Alberts Raidonis mūžībā
Apskatīt komentārus (0)
31.01.2012
Alberts Raidonis mūžībā
Izcilais žurnālists, bijušais
,,Čikāgas Ziņu redaktors Alberts Raidonis aizgāja mūžībā 2011. gada 27.
decembrī, sasniedzis gandrīz mūža 98. gadu. A. Raidonis dzimis 1914. gada 20.
martā Nirzas pagastā Latgalē. Beidzis Ludzas valsts komercskolu, dienējis Latvijas
armijā, iegūstot rezerves virsnieka pakāpi. Pēc kaŗadienesta strādājis par
grāmatvedi Šoseju un zemesceļu departamentā. Dzīvodams kultūrāli aktīvajā
Rēzeknē, A. Raidonis iesaistījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē, darbojās Latgales
teātrī, rakstīja vietējā presē, kopā ar rakstnieku Albertu Sprūdžu izdeva un
vadīja avīzi Rēzeknes Ziņas. A. Raidoni 1943. gadā iesauca Latviešu leģionā,
pēc kaŗa viņš nokļuva gūstekņu nometnē Vācijā, vēlāk Beļģijā. Par spīti grūtajiem
apstākļiem, nometnes preses izdevumos Nameja gredzens, Staburags, Laika
griežos u. c. Alberts Raidonis patriotiskos
rakstos aicināja nepakļauties izmisumam, bet domāt par nākotni un cerīgāku
rītdienu, tādējādi stiprinot savus likteņbiedrus.
Pēc gūsta A. Raidonis 1946. gadā apmetās
Hanavas latviešu nometnē, strādāja Bēgļu palīdzības organizācijas birojā (IRO)
un rakstīja rakstus trimdas preses un nometnes izdevumiem. Amerikā viņš
ieceļoja 1950. gada pavasarī un apmetās uz dzīvi Čikāgā. Te jau bija sabiedriski
un kultūrāli aktīvs latviešu centrs, un Albertam Raidonim bija darba pilnas
rokas. Gatavojoties I ASV latviešu Dziesmu svētkiem 1952. gadā, svētku reklāmēšanai
sākās latviešu radioraidījumi, un A. Raidonis bija dedzīgs to atbalstītājs un
darbinieks, kā arī darbojās Dziesmu svētku komitejā.
Gadu gaitā A. Raidonis darbojies Čikāgas
latviešu organizāciju apvienībā, Latviešu preses biedrībā, Daugavas Vanagu apvienībā,
katoļu apvienībā un korporācijā Lacuania. Daudzkārt viņš bijis ALAs kongresu
delegāts un pārstāvējis Čikāgas latviešus arī citās sanāksmēs un to norisi
atspoguļojis latviešu preses izdevumos. Nedēļas nogalēs A. Raidonis strādāja Alfreda
Kalnāja grāmatu spiestuvē par burtlici, bet vakaros Ziemeļrietumu universitātē
studēja polītiskās zinātnes. Viņš publicējis daudz rakstu par Baltijas valstu
okupāciju, sagatavojis un latviešu saietos vai radioraidījumos lasījis
referātus par sabiedriskiem un polītiskiem tematiem.
A. Raidoņa nopelns grāmatniecībā ir nenovērtējams.
Viņš bijis redaktors daudzām grāmatām, žurnāliem, rakstu krājumiem, Dziesmu
svētku vadoņiem, organizāciju un dažādu jubileju izdevumiem. Populāro ikmēneša
žurnālu ,,Čikāgas Ziņas Alberts Raidonis rediģēja un sagatavoja iespiešanai
gandrīz 20 gadu, arī žurnālus ,,Strēlnieks, ,,Ziemeļnieki, ,,Aglonas Vēstis
u. c. Daudz viņa rakstu publicēti
laikrakstā ,,Laiks, ,,Latvija Amerikā un citos izdevumos.
Alberta Raidoņa ģimenes mājā bija ļoti plaša
grāmatu un žurnālu bibliotēka, kuŗas plauktos bija daudz retu izdevumu, avīžu
un žurnālu komplekti, kā arī polītisku karikatūru izgriezumi no vietējiem
laikrakstiem un daždažādi citi materiāli. Vairākkārt pārvācoties, daudz grāmatu
un žurnālu nosūtīts Latvijas bibliotēkām vai nodotas Čikāgas latviešu biedrības
bibliotēkai.
Alberts Raidonis dzīvoja skaistā dzīvoklī tuvu
Ciānas baznīcai, priecājās, ka viņu apciemoja draugi, bet pēdējā laikā, gadu
nastai augot, pārcēlās tuvāk meitai Pērlei un dzīvoja Čikāgas debesskrāpja 14.
stāvā, no kuŗa varēja raudzīties uz pilsētu un redzēt viļņojam Mičigenas ezeru.
Ik pirmdienu viņš klausījās latviešu radioraidījumus, sekoja polītiskām norisēm
šeit un Latvijā. Viņš vienmēr palika uzticīgs dzimtenei un, kaut vairāk nekā
sešdesmit gadu dzīvoja svešumā, bija Latvijas pavalstnieks. Tiesa, Latvijā kopš
tās atstāšanas viņš nebija viesojies, taču ar pārliecību teica: ,,Manas domas
ik dienas lido uz to vietu, no kuŗas esmu nācis, un savā ikdienā to vienmēr
pieminu.
Čikāgas latviešu sabiedrība no nelaiķa atvadījās
2. janvārī Matz bēŗu namā. Mācītājs
Oļģerts Cakars svētrunā Dzīvības Dievs pieminēja aizgājēju un apcerēja viņa aktīvo,
darbīgo dzīvi. Beigu lūgšanā mācītājs teica: Kungs, mūsu Dievs, mēs Tev
pateicamies par dzīvību un mīlestību. Mēs pateicamies Tev par Alberta Raidoņa
dzīvi, par to, ka Tu esi bijis viņa Pestītājs, par to labo un svētīgo mīlestību,
ko viņš deva un atstāja, savas zemes gaitas staigājot. Ievēro un spirdzini bēdu
nospiestās sirdis. Dod tām savu mieru un iepriecinājumu! Tavs vārds lai ir
mūžam teikts un slavēts! Āmen.
Atvadu dziesmām Augšā aiz zvaigznēm... un Tuvāk
pie Dieva kļūt ērģeļu pavadījumu spēlēja Māra Ešmite. Soliste Māra Ruskule dziedāja
divas dziesmas Endrū Loida Vebera Pie
Jesu un A. Emericha Mana dvēsele ir klusa pie Dieva.
Atvadu vārdus teica J. Valainis, pārstāvot Čikāgas
latviešu katoļu kopu un pensionāru biedrību, J. Vilciņš Čikāgas latviešu
organizāciju apvienību un Čikāgas latviešu biedrību, I. Kēlers Čikāgas DV apvienību,
A. Gaiķis korporāciju Patria, I. Bergmanis Čikāgas Ziņas, mācītāja I. Rautenšilde,
V. Galenieks un J. Valainis Čikāgas latviešu radiokomiteju, J. Meisters Čikāgas
korporāciju kopu.
Čikāgas latviešu organizāciju
apvienības priekšsēdis Jānis Vilciņš raksturoja Alberta Raidoņa devumu latviešu
sabiedrībai:
Albertam Raidonim aizejot, Čikāgas latvieši
zaudējuši vienu no mūsu varonīgās paaudzes dalībniekiem. Šīs paaudzes
pārstāvji ieradās Amerikā aizvadītā gadsimta 50. gadu sākumā, vēl neprotot
valodu, strādājot neierastu darbu, bet dibināja latviešu draudzes,
organizācijas un skolu, cēla baznīcu un nopirka namu. Viņi lika mūsu
sabiedrībai pamatus, kuŗi ir stipri vēl tagad, 60 gadu un trīs paaudzes vēlāk.
Alberts Raidonis, ierodoties Čikāgā
1950. gada pavasarī, tūlīt iesaistījās sabiedriskajā darbā. Viņš kļuva par 1. latviešu
Dziesmu svētku komitejas locekli, viens no latviešu radioraidījumu
dibinātājiem, ilggadējs Čikāgas Ziņu redaktors, aktīvi darbojās Čikāgas latviešu
organizāciju apvienībā, Latviešu preses biedrībā, Daugavas Vanagu apvienībā,
Čikāgas latviešu katoļu apvienībā un, tiklīdz nodibinājās Čikāgas latviešu
biedrība, kļuva par tās pirmo biedru.
Meitas Pērle un Laura pateicās atvadu
vārdu teicējiem un latviešu un angļu valodā stāstīja par tēvu un viņa ietekmi
abu dzīvē:
Tētis bija ļoti liels patriots un
mīlēja savu Tēvzemi, mācīja arī mums to mīlēt
un runāt latviešu valodā.
Viņš ļoti mīlēja savu ģimeni.
Tēvu ļoti interesēja izglītība un
zināšanas. Viņš vienmēr mācījās no grāmatām, no cilvēkiem, no dzīves. Viņš prata
daudz valodu. Pūce ir gudrības simbols, un viņa māja bija pilna pūcēm.
Viņam bija svarīgs respekts pašam pret
sevi un citiem. Viņš vienmēr uzposās, kad gāja ārā no mājas.
Cilvēks ir izturīgs. Tētis daudz ko pārdzīvoja:
kaŗa gadus, jauno dzīvi Amerikā un vēlāk slimības. Viņš mīlēja dabu putnus un
dzīvniekus, īpaši kaķīšus. Viņš atļāva mums adoptēt daudzus bezmājas kaķus.
Viņam patika humors un stāstīt anekdotus.
Vēl mūža pēdējās nedēļās viņš savām māsām stāstīja anekdotus. Mēs pateicamies tēvam
par visu, ko viņš darījis mūsu labā.
Immaculate Conception baznīcā (Čikāgas latviešu katoļu kopai šajā baznīcā notiek
dievkalpojumi) 3. janvārī piemiņas misi aizgājējam vadīja šīs draudzes prāvests
Eriks Meijers (Eric Meyer, C. P.). Svētos rakstus lasīja meitas Pērle un Laura,
sōliste Māra Ruskule dziedāja F. Šūberta Ave
Maria un C. Franka Panis Angelicus.
Dievkalpojumam beidzoties, gara bērinieku automašīnu rinda pavadīja nelaiķi uz Mt. Olive kapsētu, kur jau atdusas
daudzi Alberta Raidoņa un mūsu laikabiedri, radi un draugi. Albertu Raidoni guldīja
līdzās dzīvesbiedrei Broņislavai. Lūgšanu vadīja prāv. Eriks Meijers un
mācītājs māc. Oļģerts Cakars. Bēŗu mielasts notika Old Warshav restorānā.
Juris Valainis