„Es tiešām esmu kritizējis integrācijas politiku Latvijā”
Apskatīt komentārus (0)


06.03.2012

Sallija Benfelde

„Es tiešām esmu kritizējis integrācijas politiku Latvijā”

Šogad, 24. janvārī, Eiropas Padomes (EP) Parlamentārā Asambleja (PA) ievēlēja Latvijas Universitātes Sociālo un polītisko pētījumu institūta direktoru Nilu Muižnieku par EP Cilvēktiesību komisāru. Strasbūrā, EP mītnē, Muižnieks strādās sešus gadus un savu darbu sāks no 1. aprīļa.

Tātad jūs būsiet tas cilvēks, kuŗš turpmākos sešus gadus pārmetīs Latvijai, ka tā neievēro cilvēktiesības? Līdz šim to ik pa laikam esam dzirdējuši no EP cilvēktiesību komisāra.

Pirmām kārtām jāteic, ka cilvēktiesību komisāra funkcija nav kritizēt, bet palīdzēt, nākot ar padomiem, faktiem un situācijas analīzi un atrodot dialogu gan ar valdību un parlamentu, gan ar tiesībsargu. Otrkārt– Eiropas Padomē ir 47 dalībvalstis, un diez vai Latvija būs tā valsts, uz kuŗu es kā komisārs braukšu vispirms. Protams, man jābrauc uz visām 47 dalībvalstīm, bet ir dažas valstis, kuŗas komisāra uzmanību vienmēr ir piesaistījušas biežāk un kuŗas sagādā visvairāk lietu Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesā. Ir piecas valstis, kas nodrošina 60% no visām cilvēktiesību tiesas lietām: Krievija, Rumānija, Ukraina, Turcija un Italija. Pašreizējais cilvēktiesību komisārs iesaistījās situācijas risināšanā, piemēram, pēc apšaudes Armēnijas parlamentā, pēc Gruzijas – Krievijas kaŗa, jo cilvēktiesību komisāra institūcija ir neatkarīga un spēj ātri reaģēt.

Cik liela ietekme Eiropas Padomē ir Krievijai?

Domāju, ka Krievijai ir liela ietekme kopējā EP organizācijā, jo Krievija ir viena no tām valstīm, kuŗa sniedz lielu devumu EP budžetam, diezgan daudz ierēdņu EP struktūrās ir no Krievijas, bet nevar teikt, ka Krievija nosaka EP dienaskārtību. Kā eksperts esmu strādājis vienā no EP struktūrām sešus gadus un pēdējos divus gadus to arī vadīju, bet nejutu no Krievijas nekādus ieteikumus, norādes vai spiedienu. Manuprāt, ir jānošķir Eiropas Padomes polītiskais un cilvēktiesību darbs. Polītisko darbu vada ģenerālsekretārs un Parlamentārā Asambleja (PA). Polītiskie ziņojumi PA par Krieviju ir visai kritiski. Vismaz es no savas pieredzes nevaru teikt, ka EP vada Krievija, nopietni ietekmējot tās darbu.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 11, 11. lpp.)