Amerikas latvieši gādā investīcijas Latvijai
29.08.2024

 Mārtiņš Andersons, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis intervijā Ligitai Kovtunai

No 25. līdz 28. jūlijam Latvijā viesojās Kalifornijas pavalsts delegācija ar finanšu ministri Fionu Ma (Fiona Ma) priekšgalā ar mērķi iepazīt Latvijas biznesa vidi un raudzīties iespējamo investīciju virzienā. “Latvija ir izcila vieta investīcijām,” tiekoties teica Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas priekšsēdētājas biedre, savukārt ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons šā gada martā sabiedriskajā TV teica skarbus vārdus: “Latvija jau, iespējams, ir zaudējusi desmitiem miljonus potenciālajās investīcijās no ASV. Arī manas darbības laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad Latvija ir zaudējusi iespējas.” Šādā informatīvajā fonā jūs tomēr aicinājāt nopietnus ļaudis no Kalifornijas braukt šurp?

Ikviens investors, kurš raugās, kur ieguldīt savus finanšu līdzekļus, celt rūpnīcu utt., skatās uz vairākiem faktoriem – pirmām kārtām uz to, cik draudzīgs ir nodokļu režīms, kāda ir gluži fiziskā drošība, kāda ir darbaspēka pieejamība, cik kvalificēts ir darbaspēks, cik elastīga ir banku sistēma u.c. Investori skatās uz visu šo kopumu.

Tātad Kalifornijas uzņēmēji ar harizmātisko finanšu ministri Fionu Ma priekšgalā mēroja tālo ceļu uz Latviju, šo kopumu izpētījuši un cerību pilni?

Šim braucienam sākotne meklējama pirms vismaz desmit gadiem, kad tolaik premjerministrs Valdis Dombrovskis ieradās vizītē Dienvidkalifornijā, lai tostarp iepazītos ar tur mītošajiem latviešiem. V. Dombrovska delegāciju uzņēma Latvijas goda konsuls Dr. Juris Buņķis. Viņš bija uzaicinājis Senāta spīkeru Dienvidkalifornijā Bobu Hercbergu un citas prominences. Sarunas ritēja auglīgi, un tad arī tika nolemts veidot delegāciju, kas dotos atbildes vizītē uz Latviju. 2022. gadā Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Amerikas latviešu apvienību (ALA) sarīkoja biznesa konferenci Spotlight Latvia Losandželosā, uz kuru ieradās minētā Fiona Ma. Viņa arī interesējās par tālo zemi Latviju, kuras ekonomikā derētu iedziļināties. Un tā – pilienu pa pilienam ieinteresējām Kalifornijas valstsvīrus un uzņēmējus. Šā gada 25.-28. jūlijā mūsu projekts – atvest uz Latviju potenciālos Kalifornijas investorus – īstenojās. Mēs kopā ar Ārlietu ministriju un LIAA izstrādājām vizītes programmu, kas pilnībā īstenojās, cerams – ar drīzu un tālejošu rezultātu.

Kas bija  šie ietekmīgie vīri, kas ieradās kopā ar F. Ma?

Vēlos uzsvērt, ka delegācijas vizītes saturs laika gaitā bija nomainījies. Sākotnējā iecere bija aicināt trīs slāņu pārstāvjus – politiķus, investorus un uzņēmējus, kuri tiktos ar savas jomas pārstāvjiem. F. Ma konkrēti vēlējās runāt ar V. Dombrovski – galu galā Kalifornija ir piektā lielākā ekonomika pasaulē, attiecīgi viņas interesēs bija tikties ar cilvēkiem, kas orientējas Eiropas ekonomikā. Investori, savukārt, gribēja satikt finanšu institūciju vadošos pārstāvjus, specifiski – ņemot vērā, ka divi viesu delegācijas pārstāvji pārvalda lielākos Kalifornijas pensiju fondus, viņiem interesēja arī investīciju baņķieri.

Visbeidzot – uzņēmēji, kas raugās uz Eiropas tirgus iespējām. Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu – viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk – visa Eiropa. Rezultātā arī tika noslēgtas sadarbības vienošanās ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. 

Nav grūti iedomāties, ka tika ieguldīts nozīmīgs organizatoriskais darbs, lai šos aizņemtos cilvēkus savestu kopā…

Turklāt – sākotnējā Kalifornijas delegācijas iecere bija vispirms doties uz Itāliju, tostarp tikties ar Romas pāvestu! Līdz ar to pavasarī saņēmām ziņu, ka daži investori no privātā sektora izvēlējās nebraukt, ja viņiem Eiropā nav vismaz divi mērķi – Latvija un Itālija. Lieki teikt, ka vizītes saturs un sastāvs nemitīgi mainījās, taču centrālā persona – finanšu ministre bija tā, kas pieņēma lēmumu tomēr braukt uz Latviju.

Kurus mūsu uzņēmumus viņiem piedāvājāt?

Bija vizīte TestDevLab – tehnoloģiju uzņēmumā, kas izceļas ar panākumiem tādā jomā kā programmatūru testēšana. Viņiem bija pavisam konkrēti piedāvājumi, cits par citu interesantāki un šis uzņēmums jau var lepoties ar plašu un nozīmīgu klientūru. Cita firma – SAF Tehnika, kas jau pazīstama un ko vada Normunds Bergs. Arī viņi piedāvā testa instrumentus attiecībā uz vides tīrību . Šī firma darbojas jau gadus 30 un ir viens no Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem. (AS “SAF Tehnika” ir Latvijas mikroviļņu datu pārraides iekārtu, mērierīču un bezvadu sensoru ražotājs.)

Ieradāmies arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un ar Inovācijas prorektores Lienes Briedes laipnu gādību, iepazināmies ar viņu darbu inovāciju veidošanā un ieviešanā. Te bija interesanti uzklausīt RTU pieredzi sadarbības veidošanā ar privāto sektoru, kas aicināts atbalstīt studentu un profesoru izgudrojumu ieviešanu dzīvē. Turklāt - viņu pieredzi un panākumus, rosinot interesi par STEM (dabas zinātnes un eksaktās zinātnes) vidusskolā.

Bijām arī Valmieras pārstāvniecībā, kur mūs uzņēma novada vadītājs Jānis Baiks un pastāstīja, cik Valmiera ir biznesam draudzīga pilsēta. Te bijušais gaļas kombināts pārtop par lielu industriālo parku ar uzņēmējiem draudzīgu vidi. Protams, Kalifornijas viesiem bija grūti saprast, kā pilsēta ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju var būt valstij nozīmīga ekonomika… Bet prezentācija bija pārliecinoša.

Attiecībā uz Valmieru – Stikla šķiedras fabrikai, kas joprojām darbojas šajā “mazajā pilsētiņā” savulaik bija filiāle ASV, Džordžijas štatā, kas gan beigusi pastāvēt. Savukārt mūsu pirmā vienradža Printful zvaigzne vēl nav norietējusi.

Tieši viņiem jau savulaik bija kā birojs, tā arī ražotne Dienvidkalifornijā. Sarunās Ārlietu ministrijā uzzinājām, ka jau notiek investīcijas Latvijā no Venture capital fondiem, kas bāzēti Kalifornijā. Tātad – viss notiek. Piezīmēšu, ka Fiona Ma ir arī valdes locekle minētajos Kalifornijas pensiju fondos ar tiesībām tos pārstāvēt un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Līdz ar visu iepriekš teikto atļaujos secināt, ka šī vizīte bija ļoti svarīgs un cerīgs pirmais solis. Tagad nākamais lielākais uzdevums ir nekavēties ar turpmāko soļu īstenošanu. Jau drīz, septembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ekonomikas ministrs Viktors Valainis būs Kalifornijā kopā ar uzņēmēju delegāciju, LIAA plāno programmu.

Īstenībā taču tevi līdz ar Dr. Juri Buņķi var pilnā mērā dēvēt par šīs investīciju programmas krusttēvu.

Un tas man uzliek nopietnus pienākumus – nodrošināt turpinājumu ne tikai sarunām, bet arī praktiskai darbībai. Lieli darījumi globālajā biznesā nenotiek ar vienu vai pāris tikšanās reizēm, tas notiek mēnešiem, pat gadiem ilgā un rūpīgā darbā. Turklāt, Fiona Ma padomnieki cer, ka šāda veida delegācijas ceļojumi uz Latviju kļūs regulāri.

Vai runājāt arī par mūsu “sāpju bērnu” Rail Baltica? Varbūt varam cerēt uz valsts un privātās partnerības iespēju sadarbībā ar Kaliforniju?

Jā, bija tikšanās Ministru kabinetā ar premjeres Evikas Siliņas padomnieku uzņēmējdarbības un inovāciju jautājumos Reini Lasmani. Notika paneļdiskusija, kurā piedalījās vairāku pušu pārstāvji, tostarp Rail Baltica, protams. Viņu vidū arī Amerikas latviešu izcelsmes atbildīga persona Arnis Kākulis, dzimis Viskonsīnā, tagad dzīvo Hāgā un Latvijā, ir uzņēmuma RB Rail AS padomes loceklis. Viņš, pateicoties savām zināšanām un nevainojamajai angļu valodai (kas ir svarīgi!), spēja izskaidrot nianses attiecībā uz šo iestrēgušo projektu. Te jāteic – jā, arī Arnis minēja, ka projekta izmaksas ir krietni pieaugušas, bet arī nosauca skaitļus, uz kuriem pamatojoties, ekonomiskais efekts laika gaitā ir iespējams.

Latvijas informatīvajā telpā tiek apgalvots pretējais, par vienu no galvenajiem argumentiem izvirzot to, ka nebūs jau ko pārvadāt, jebšu braucēju skaits ir niecīgs…

Nevaru piekrist, pirmām kārtām tāpēc, ka ieguvumi jau nav lēšami tikai naudas ziņā. Ņemot vērā to, kas notiek netālu no mums, Ukrainā un Krievijā, dzelzceļam ir izšķiroša nozīme – kaut vai tāpēc vien, ka gaisa telpa var būt slēgta. Rail Baltica ir ieguvis militāri stratēģisku nozīmi, pirmām kārtām ar iespēju pārvadāt militārās kravas un karavīrus, kad tas kļūst nepieciešams. Turklāt projektā ir ieguldīti ļoti lieli Eiropas līdzekļi, lai Baltijas valstis atkal atgrieztos Eiropas transporta apritē. Ir tuvredzīgi spriest, ņemot vērā tikai iespējamo pasažieru skaitu, - ir jādomā pirmām kārtām par kravu pārvadājumiem.

Teodors Hermanovskis, pirmskara Latvijas satiksmes ministrs, dzelzceļu sauca par valsts ekonomikas asinsriti. Hermanovskim viņa dzimtajā Jaunjelgavā ir uzcelts piemineklis.

Protams, asinsrite! Piemērs – pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens pastāstīja, ka vilcienu rezerves daļas, ko šodien ražo Čehijā, tiek pārsūtītas uz Hamburgu, Vācijā. No turienes tās tālāk “dodas” pasaulē, tostarp uz Ameriku. Ir izpētīts, ka tad, kad darbosies Rail Baltica, nosūtot šos ražojumus no Prāgas uz Rīgu, tiks ietaupīta nozīmīga naudas summa.  Es pat nesākšu runāt par to, ka Rīga kā mūsu valsts galvaspilsēta izkritīs no Eiropas kartes, ja te nebūs starptautiskās stacijas. 

Protams, mēs zinām, ka Rail Baltica projektā bijušas lielas kļūdas, bet – arī Kalifornija šajā ziņā nav “nevainīga”, šobrīd tiek būvētas vismaz divas ātrgaitas vilcienu līnijas – viena par privātajiem līdzekļiem, otra – par valsts un pavalsts naudu. Un arī te budžets ir vismaz trīskāršojies! Šie projekti īstenojas smagi visā pasaulē.

Tu ar mūsu iespējamiem investoriem tikies tuvplānā – vai viņiem tiešām mēs liekamies līdzvērtīgs biznesa partneris?

Pirmām kārtām – šī delegācija neskaitījās pavisam oficiāla, lielākoties dalībnieki lidojuma biļetes nopirka par personīgajiem līdzekļiem. Tātad vēlme iepazīt Latviju un interese bija liela. Mēs, savukārt, uzņemšanas programmu veidojām, lai būtu kā oficiālie, gan izklaides pasākumi ar mērķi pēc iespējas parādīt mūsu valsti daudzveidībā. Un tas patiešām izdevās – viesi pauda patiesu sajūsmu! Vairākkārt dzirdēju – cik tīra valsts! Cik skaisti nami! Tas, protams, sildīja sirdi, jo pats raizējos par daudzajiem Rīgas graustiem. 

Biznesa ziņā interese tiešām ir, un mums nu ir jāizpilda zināmi mājasdarbi. Delegācijas sastāvā bija senators no Kalifornijas Džošs Ņūmens un minētais bijušais spīkeris Bobs Hercbergs. Starp citu, viņa vectēvs ir no Rīgas. Tātad raudzījām vērst viesu skatienus valstiskas ieinteresētības līmenī. Īstenībā mums abiem – Kalifornijā un Latvijā – ir gan sapņotāji, gan darītāji. Ar pirmajiem es domāju radošos cilvēkus, izgudrotājus, kuriem spārnus dod darītāji, kas viņu izgudrojumus īsteno. To mūsu sarunās bieži uzsvēra Amerikas viesi. 

Kā šī vizīte atbalsosies diasporā?

Kā jau minēju, septembrī gaidām Valsts prezidenta vizīti, bet oktobrī Vašingtonā būs simpozijs par aizsardzības dronu tehnoloģijām , kas “iesildīs” gaidāmo Spotlight Latvia konference nākamgad, arī Vašingtonā, arī oktobrī. Tematiskais uzsvars šoreiz būs uz militārās rūpniecības attīstību, sadarbību starp publisko un privāto sektoru. 

Privātās investīcijas nenoliedzami ir nozīmīgas valsts drošības aspektā, tāpēc šis turpina būt svarīgākais mūsu turpmākās sadarbības virziens. Kalifornijas cilvēki tika uzaicināti uz minētajiem pasākumiem, un, cerams, Rīgā iesāktā sadarbība turpināsies pavisam konkrētos investīciju projektos.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas avīzi