Šajā vasarā vienā no Rīgas antikvariātiem uzdūros nelielai grāmatiņai- Latviešu tautas izredzes. Ar apakšvirsrakstu - 1990. gada 28. septembra konference. Izdevis apgāds Zinātne, metiens - 8000 eksemplāru. Pati grāmata ir konferencē nolasīto referātu apkopojums. Tās ievadā šī saieta organizators, LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents Oļģerts Dzenītis raksta: Latviešu tauta ir jāglābj! Tam jākļūst par mūsu domu, rīcības dzenuļu, praktiskās darbības alfu un omegu.
Šā gada 27. septembrī Rīgā, VEF Kultūras pils Kamerzālē notika ALA nozares Labdarība Latvijā un Latvijas Bērnu fonda rīkotais 30. stipendiju pasniegšanas sarīkojums.
Šogad Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) veidotā un organizētā Zigfrīda Sapieša simtgadei veltītā izstāde Cēsīs Tev nebūs samierināt monstrus ir iekļauta rudens balsojumā "Kilograms kultūras" kā viens no pieciem orģinālākajiem un kvalitatīvākajiem Latvijas kultūras notikumiem, kas tapuši no 2024. gada 1. maija līdz 31. augustam kategorijā "Mantojums."
Mana intervija ar ASV Floridas štata Tampas pilsētas vispārējās slimnīcas kardiotorakālo ķirurgu Gundaru Katlapu bija norunāta agri no rīta pēc Amerikas laika, taču man bija jāpagaida, jo dakteris vēlējās pāris stundas atpūsties pēc operācijas, kas bija ilgusi visu nakti. Viņa pašreizējais amats slimnīcā ir plaušu transplantācijas direktors, bet iepriekš viņš bijis arī sirds transplantācijas direktors. Tagad veicu arī sirds un plaušu transplantācijas, kad pārstāda sirdi un abas plaušas nevis atsevišķi, bet kā vienu bloku. Tieši šāda operācija tika veikta pagājušajā naktī, viņš stāsta pirms mūsu sarunas par latviešu ķirurga nonākšanu ASV medicīnas virsotnē.
NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra (STRATCOM) direktors Jānis Sārts par Latvijas robežas apdraudējumu un komunikāciju ar iedzīvotājiem intervijā Sallijai Benfeldei
Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu.
ALAs mūzeja vadītāja Renāte Grāvere intervijā Ligitai Kovtunai
Šā gada pavasarī, kad ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā darīja zināmu ALA valdes lēmumu apstiprināt tevi par Latviešu mūzeja direktori, P. Dajevskis teica: Renātes stāsts ir fantastiska mutvārdu liecība, kas paver citu dimensiju par latviešu neatkarības centieniem. Mūzejs ir kā heritage center, kas kalpo ne vien kā vēstures atstāsts, bet ir arī mūsdienu un laikmeta sarunu veicinātājs, kas dod kontekstu un cerību. Kā tas tev izdevies un kur smēlies savas zināšanas?
23. augusts Latvijai, arī Lietuvai un Igaunijai, ir nozīmīgs, vēsturisks datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts slepenais Molotova-Ribentropa jeb Staļina-Hitlera pakts par ietekmes zonām. Tas praktiski nozīmēja kara gadījumā atdot Baltijas valstis Padomju Savienībai un noteica šo valstu likteņus turpmākos piecdesmit gadus. Savukārt 1989. gada 23. augusts, Baltijas ceļš, kļuva par mūsu brīvības ceļu. Aptuveni divi miljoni cilvēku, trijās Baltijas valstīs sadodoties rokās nepārtrauktā ķēdē, visai pasaulei parādīja mūsu patieso gribu būt brīviem. Bet ceļš līdz tam bija ilgs un sarežģīts.
Mārtiņš Andersons: "Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. "
24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda.
"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs."
Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību!
Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats.
"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu deķi arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie spēlētāji un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."
"Iesaistot jaunus ieviržu un projektu vadītājus, izdevies 2x2 kustībai nodzīvot līdz 60. jubilejai tiekoties ar savējiem, saprast, ka esmu latvietis, un ko tas man nozīmē. Turklāt nometņu vadītāji vienmēr bijuši paša augstākā ranga latvieši, kuŗi dinamiski prata ietekmēt un iedvesmot jaunatni Vaira Vīķe-Freiberga, Andris un Jānis Trapāni, Andris Ritmanis, Ģirts Kaugars, Voldemārs Gulēns no Kanadas, Vilis Vītols no Venecuēlas un daudzi citi."
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
