem, ir izskanējusi informācija, ka karavīru vervēšana notiek Āfrikā un dažās nabadzīgās Āzijas valstīs, nereti pat ar viltu, piesolot darbu kādā nozarē, bet pēc tam piespiežot doties uz fronti. Un, protams, nav nekas jauns, ka okupanti cenšas nosūtīt uz fronti arī okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus.
Šodien uz Šekspīra leģendāro un retorisko jautājumu: Vai roze nesmaržos, jebkurā citā vārdā nosaukta? bieži nākas atbildēt, ka roze joprojām smaržo, bet cilvēki tās smaržu vairs nejūt. Viltus ziņas, propaganda, vēlēšanu finansēšana, tā ietekmējot to rezultātus dažādās valstīs, izmatojot starpniekus, provokācijas un vardarbības izraisīšana no vārdiem līdz pat darbiem. Krievijas Federācijas līdzekļu arsenāls savu interešu aizstāvībai un īstenošanai ir plašs. Protams, Krievijas izlūkdienests nav visvarens, bet prot izmantot jebkuru situāciju, lai radītu ilūziju par savu varenību. Un arī šī ilūzija darbojas kā hibrīdkara kareivis.
Anna Klēšmite-Blūma ir sertificēta anestezioloģe un reanimatoloģe Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa strādā arī Rīgas Stradiņa universitātes Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedrā un māca studentus. Anna bez šiem tiešajiem pienākumiem aktīvi darbojas Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdē un pagājušā gada rudenī tika ievēlēta arī Eiropas Jauno ārstu asociācijas valdē, kur viņai, sākot no šī gada janvāra, ir piešķirts mandāts uz diviem gadiem. Anna kā Latvijas jauno ārstu pārstāve kovida pandēmijas laikā un arī vēlāk aktīvi iesaistījās Eiropas Jauno ārstu asociācijas augstākās lēmējinstitūcijas Ģenerālās asamblejas organizētajos pasākumos, tostarp 2023. gadā pirmo reizi rīkoja asamblejas sanāksmi Latvijā. Tas tika novērtēts, un viņu uzaicināja balotēties starptautiskās jauno ārstu organizācijas administratīvā valdes locekļa amatā. Anna atbild par iekšējo komunikāciju starp dalībvalstīm, veido asociācijas laikrakstu.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ekonomikas ministrs Viktors Valainis septembrī vadīja līdz šim lielāko uzņēmēju delegāciju, kas apmeklējusi ASV (70 dalībnieki), un oktobrī 130 cilvēku lielu uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju delegāciju Vācijā. Ar Ekonomikas ministru Viktoru Valaini tikāmies skaistā oktobra dienā Ekonomikas ministrijā sarunai par Latvijas ekonomikas attīstību, perspektīvām un latviešu diasporas atbalstu Latvijas tautsaimniecībai.
20. novembrī Ukrainas ziņu aģentūra Interfax-Ukraine, atsaucoties uz Ukrainas izlūkošanas dienestu ziņojumu, publicēja rakstu par Krievijas Federācijas sagatavoto prognozi militārās un politiskās situācijas attīstībai pasaulē līdz 2045. gadam. Izlūkdienestu sagatavotie materiāli liecina: pastāv liela varbūtība, ka Krievijas Federācija ar citu valstu palīdzību centīsies šo plānu nodot ASV administrācijai. Citiem vārdiem sakot, agresorvalsts Krievija mēģinās panākt zināmu vienošanos ar ASV par interešu un ietekmes sadali jeb savā ziņā par jaunu, 21. gadsimta Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu.
Neiespējamais ir noticis, Donalds Tramps uzvarējis ASV prezidenta vēlēšanās. Medijos, dažkārt arī paziņu lokā joprojām dzird, noticis kaut kas negaidīts, šokējošs, pat briesmīgs. Kā gan tas bija iespējams?
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un nežēlīgais karš, kas ilgst nu jau trešo. gadu aizvien biežāk raisa srunas par mieru. Izskan viedokļi Ukrainai varbūt nāktos piekāpties un ziedot savas teritorijas, jo Putins taču droši vien nepiekāpsies. Un dažs labs atceras Bībeli. Kā zināms, Bībelē Jēzus kalna sprediķī saviem sekotājiem saka: Ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. Jaunajā derībā tas minēts Mateja un Lūkas evaņģēlijos. Nereti Jēzus vārdi tiek uztverti kā nepretošanās ļaunumam.
Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī ir uzvarējusi Krievija. Proti, prokrieviskā partija Gruzijas sapnis ir ieguvusi gandrīz 55 procentus balsu. Moldovai 20. oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās un referendumā par Eiropas Savienību (ES) ir izdevies izlīst caur adatas aci. Pašreizējā eiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu ir ieguvusi nepilnus 42 procentus balsu, vēl būs vēlēšanu otrā kārta, bet konkurenti no viņas ļoti atpaliek. Savukārt referendumā par to, ka valsts konstitūcijā jāiekļauj mērķis iestāšanās Eiropas Savienībā, eiropeiski noskaņotajiem vēlētājiem ir niecīgs pārsvars nepilni 50,04 procenti, turklāt šo niecīgo pārsvaru nodrošināja ārzemēs dzīvojošie Moldovas pilsoņi. No diasporā dzīvojošajiem par ES nobalsoja 73 procenti.
Četrdesmit valstis atbrīvoja Kuveitu no Irākas okupācijas divās dienās. Kādēļ šodien to uztver kā daiļliteratūru? savā blogā raksta Ukrainas prezidenta biroja padomnieks antikrīzes jautājumos Mihails Podoļaks. Kā zināms, 1990. gadā Irāka izvirzīja Kuveitai absurdas finansiālās un teritoriālās pretenzijas, izjauca pārrunu mēģinājumus un galēji ciniski iebruka kaimiņu valstī.
Ir pirmdiena, 2024. gada 7. oktobris. Es atrodos Ziemeļāfrikas valsts Tunisijas otrajā lielākajā pilsētā Sfaksā. Šeit esmu apstājies tikai vienu dienu, lai atvilktu elpu garajā ceļā no valsts dienvidos esošajām tuksneša oāzēm uz galvaspilsētu Tunisu. Pēcpusdienā pilsētas centrā blakus galvenajiem vecpilsētas vārtiem pamanu kaut ko līdzīgu piketam vai demonstrācijai.
Demokrātiskās valstīs vārda brīvība jeb tiesības paust savu nostāju un uzskatus ir pati par sevi saprotama. Protams, ja vien skaļi pausto, tāpat kā rīcību neregulē Kriminālkodekss. Tādēļ pirms kāda laika Ukrainas TV kanālā Freedom dzirdētā intervija ar Ādamu Mihņiku poļu sabiedrisko darbinieku, žurnālistu un disidentu un nesamierināmu komunistiskā režīma pretinieku, pirmajā brīdī pārsteidza. Mihņika sacītais lika domāt par it kā pašsaprotamām lietām un paraudzīties uz principiem un vērtībām mazliet no citas puses. Jāpiebilst, ka Mihņiks ir dzimis Varšavā 1946. gadā un jau sešpadsmit gadu vecumā nodibināja klubu pretrunu meklēšanai, kuru vada joprojām. Kopumā sešus gadus ir bijis cietumā.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
