“Amerika 250 gadu jubilejā jāpārsteidz ar simbolisku dāvanu”
11.02.2025

Karīnas Miezājas foto 

Māra Libeka

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs Elita Kuzma darbu sāka aizvadītā gada septembrī. Viņai ir bagātīga pieredze diplomātiskajā dienestā. Taču šis četru gadu pilnvaru laiks Elitai Kuzmai būs ar augstu darba intensitāti un stresa pilns, jo sakritis ar jaunā ASV Valsts prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas.

Kā vēstniecība veido dip­lo­mātiskās attiecības ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju?

E. Kuzma. Latvijai jau vairāku gadu desmitu garumā ar visām ASV administrācijām ir bijusi cieša sadarbība. Tagad vēstniecība jau no decembra veido kontaktus ar Donalda Trampa administrāciju – esam tur devušies vizītēs kopā ar Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvjiem. Decembrī kopā ar ārlietu ministri Baibu Braži tikāmies ar kongresmeņiem un senatoriem.

Latvijas ārlietu ministre kā vie­na no pirmajām Eiropas valstu ārlietu ministriem ir saņēmusi zvanu no jaunā ASV valsts sekretāra Marko Rubio. Tas nozīmē, ka Latvija ir novērtēta kā atbildīgs ASV stratēģiskais partneris gan drošības politikas, gan kopumā politikas jomā.

Uz ASV dodas studēt jaunieši, kā arī netrūkst tādu cilvēku, kas brauc tur strādāt. Vai Trampa nākšana pie varas kaut kādā veidā var bremzēt Latvijas cilvēku ieplūšanu ASV darba tirgū?

Jāseko tam, vai būs izmaiņas iepriekšējā ieceļošanas kārtībā. Bet patlaban ASV ir ļoti labvēlīgs ceļošanas režīms ar Baltijas valstīm. Mēs aizpildām elektroniski pieteikumu vīzas saņemšanai, un mums nav nepieciešamas sarežģītas procedūras tūrisma vīzas saņemšanai. Latvijas pilsoņi var ceļot uz ASV bez vīzas tikai tūrisma un biznesa nolūkos, pirms ceļojuma reģistrējoties un saņemot apstiprinājumu no Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas (ESTA). Visos pārējos gadījumos ir nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja.

Ja tiek pārkāpti ASV imigrācijas noteikumi, persona var tikt aizturēta, apcietināta un deportēta no valsts.

Ja tiem Latvijas pilsoņiem, kuri jau ir ASV, rodas kādas neskaidrības par uzturēšanos Amerikā, palīdzību var meklēt ASV Pilsonības un imigrācijas dienestā.

Ārlietu dienesti bieži ir tie, kuri pirmie sniedz atbalstu tautiešiem visdažādākajās krīzes situācijās.

Vēstniecībā ir profesionāla konsulārā nodaļa, kurā strādā trīs darbinieki. Viņiem ir daudz darba, jo ASV dzīvo vismaz 100 tūkstošu liela Latvijas diaspora. Tiek risināti dažādi jautājumi, tostarp tie, kas saistīti ar personu apliecinošu un citu dokumentu noformēšanu. Mēs sniedzam atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem, ja viņi ir nonākuši nelabvēlīgā situācijā, taču es nevaru atcerēties ārkārtēju gadījumu, kas ir bijis ārpus mūsu ikdienas pienākumu loka.

Latvijai Amerikā ir 20 goda konsuli, pie kuriem var operatīvi vērsties un kuri informē Latvijas vēstniecību, ja ir nepieciešama palīdzība. Mēs sekojam līdzi un interesējamies neformālā veidā par gadījumiem, kad vēstniecībai ir nepieciešams iesaistīties.

Darba devēju organizācijas uzskata, ka valsts pārvaldē tēriņi ir jāsamazina par pieciem procentiem, lai nebūtu jāceļ nodokļi, kas piepildītu valsts kasi aizsardzības stiprināšanai. Vai šajā taupības režīmā grasās iekļauties arī Latvijas vēstniecība ASV? Vai jums ar savu bagātīgo vēstnieces pieredzi dažādās valstīs ir viedoklis, kur varētu ietaupīt 45 Latvijas vēstniecības?

Tas lielā mērā ir jautājums Ārlietu ministrijas valsts sekretāram un vadībai, kura atbild par izpilddarbu. Jāteic, ka mūsu ārpolitiskie uzdevumi šajā ģeopolitiskajā situācijā nesamazinās. Jāņem vērā arī tas, ka Latvija ir spēcīga un bagāta kultūras, radošo industriju un citu aspektu jomā, kas mums nākotnē varētu nest un jau nes pievienoto vērtību. Ja tam ir administratīvais atbalsts mūsu vēstniecībās un ārvalstu pārstāvniecībās, tas spēcina Latvijas valsti. Svarīgi, arī lai pie­tiek resursu ekonomiskā darba veicināšanai. Nesen Ārlietu ministrijas rīkotajā vēstnieku sanāksmē mēs dzirdējām, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir reorganizēta un spēcināta, lai palīdzētu vēstniecībām. Sadarbojoties varēs ienest Latvijas budžetā vairāk līdzekļu, lai nekas nebūtu jāsamazina, bet lai mums visiem būtu sajūta, ka Latvijas valsts ekonomika ir ilgtspējīga.

Vēstniecībā strādā 12 darbinieki, neskaitot jūs. Kā viņi dzīvo – vai īrē dzīvokļus dārgajos Vašingtonas rajonos, piemēram, Džordžtaunā? Vai viņiem ēdināšana tiek nodrošināta bez maksas? Cik reizes gadā viņi drīkst lidot uz Latviju un vai ceļa izdevumi tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem?

Latvijas vēstniecībai ASV nav privileģētu apstākļu – mūsu sadzīvi regulē valdības pieņemtie tiesību akti, kuri vienādi attiecas uz visām vēstniecībām.

Latvijas vēstniecības darbinieki savā trīs gadu pilnvaru laikā dzīvo īrētās mājvietās, ko viņi paši samek­lē, jo vēstniecībai nav struktūras vai institūcijas, kam būtu izmiti­nāšanas iespējas. Protams, pastāv izdevumu ierobežojumi, kuros ir jāiekļaujas, īrējot dzīvokli. Tie ir atkarīgi no darbinieka ranga.

Vēstnieks, kura pilnvaru laiks ir četri gadi, atšķirībā no darbiniekiem neizvēlas, kur dzīvot, jo viņam ir nodrošināta iespēja to darīt Latvijas vēstniecībai piederošajā vēstnieka rezidencē. Latvijai Vašingtonā pieder divi īpašumi – vēstniecības ēka un vēstnieka rezidence, kura ir 15 minūšu braucienā no vēstniecības un Vašingtonas centra.

Ja darbiniekiem līdzi dodas ģimene un bērni, tad viņiem pienākas neliela piemaksa par ģimenes locekļiem, lai var atļauties īrēt nedaudz lielāku platību. Amerika ir ļoti dārga valsts, tāpēc dzīvokļu īres maksas ir augstas. Arī uzņēmēji atzīst, ka izvietot savu biznesu ASV, lai tur ražotu, no vienas puses, ir labi lielā tirgus dēļ, bet, no otras puses, jārēķinās ar lielajām izmaksām. Tiesa, Džordžtauna ir ļoti skaists rajons, tur šobrīd dzīvo tikai viens no mūsu darbiniekiem. Darbinie­kiem reizi gadā ir no valsts budžeta apmaksāts lidojums atvaļinājuma laikā uz Latviju un atpakaļ.

Jums ir jādomā arī par diplomātiskajām dāvanām. Vai esat jau apsvērusi, ko pa­sniegsiet Donaldam Trampam, kad būs tāda iespēja?

Piecus gadus esmu bijusi valsts protokola vadītāja un zinu, ka ne vienmēr ir viegli saprast, kas tad ir tā diplomātiskā dāvana. Skaidrs gan ir tas, ka tā ir viens no diplomātiskās sarunas un komunikācijas svarīgiem elementiem, tādēļ pārdomāta dāvana ar vēstījumu par savu valsti var būt ļoti labs dialoga sākums. Protams, jāņem vērā arī tas, kurai personai tā tiks pasniegta.

Dāvanu prezidentam Trampam es nekomentēšu, bet šajā sakarā gribētu teikt, ka ASV 2026. gadā svinēs 250 gadu jubileju. Man šķiet, ka būtu brīnišķīgi, ja Latvija savam stratēģiskajam sabiedrotajam varētu uzdāvināt kādu kultūras priekšnesumu kā simbolisku pateicību. Kā zināms, animācijas filma “Straume” būvē tiltu starp Latviju un Holivudu, ir arī citi piemēri, kaut vai Liepājas Simfoniskais orķestris ir ierakstījis skaņu celiņu filmai, kura pie skatītājiem nonāks ASV jubilejas gadā. Arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā ir labi pazīstams ārpus Latvijas. Kādēļ gan lai mēs neapkopotu Latvijas kultūras cilvēku starptautisko devumu, lai to pasniegtu kādā skaistā dāvanā Amerikai!

Lai mūsu valsts nokļūtu pie lielākā diplomātijas galda, vēstniecība šogad rīko lobēšanas kampaņas Latvijas kandidēšanai ANO Drošības padomē no 2026. līdz 2027. gadam. Kas tās būs par kampaņām?

Ņemot vērā, ka Vašingtonā ir akreditēti visas pasaules pārstāvji, un man, uzsākot darbu vēstniecībā, ar daudziem no viņiem ir bijušas iepazīšanās vizītes, vienmēr šādos brīžos ne tikai pieminu faktu par Latvijas kandidēšanu ANO Drošības padomē, bet arī nosūtu vēstniecībām informatīvos materiālus par Latviju.

Nesen nosūtīju izzinošus materiālus par Latviju, piemēram, Mozambikas vēstniekam, kurš pirms tam ir bijis savas valsts pārstāvis ANO, un viņš labi ir informēts par Latvijas kandidatūru Drošības padomē, bet, neraugoties uz to, interesējas vēl papildus par Latvijas prioritātēm Drošības padomē. Esmu norīkota arī par nerezidējošo vēstnieci Meksikā un cenšos pārliecināt šo nozīmīgo valsti ANO struktūrā, ka ir jābalso par Latviju.

Tad jau jums būs jāsola, ka palīdzēsiet apturēt Trampa lēmumu par Meksikas migrantu izraidīšanu no ASV.

Tas lielā mērā ir šo abu val­stu divpusējo attiecību jautājums. Taču jāņem vērā, ka migrācijas tēma kopumā Eiropā ir ļoti svarīga. Latvijai ir jāstāsta par savu situāciju un to, kā mēs risinām mūsu austrumu robežas drošības jautājumu. Šis jautājums interesē arī ASV Kongresa deputātus. Kā reģiona vēstnieki esam bijuši uzaicināti uz Senātu izstāstīt par hibrīddraudiem, kuri pēdējā laikā ir ļoti aktualizējušies. Mums ir savi nozīmīgi argumenti un pieredze, ar kuru varam dalīties, jo tas ir ļoti nepatīkams fenomens, ka Krievija un Baltkrievija migrāciju izmanto ļaunprātīgi kā instrumentu, lai iejauktos citas valsts vai pat vesela kontinenta iekšējās lietās.

Cik aktīvi jaunākās paaudzes latvieši iesaistās diasporas organizācijās? Vai viņi piedalās, piemēram, latviešu uzceltā Sanfrancisko mazā teātra izrādēs? Kāds ir jūsu viedoklis par šī teātra nākotni?

Teātri diemžēl vēl neesmu paguvusi apmeklēt. Es ļoti vēlos doties uz Amerikas rietumu krastu un iepazīties ar radošajiem un citiem aktīvajiem latviešiem, kas uztur mūsu diasporas dzīvi.

Interesanti, ka mana klasesbiedrene Māra Lūisa (Lewis) ir Sanfrancisko mazā teātra režisore. Tas ir tik jauki, ka dzīve mūs ir savedusi kopā, kaut arī netiešā veidā. Līdz ar to man ir arī personīga interese uzzināt par šī teātra radošajiem panākumiem. Zinu, ka diasporas teātri sanāk kopā festivālos, un tas ir jāatbalsta, cik vien iespējams. Latvijas diaspora ASV ir ļoti organizēta, mēs varam lepoties ar šo cilvēku pieeju savas identitātes un kultūras dzīves saglabāšanā un pilnveidošanā.

Jūsu pirmā vizīte vēstnieces amatā bija kopā ar Valsts pre­zidentu Edgaru Rinkēviču pie gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna, lai sveiktu viņu 100 gadu jubilejā. Kā Latvijas vēstniecība veido kontaktus ar šo cienījama vecuma inteliģenci, lai viņi justu, ka par viņiem ir interese?

Šī tikšanās Valsts prezidenta vizītes laikā man bija liels pagodinājums un emocionāls pārdzīvojums. Pēc vizītes saņēmu Staprāna kunga ģimenes dāvinājumu vēstniecībai – grāmatu ar mākslinieka gleznu reprodukcijām. Tas man bija brīnišķīgs pagodinājums, sākot vēstnieces darbu Amerikā.

Esmu bijusi arī Filadelfijā, kur dzīvo vissenākā latviešu kopiena Amerikā. Tās pirmsākums mek­lējams 1910. gadā. Tur var satikt vēsturiskas personības, bet ne tikai, kuras vispusīgi pārzina mūsu tautas vēsturi, kas saistīta ar ASV.

Mēs cieši sadarbojamies ar Vašingtonas latviešiem, ar Latviešu muzeju Rokvilē, lai muzeja ekspozīcija varētu veiksmīgi ceļot pa ASV. Tā ir angļu valodā un tajā Amerikas sabiedrība var iepazīties ne tikai ar mūsu valsts neatkarības gadiem, bet arī latviešu tautas dziļākām saknēm.