Laimonis Mieriņš no debesīm izkārto sev izstādi
Apskatīt komentārus (0)


28.02.2012

Izstādes atklāšana Latvijas Nacionālajā mākslas mūzejā Rīgā

Laimonis Mieriņš no debesīm izkārto sev izstādi

Latvijas Nacionālā mākslas mūzeja Valdemāra ielas nama Baltajā zālē  24. februārī atvēra Laimoņa Mieriņa (1929-2011) piemiņas izstādi In Memoriam.

Šovasar šī izcilā Anglijas latviešu gleznotāja abstrakcionista izstādei bija jānotiek jaunajā „Rīgas biržā”. Diemžēl Liktenis bija lēmis citādi un īsi pirms Ziemsvētkiem Laimoni aizsauca gleznot Debesu dārzos. Tad nu mūzeja ļaudis ieplānotai personālizstādei rada citu risinājumu. Laimīgā kārtā no Krišjāņa Valdemāra ielas staltās ēkas, kuŗā kopš gada sākuma vajadzēja sākties rekonstrukcijai, vērtīgās latviešu klasiskās mākslas kollekcijas nevarēja laikus  izvākt, jo neatrada piemērotas glabātavas, un tāpēc pagarināja populāro Kārļa Padega simtgades izstādi. Tā radās  iespēja saridāt vēl vienu skati. Izvēle krita uz Laimoni Mieriņu.

Vērojot visus notikumus, kas saistīti ar šo izstādi, jādomā, ka tās labā darbojušies  kādi irracionāli spēki vai pats mākslinieks no Debesu augstumiem kārtojis visu tā, kā viņam labpaticies.

Laimonis Mieriņš  savulaik atkārtoti gribēja izlikt savas gleznas un zīmējumus tieši  Valdemāra ielas mūzejā, ko  bija apbrīnojis, vēl būdams  bērns. Reiz, abi ar māti iebraukuši no Laidiem, viņi gājuši tai gaŗām.  Ieraudzījis šo grezno ēku, zēns jautājis: „Māt, kas tā par māju?”  - „Tā, dēls, ir vieta, kur glabājas māksla,” māte  atbildējusi ar cieņu. Toreiz Laimonim nebija ne jausmas, ka arī pats 1995.gadā sarīkos savu pirmo personālizstādi Latvijā.

Pagājušā gada pavasarī, kad noritēja intensīvas sarunas par plānoto izstādi, mākslinieks piekrita uzstāties arī Rīgas biržā, saprazdams, ka rekonstrukcija liedz citas iespējas. Tomēr varēja just, ka šāds piedāvājums viņam īsti neiet pie sirds. Un tagad, kad beigušās gleznotāja Šīssaules gaitas, viņš visu varēja iegrozīt pēc savas gribas. Tas nenotiek bieži, ka jau  divus mēnešus pēc mākslinieka aiziešanas Viņsaulē rodas iespēja sarīkot viņa piemiņas izstādi. Laimonis Mieriņš laikam pats par to parūpējies.

Tā nu izstādes kurātores Ilzes Putniņas vadībā tika savākti darbi no privātkollekcijām dzimtenē, pievienojot tās gleznas un zīmējumus, kuŗus mākslinieks glabāja Rīgā, par jaunu skati domājot.

Piemiņas izstāde ļauj ieskatīties Laimoņa Mieriņa daiļrades virzībā, sākot no 20. gs. 60.gadu otrās puses, kad mākslinieks strādāja ar ševronu temu, līdz 2004.gadam, no krietni racionāliem krāslaukumu kārtojumiem līdz emocionāli saspringtākām gleznām, kuŗās šķietamo mieru izjauc krāsu uzšļācieni. Un, protams, nevar iztikt arī bez sieviešu plikņu tvērumiem ogles zīmējumos, kur  atklājas gleznotāja līniju elegance.

Uz šo lielo notikumu līdz ar atraitni Ilgu Mieriņu Rīgā bija ieradušies  Laimoņa Mieriņa angļu draugi, arī Pols Nīvss (Paul Neaves), kas pēdējais bijis klāt viņa aiziešanas brīdī.

Pēc Ilgas Mieriņas vēlēšanās visi Laimoņa Mieriņa darbi, izņemot dāvinājumus viņa skolām – Laidu pamatskolai un Kuldīgas Viļa Plūdona ģimnazijai - papildinās Latvijas Nacionālā mākslas mūzeja gleznu kollekciju.

Māris Brancis