Ko Latvijai „nodarījis” Džordžs Soross?
Apskatīt komentārus (1)


14.02.2012

Ko Latvijai „nodarījis” Džordžs Soross?

Ar Sorosa fonda Latvija izpilddirektoru Andri Aukmani sarunājās Ligita Kovtuna

Sorosa fonds Latvija šogad svin 20 gadu jubileju un uz aizvadītajos gados paveikto gatavojas ar plašu sarīkojumu programmu atskatīties šoruden. Plānota starptautiska konference par tiesiskas valsts veidošanos pēcsociālisma periodā, top grāmata par fondu, kuŗā paredzēts sniegt rūpīgi veiktu analizi par visām darbības jomām, protams, būs arī izklaides sarīkojumi.

Bet vispirms aicinām Andri Aukmani īsi raksturot, kas īsti par organizāciju ir šis Sorosa fonds Latvija un ar ko tas nodarbojas šobrīd.

Šis fonds ir organizācija, kas izveidota, lai dzīvi padarītu cilvēciski cienīgu, drošu. It sevišķi šobrīd, ko varam raksturot kā „grūtus laikus”. Kā cilvēki Latvijā jūtas? Slikti. Eiropu nemīl – jo „grūti laiki”, valdību nemīl, jo ir „grūti laiki”. Un ne jau Latvijā vien, tā ir arī citās Eiropas zemēs. Bet nav nu, nav mums gaišas nākotnes bez Eiropas Savienības! Mēs taču zinām, ka izvēles ir tikai divas...

Drošības un komforta izjūta taču nesaistās tikai ar materiālo labklājību, daudz svarīgāka ir ģeopolītiskā drošība.

Lūk, šābrīža galvenie fonda darbības mērķi arī saistās ar šo problēmatiku.

Gadu gaitā ir mainījušies darbības virzieni, prioritātes, taču pamatu pamats ir tas pats – atvērtas, liberālas, demokratiskas sabiedrības veidošana, kur valda tolerance, kur mazākās grupas, vai tās būtu etniskās vai cilvēki ar īpašām vajadzībām utt., iekļautos pilnvērtīgā sabiedrības dzīvē. Tikai viens piemērs – projekts „Paēdušai Latvijai”, kas aizsākās 2009. gadā un ko īstenoja fonds kopā ar portālu ziedot.lv, uzņēmējiem un individuālajiem ziedotājiem. Palīdzība tika sniegta arī SOS bērnu ciematiem, Latvijas mazajām lauku skolām, radošai uzņēmējdarbībai u. c. Vairāk nekā miljons latu tika ieguldīti tur, kur tas bija visvairāk nepieciešams – sociāli un ekonomiski neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. (Plašāka informācija par SFL atbalsta programmu tīmekļa vietnē www.sfl.lv.- red.)

Kā zināms, Krievijā un Baltkrievijā Sorosa fondi tika slēgti, un nav grūti uzminēt iemeslus. Bet kā klājas kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā?

Igaunijā Sorosa fonds darbojas, Lietuvā nav SF paša, taču darbojas t.s. Atvērtās sabiedrības tīkla fonds. Tādu ir daudz, tostarp Vašingtonā, Ņujorkā, Briselē, Londonā, Parīzē, visā pasaulē, un tie nodarbojas ar atsevišķām „tīklprogrammām” – veselības, izglītības, kultūras u. c. jautājumos.

Pag. gs. 90. gados uzsvars bija uz pēcpadomju telpu. 2003. – 2005. gadā savukārt vairāk līdzekļu tika ieguldīts Afrikas valstīs, šobrīd – Ziemeļafrikā, Tuvajos Austrumos, Dienvidafrikā.

Cik liela ir tā naudas summa, kas šobrīd caur SFL „figūrē” Latvijā?

Pusotra miljona eiro plūs atbalsts sabiedrībai par atklātību Delna un vēl citām.

Vēlos pieminēt arī sabiedriski polītisko centru Providus, kas izveidojās, atdaloties no SVF un ko vada Vita Tērauda, savulaik SFL vadītāja.

Kādas jaunas programmas vēl tapušas vai taps?

Tieši šai savā jubilejas gadā strādājam ar jaunu stratēģiju, kuŗas prioritātes būs tiesiskas valsts nostiprināšana un pretkorupcijas jautājumi; integrācija tās visplašākajā nozīmē, ieskaitot mazaizsargātas cilvēku grupas (invalidus, garīgi slimos utt.), lai arī tās baudītu vienlīdzīgas iespējas); plašsaziņas līdzekļu (mediju) programma. Šī vide ļoti strauji mainās – tradicionālie plašsaziņas līdzekļi (avīzes, piemēram) izzūd, jāmeklē jauni veidi. Un šī vide ir ārkārtīgi nozīmīga – kā diskusiju, komūnikācijas vide. Vēl kāds svarīgs virziens – pētnieciskā žurnālistika, ko atbalstīsim ar līdzfinancējumu konkursos. Jau sniedzam līdzfinancējumu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram, ko izveidoja Inga Spriņģe, sasmēlusies zināšanas un pieredzi ASV.

Un vēl – laba pārvaldība enerģētikas un vides jomā. Šī ir ļoti svarīga un ļoti sarežģīta joma, jo tā saistās ar mūsu ārējo un iekšējo drošību un labklājību. No tā ir atkarīgs, kāda būs mūsu nākotnes vide un valsts.

Parunāsim par pašu Džordžu Sorosu! Vienā sabiedrības daļā taču valda uzskats par viņu kā „bubuli”, kas ar savu naudu mēģina ietekmēt valstis un procesus. Latvijā, piemēram, mēģina kultivēt nelatviskas vērtības, kā, teiksim, bilingvālo apmācību skolās...

Jūsu minēto bilingvālo apmācību 90. gados SFL atbalstīja galvenokārt tādēļ, lai krievu skolās nostiprinātu latviešu valodas mācību!

Jā, Džordžs Soross tiešām ir „pateicīga” persona tiem, kam patīk sazvērestības teorijas, – ebrēsjs, kam daudz naudas, mīt tālajā Amerikā... Šīs teorijas parasti kultivē cilvēki, kas paši nespēj veidot savu dzīvi, cilvēki, kam nav tik lielas ietekmes, kā viņi vēlētos, vai šī ietekme kādu iemeslu pēc samazinājusies. Konkrēts piemērs: kad bijām ceļā uz Eiropas Savienību, vajadzēja reformēt valsts institūcijas, likumdošanu. Tie, kam šis ceļš bija neizdevīgs – ceļš uz liberālo demokratiju, bez korupcijas – ,sāka izjust diskomfortu. Kā zināms, nauda, kas no uzņēmējdarbības tiek pārbīdīta uz polītiku, ietekmē polītisko vidi.. Un te – partiju financēšanas moratorijs. Tas „sāpēja” tiem, kam galvenais ietekmēšanas mechanisms slīdēja laukā no rokām, visvairāk jau oligarchiem. Un tad jāķeŗas klāt „melnajam PR” jeb nomelnošanas kampaņai.

Kā jūs pats raksturotu Sorosu?

Vīrs cienījamos gados – 81, ar izcilu atmiņu un asu prātu. Daudz pieredzējis, līdz ar to ļoti labi informēts, gudrs, tāds, ko nevar „paķert uz muļķi”. Sarunās draudzīgs, lietišķs.

Kas jūs pats esat par „putnu”, no kurienes?

Esmu dzimis Kanadas latviešu ģimenē, 20 gadus biju vēstures skolotājs Minsteres ģimnazijā. Starp citu – priecājos par sava audzēkņa Daiņa Mjartāna panākumiem, izturot konkursu uz vietu tik nozīmīgā Latvijas institūcijā kā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Latvijā esmu kopš 1995. gada. Kopš tā laika arī darbojos SFL, tad to vēl vadīja izcilā polītoloģe Vita Matīsa. Vairākus gadus darbojos fonda Izglītības birojā un joprojām izjūtu gandarījumu par darbiem, ko tolaik paveicām. Īpaši par izdevējdarbības programmu, kuŗā tapa vērtīgā grāmatu serija „Cilvēks un sabiedrība”.