Ausma Derkēvica
Apskatīt komentārus (0)
03.01.2012
Ausma Derkēvica
1929. gada 21.
jūlijs- 2011. gada 26. decembris
Kā balta dūja -
liega un maiga, ar mūzikas spārniem lidojoša viņa glāstīja mūzikas skaņas. Kā
stalta un stingra karaliene viņa vadīja tūkstošu balsis gan savos lolotajos
koŗos, gan uz Dziesmu svētku Virsdiriģentu komandtiltiņa. Trausla un vienlaikus
stipra. Mūzikas Maestrise Ausma Derkēvica. Latvijas Lielās mūzikas
balvas laureāte, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Mūzikas akadēmijas
Goda profesore.
Mūziķe Ar Lielo
Burtu.
Nu ar skumjām jāteic
viņa bija. Jāapjauš doma, ka noslēdzies mūžs, kas ievilcis vienu no spilgtākajiem
dzīpariem Latvijas koŗu mākslā. Jāapjauš atziņa, ka Emiļa Melngaiļa Lokatiesi
mežu gali, 2008.gada Dziesmu svētkos viņas roku un smaida vadīta,
izskanējusi pēdējoreiz.
Ausmu Derkēvicu
mīlēja, cienīja, respektēja. Rēķinājās ar viņas talantu, erudīciju, apbrīnojamo
intuiciju un mūzikālo gaumi. Viņas darbiem un domām bija svars.
Viņa bija pirmā
sieviete latviešu Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģente. Kopš 1973.gada. Šo
godu viņa, pirmkārt, izpelnījās darbā ar spožo sieviešu kori Dzintars, ko
vadīja vairāk nekā četrdesmit gadu, līdz gadu tūkstošu mijai. Kopā ar dzintara meitenēm viņa pierādīja, ka
sieviešu koris var pilntiesīgi stāvēt līdzās vīru un jauktajiem koŗiem. Dzintara
skanējuma kvalitāte bija nepārspējams etalons kā sieviešu koŗiem pašu mājās, tā
daudziem koŗiem augsta prestiža starptautiskos konkursos, no kuŗiem tika pārvestas
daudzas zelta medaļas un Grand Prix. Turklāt pati Maestrise tajos ne reizi vien tika atzīta par
labāko diriģenti un vēlāk vairākkārt ievēlēta par konkursu Goda patronesi. Un
ne velti - viņai piemita precīzs, smalks žests, apbrīnojama satura un formas
izpratne; viņas interpretācijas bija dziļi mūzikālas un emocionāli
piesātinātas. Tas briedināja lieliskus augļus: Ausmai Derkēvicai un Dzintaram
tika veltīts desmitiem latviešu autoru darbu, tika ieskaņoti vairāki albumi,
tapa desmitiem koncertprogrammu, koncertceļi veda uz Eiropu, Ameriku, Japānu.
Otra viņas lielā
mīlestība bija Valsts Akadēmiskais koris Latvija no 1969. gada vairāk
nekā divdesmit sezonu talantīgā partnerībā ar Imantu Cepīti, viņu kopīgajā nopelniem
bagātajā laikmetā. Tajā ierakstīts gan Maestrises meistarstiķis
pašā trešās Atmodas sākumā līdzās Valsts Akadēmiskā koŗa nosaukumam izcīnītais
godpilnais, valsti pārstāvošais Latvijas vārds, gan iestudēto mesu, orātoriju
un rekviēmu simti, ar kuŗsiem apceļotas kā bijušās padomijas mētropoles, tā
zemes aiz dzelzs priekškara. Krustu šķērsu koncertceļos atzinības aurā koris
dziedājis desmitiem koncertu mēnesī, bet Ausmas Derkēvicas padomiem
interpretācijā uzticējušies ne tikai mūsu profesionāļi, bet arī tādi mūzikas
grandi kā Dmitrijs Kitajenko, Vladimirs Fedosejevs un Mariss Jansons.
Arī tad, kad
cienījamā Maestrise jau bija atvaļinājusies no aktīvās mūzicēšanas, viņa rūpīgi
un ieinteresēti sekoja līdzi mūzikas dzīves norisēm un savu pēcteču darbiem
priecājās par panākumiem, pārdzīvoja neveiksmes, neliedza padomu. Mūzika ar
Latvijas Radio Klasika starpniecību bija viņai līdzās līdz pat pēdējam
elpas vilcienam veldzējoša, stiprinoša, mierinoša. Tāpat kā visi mīļie
ģimenē. Nu sācies viņas ceļš uz aizsaules kori. Tur, kur Mūžam nebeidzama
gaismas straume līst.
Rūta Paula