IET PIE DIEVA DVĒSELĪTE
Apskatīt komentārus (0)


29.11.2011

IET PIE DIEVA DVĒSELĪTE

Skolotāja Mirdza Paudrupe mūžībā

Gaŗo dzīves ceļu nostaigājusi, sasniegusi 96. dzīves gadu, šā gada 11. novembrī Alabamā, sava dēla mājā, mūžīgā miegā iemigusi ilggadīgā skolotāja Mirdza Paudrupe. Viņa dzimusi Rīgā, 1915. gada 25. februārī Kārļa un Kristīnes Renebušu gimenē. 1935. gadā beigusi Jelgavas skolotāju institūtu, rudenī uzsākusi strādāt Rīgas skolās. 1941. gadā slēgusi mūža derību ar Herbertu Paudrupu. 1944. Gadā, komūnistu otrreizējai okupācijai tuvojoties, viņi līdz ar bēgļu straumi nonākuši Pozenē un norīkoti tranšeju rakšanā. No šī smagā darba līdzcietīgu poļu paglābti, nokļuvuši Austrijā un pēc neilga laika Bavārijas pilsētiņā Dingalfingā. Šeit piedzīvojuši II pasaules kaŗa beigas. DP nometnēm izveidojoties, pārcēlušies uz DP nometni Lauingenā, kur Mirdza Paudrupe uzsākusi darbu nometnes skolā. Kad nometni likvidēja ,Paudrupi pārcēlušies uz Haunšteteni.

M. Paudrupe turpinājusi darbu nometnes skolā un piedalījusies arī teātŗa trupā. 1949. gadā laulātais pāris izceļojis uz ASV, vispirms nonākdami Misuri, un pēc noteiktā darba līguma beigšanās –Kalamazū, Mičiganā. Sākot ar 1956. gadu, Mirdza uzsākusi darboties latviešu sabiedrībā, gan mācīdama latviešu pamatskolā un baznīcas skolā, gan lasīdama priekšlasījumus par valodas jautājumiem, gan vadīdama deju kopu un piedalīdamās gaidu vienības darbā. Tāpat arvien piedalījusies 2x2 nometņu skolotāju ievirzē un vienu ziemu mācījusi Minsteres Latviešu gimnazijā. Pēc vīra nāves pārcēlusies uz Mt. Pleasant pilsētiņu pie dēla Mārtiņa, kuŗš dzimis 1949. gadā. No šīs vietas viņa ik sestdienu braukusi uz Kalamazū latviešu skolu, ceļā pavadīdama divarpus stundas katrā virzienā. Lielu prieku skolotājai M.Paudrupei sagādājis sešu nedēļu vasaras darbs Gaŗzezera vidusskolā, kuŗu uzsākusi 1967. gadā. Jautāta, ko viņa novēl jaunatnei, viņa atbildējusi: ”Liec Dievu savas dzīves vadmotīvā, liec roku droši Viņa delnā. Skaties, lai tava brīvība nenomāktu citus, nestaigā patikas vai nepatikas valgos, bet liec roku pie darba, lai nākotne kļūtu labestības pilna. Kop bijību, smalku dvēseles spēku pret otru radību, noslauki asaras ar smaidu. Neļauj pasaules drazām piesārņot sevi, bet liec bēdu dziesmas dziļumā un grūto soli latviešu baltās dzīves ziņas padomu pagalmos! Meklē mazo laimi, ja lielā liekas pagājusi garām, priecājies par to, kas iespēju robežās sasniedzams! Kāp zinību kalnā ar ziemcieša spēku! Garīgās vērtības vieglāk saniedzams, nekā iegūt miljonāra bagātības. Dievs gan nav visiem desmit talnatus piešķīris, bet meklē un atradīsi savu! Ikkatrs talants īstā veidā ar goda prātu vairots ir augstākā vērtiba un piešķiŗ dvēselei mieru. Atceries, ka neredzamā reālitāte ir starp tevi un mani. Nav jāprasa Dievam, lai Viņš parādās. Viņš parādās brīnumos. Un tu nepalaid tos brīnumus garām!”

Piemiņas dievkalpojumu pie vaļēja zārka Kalamazū latviešu Apvieotās draudzes dievnama vadīja prāveste Lauma Zušēvica un draudzes mācītāja Biruta Puiķe. Dievkalpojumā kalpoja M. Paudrupes bijušie skolēni Anna Āruma, Martis Pone, Dzintars Gendrikovs, Laura Šmidchena un Irēne Elksne-Geislere(Geisler). Atvadas no draudzes un Dāmu komitejas nesa Apvienotās draudzes priekšnieks U. Grīnbergs, no Gaŗezera K. Vizulis, no Latviešu gaidu kustības G. Sīka, no Gaujas 31. gaidu vienības Ilze Bērziņa, no Gaŗezera VV Eriks Kore. No KLB M. Skrupšķele, no DV Kalamazū apvienības Z. Jirgens un bijušie skolēni un darba biedri I. Putniņa, A. Briede, V. Bērzkalne un L. Inka. Rakstiskas atvadas patsūtījuši bijušie skolēni un darba biedri M. Kajaka-Grota, kuŗas vēstuli nolasīja dievkalpojuma noslēgumā, ALJA priekšsēdis M. Apelis, A. Friša-Eddy, S. Kajaka-Lawrence, M. Tupese, R.Rollis, R. Kraule, S. Jātniece –Straumane un K. Straumane.

Aizgājēju zemes klēpī guldīja Riversaides kapsētā. Bēŗu mielastu Apvienotās draudzes sabiedriskās telpās sarūpēja I. Bērziņa ar palīgiem.

Pateicībā pieminēdami savu skolotāju, kuŗa mīlēja jaunatni, bērinieki dalījās atmiņās, visi apliecinādami savu cieņu. Mirdza Paudrupe bija aizskārusi katra jaunieša sirdi, domas un darbus, viņa bijusi ne tikai skolotāja, bet arī dzīves mācītāja.

Aizmūža ceļos lai aizgājēju pavada 73. Psalma 23. pants: „Bet pie Tevis, es palieku vienmēr”

Ilze Šīmane