LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Aktuālā intervija

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

133541

Par izaicinājumiem un izdošanās labo garšu
12.11.2024


 

Ligita Kovtuna

 

  

Lūdzu, iepazīstini ar sevi – kā nonāci Amerikas latviešu sabied­rībā, kā tajā jūties un ko gribi paveikt?

 

Esmu absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmiju, studēju tekstilmākslu. Kad iepazinos ar savu nākamo vīru, dzīvojām starp Latviju, Oregonu un Kaliforniju. Dzīvojot Latvijā, es strādāju starptautiskā uzņēmumā, tad kopā ar partneriem izveidoju savu uzņēmumu. 2003. gadā apprecējāmies Latvijā, ģimenē mums aug trīs bērni, pirmā meita dzima Latvijā. Kad 2009. gadā pārcēlāmies uz pastāvīgu dzīvi Portlandē, Oregonas pavalstī, man nebija ne jausmas, cik ļoti es iemīlēšu šejienes latviešus. Sākotnēji mans “iekšējais latvietis” pretojās, nebija vēlmes pieņemt savādās ēdienu receptes un citus ieradumus. Sākot darboties svētdienas skoliņā un citos darbos, notika neatgriezeniskā piederības izaugsme un sapratnes maiņa. Man ir ļoti svarīga māju sajūta – tāds latvieša sakņu dzīšanas spēks. Tagad šeit tās man ir – te ir mani cilvēki, viņu gadiem dzītās saknes, viņu koptie un lolotie dārzi ir arī mani dārzi. Te nu es esmu - latviskāka nekā jebkad un pārliecināta, ka šī vieta maina ne tikai manu, bet arī manas ģimenes sapratni par to, kas mēs esam un ko varam!

 

Pie paveicamiem darbiem ir nebeidzamie darbi, kam pašā augšgalā ir nepieciešamība saglabāt to, kas ir bijis, un noturēt to, kas joprojām ir! Manuprāt, būt diasporas paaudzei un piedzīvot saskarsmi ar trimdas paaudzi, vēsturiski ir viena varena lieta. 

 

Dzirdēju daudz slavinošu vārdu par ALAs 73. kongresa norisi, kam tu biji rīkotāja, un jo īpaši par kultūras programmu. Kas tajā notika?

 

Amerikas Latviešu apvienības kongress Portlandē notika pirmo reizi. Nebija grūti izlemt kultūras programmas naglu - ansamblis “Dzintars” Portlandē aizv. gs. 70. gados bija Dr. Andra Ritmaņa dibināts un veiksmīgi vadīts. “Dzi­ntara” atmiņu koncerts notika, iesaistot bijušos dalībniekus, Aivaru Saukantu, māsas Brigitu un Lolitu Ritmanes un par māksliniecisko vadītāju pieaicinot talantīgo Sietlas kora diriģenti Egiju Claire, kura oriģinālās dziesmas bija atdzīvinājusi jaunās aranžijās. Koncerts norisi­nājās Oregonas Latviešu centrā, ko mēs – labā nozīmē – apgāzām kājām gaisā. Uz sienām starmešu gaismās izrādījām Oregonas dabas skatus un “Dzintara” vēsturiskos foto un video ierakstus, ko Edvīns Rūsis bija samontējis īsā filmiņā. Aivars Saukants meistarīgi vadīja šo pasākumu, aizvedot mūs vēstures atmiņās, galvā uzlicis Jura Zemīša cepuri no “Dzintara” 1977. gada Austrālijas koncerttūres. Koncertu atklāja ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, koncertā piedalījās 27 koristi no apvienotā Sietlas un Portlandes kora. Viņi nodziedāja deviņas dziesmas, tai skaitā slavenās “Iesim sēņot”, “Mežrozīte” un noslēgumā – Brigitas un Andra Ritmaņu “Manai tautai”. Klavieru pavadījumu spēlēja kādreizējā ansambļa vadītāja Brigita Ritmane, kā arī E.Rūsis, bet Lolita Ritmane atskaņoja “Lietus līst manā pilsētā”. Pateicībā Brigitai par viņas ansambļa vadības gadiem A. Saukants aicināja uz skatuves oriģinālos “Dzintara” izpildītājus un palīgus, kuri pievie­nojās A. Saukanta solo dziesmai “Gaujai”. Koncerta izskaņā man bija tas prieks Oregonas Latviešu biedrības vārdā pateikties visiem Oregonas centra pamatlicējiem un turpinātājiem, atklājot Dr. Andra Ritmaņa piemiņas plāksni.

Centra pagalmā bija izvietoti Portlandei raksturīgie restorānu va­goniņi (food carts) un tika piedāvāts vietējais alus, vīns, ka arī “Dzintara” kokteilis, pīrāgi, kliņģeri, ko gādāja mūsu cepējas no tuvienes un tālienes. Viesi satikās, kavējās atmiņās un, saulei krāšņi norietot, ieteica viesnīcas autobusus atlikt uz vēlāku laiku. Pēdējais autobuss viesus aizvizināja uz viesnīcu, pēc labākajām latviešu tradīcijām tajā lustīgi dziedot!

 

Otrs kultūras pasākums, kas dega manā sirdī, bija Rietumkrasta Latviešu izglītības centra apmeklējums. Tas atrodas divarpus stundu braucienā no Portlandes un ir mājas bērnu un jauniešu nometnēm un citām aktivitātēm. Šī izbraukuma organizatoriskie rīcības groži tika uzticēti modrajai Mārai Lindei. Viņai pievienojās Daira Popalardo un Andra Staško, kam atsaucās vēl grupiņa sirdsdarba darītāju no Vašingtonas. Pēc kongresa viesnīcas telpās pavadītajām dienām un informācijas uzņemšanas skrējiena tieši tas bija vajadzīgs – aizbraukt uz mežu! Viesiem atlika vien sasēsties busiņos un ierasties sēnēm pieaugušajā mežonīgo Rietumu latviešu centrā.

 

Ekskursiju ap ezeru un centra te­ritorijas apskati vadīja Artūrs Rūsis, kura stāstos klausoties, mēs sākām justies kā savās lauku mājās. Latvijas vēstniece ASV Elita Kuzma, Diasporas vēstniece Zanda Grauze un ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons centra teritorijā iestādīja ozolu – Latvijas spēka un izturības simbolu. Pakavējāmies romantiskajā baznīciņā, Vasaras vidusskolas Kursa iecienītajos dzejas lasījumos, un pēc deju kopas “Trejdeksnītis” jestrajām dejām varējām baudīt vakariņas. Sarūpēti bija apkaimes zemnieku labumi - jūras veltes, vīns, gailenes, saldējums un izdaudzinātie Maijas Riekstiņas ceptie pīrāgi un kliņģeri.

 

Zinta Pone, Ēriks Kīns un Artūrs Rūsis un neatkārtojamais sadziedāšanās gars mūs vadīja piedzīvojumā līdz rīta stundai. “Kas kaitēja nedzīvot diža meža maliņā!” Tā mēs iepazināmies ar Rietumkrasta latviešu izglītības centru. Rīts nāca ar šeit ierasto lietu. Kā gan citādi – mēs bijām apciemojuši vienu no lielākajiem mērenā klimata lietus mežiem ASV.

 

Vai tu atradi ALA, vai ALA tevi? Savā ekspresintervijā Mārtiņš teica – vēl ir daudz patriotisku un spējīgu latviešu, kas “pagaidām vēl sēž ceļmalā”. Kā viņus iesaistīt?

 

Es biju viena no tām ceļmalas sēdētājām. ALAs 70. kongress Čikāgā bija mans iepazīšanās kongress ar organizācijas darbību un pirmais kongress, ko apmeklēju. Teikšu atklāti – biju iedvesmota līdz sirds dziļumiem par darbīgo līdzcilvēku atdošanos vienotam mērķim. Nebaidos šī vārda – atdošanos, jo tā nav tikai tāda vienkārša darbošanās. Mainās prioritātes, politiskie apstākļi, varas, bet mīlestība uz Latviju visus vieno, nes kā tādā Laimes atvarā. Vienkārši pienāk brīdis, kad saproti, ka arī tev gribas tur būt. 

 

Tad nāca uzaicinājums no ALA priekšsēža Mārtiņa Andersona uzņemties ALA valdes sekretāres pienākumus. Par to esmu viņam sirsnīgi pateicīga!

 

Tu jautā, kā iesaistīt tos, kas vēl sēž ceļmalā? Ar labu piemēru.

 

Lūdzu, pastāsti par savu interešu loku! Vai dziedi un dejo? Vai varbūt aizraujies ar kādu citu vaļasprieku?

 

Manas laimīgākās dienas ir, kad braucam ģimenes pārgājienos ar teltīm, laivām, riteņiem. Abas ar vecāko meitu dziedam korī. Bet esmu diezgan tipiska viensētas latviete, kam klusums un vienatne arī ir vaļasprieks.

 

Kāds būs tavs pirmais darbs jaunajā – informācijas nozares vadītājas amatā?

 

Šodienas informācijas daudzums ir blīvs, tāpēc mēģināšu izlobīt to kodolu, ko tieši gribam nodot tālāk no ALA informācijas nozares.

 

Tavas autoritātes Amerikas latviešu sabiedrībā?

 

Spēcīgs jautājums! Tas katrā ziņā ir cilvēku kopums, un katrā segmentā būs kāds, ko ievērojam vairāk. No man tuvākajiem cilvēkiem, tie ir mani vīra vecvecāki, arhitekti Staņislavs un Milda Borbals.

 

Mūsu saruna notiek Valstssvētku priekšvakarā. Ko novēli savējiem tuvumā un tālumā?

 

Latvijas svētkos ikkatram no mums novēlu kādu izaicinājumu, lielu vai mazu. Virzītājspēks, kustība ir tas, kas ved uz izdošanos un ļauj to izgaršot!

 

 

 

 

 




      Atpakaļ