Ir jārēķināties ar reālo dzīvi
Apskatīt komentārus (0)
31.08.2011
Sallija
Benfelde
Ir jārēķināties ar reālo dzīvi
Saruna
ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski
Cik neatkarīgam un no kā neatkarīgam
jābūt KNAB?
Pašlaik
KNAB gatavo koncepciju par savu darbību. Manuprāt, ir divas izvēles iespējas.
Pirmā, ko es esmu gatavs atbalstīt, ir pilnīga KNAB neatkarība. Otra iespēja ir
KNAB kā Ministru kabineta vai valdības vadītāja pārraudzības iestāde. Izvēlei
jābūt vai nu vienā, vai otrā virzienā, jo pašreizējais hibrīdmodelis nestrādā.
No vienas puses, tiek sagaidīts, ka ministru prezidents KNAB kontrolēs, taču,
no otras puses, nav nekādu reālu instrumentu, kā šo kontroli veikt. Vienīgais,
ko ministru prezidents var darīt, izveidot komisiju, un to es arī izdarīju.
Vai viena vai otra modeļa izvēle
atrisinās KNAB problēmas? Pilnīga neatkarība var beigties tā, ka birojs dara,
ko grib, nerēķinoties ne ar ko, bet pakļautība valdības vadītājam varētu
nozīmēt, ka KNAB darbs notiek tās partijas interesēs, kuŗu pārstāv valdības
vadītājs.
Domāju,
ka tas tomēr iekļaus KNAB jau esošā statusā, jo mums jau ir iestādes, kas
sekmīgi darbojas, būdams neatkarīgas, piemēram, Valsts kontrole. Tāpat mums
ir iestādes, kas darbojas Ministru kabineta vai ministriju pārraudzībā un
funkcionē normāli. Līdz šim mums nebija izdevies sabalansēt KNAB statusu, jo
negribējām polītisko kontroli pār biroja darbu, tomēr valdībai vajadzēja kaut
ko darīt, ja ir radušās problēmas. Tāpēc ir jāizvēlas viens no minētajiem
modeļiem, lai birojs varētu normāli strādāt.
Kā tiks risināts divu ministru Auguļa
un Kampara strīds par nacionālo lidsabiedrību airBaltic? Vai nezaudēsim savu lidsabiedrību?
Domāju,
ka jākoncentrējas uz airBaltic un tās
problēmām un polītiskā retorika jānoliek pie malas. Es ļoti ceru, ka pēc
pagājušās nedēļas valdības lēmuma ir izdevies to panākt. Valdība pašlaik ir
nolēmusi piedalīties lidsabiedrības darbības nodrošināšanā, izskatot divus
rīcības scēnārijus. Pirmais: proporcionāla pamatkapitāla palielināšana, savas
kapitāldaļas palielinot abiem akcionāriem gan valstij, gan Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS). Otrs
scēnārijs: valsts pilnīgi pārņem airBaltic,
atpērkot BAS kapitāldaļas. Finanču
konsultantam Prudentia ir dots
mandāts sākt sarunas ar BAS, ar airBaltic
un to kreditoriem par viena vai otra modeļa īstenošanu. Protams, tas tiek
darīts ar zināmiem nosacījumiem, no kuŗiem pats būtiskākais jāmaina vai
jāatceļ pašreizējais akcionāru līgums, sadarbību starp akcionāriem balstot uz
normāliem komercdarbības pamatiem. Ir jāmaina airBaltic statūti, jāmaina lidsabiedrības vadība un jāsaglabā Rīgas
lidosta kā airBalticairBaltic financiālajā atbalstā. bazes lidosta.
Tie ir nosacījumi, ar kuŗiem valdība ir gatava iesaistīties
Vai amatpersonām būs jāatbild par to,
kādā situācijā ir nonākusi nacionālā lidsabiedrība?
Tā
ir airBaltic vadītāja Flika kunga
atbildība vistiešākajā veidā. Atbilstīgi vēl Šlesera laikā noslēgtā akcionāru
līguma nosacījumiem, kuŗu mums līdz šim nav izdevies mainīt, uzņēmuma vadību
ieceļ un uzņēmuma darbību kontrolē mazākuma akcionārs. Pagājušajā gadā, kad
valdība vienreiz jau lēma par airBaltic
pamatkapitāla palielināšanu, Flika kungs prezentēja valdībai biznesa plānu, kuŗā
bija paredzēts, ka gan pagājušajā, gan šajā gadā uzņēmums strādās ar peļņu.
Solītās peļņas vietā ir milzīgi zaudējumi, tāpēc valdība lēma, ka valsts, būdama
vairākuma akcionāre, izsaka Flika kungam uzņēmuma vadītājam neuzticību un
virza uz akcionāru sapulci jautājumu par uzņēmuma vadītāja maiņu. Iespējamos
uzņēmuma vadības pārkāpumus Satiksmes ministrija kopā ar Tieslietu ministriju
un Valsts kanceleju vēl vērtē.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 34, 4. lpp.)