"Paldies visiem, ko dzīvē esmu sastapis" ULDIS GRAVA (1938.1.IV – 2018.19.I)
Apskatīt komentārus (0)


23.01.2018

Naktī no 18. uz 19. janvāri Mūžībā aizgājis Uldis Grava. Viņu pazīstam kā vienu no visizcilākajiem savas paaudzes latviešiem. Dzimis Liepājā, kā otrs dēls Nikolaja un Matildes Gravu ģimenē.

1944. gada 14. oktobrī Gravu ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Nometņu laikus viņi pavadīja Grēvenes nometnē, kur Uldim iesākās skolas gaitas un skautošana. 1950. gada 4. aprīlī Gravu ģimene ieradās Ņujorkā. Uldim tolaik bija 12 gadi.

1958. gadā Uldis pabeidza Kolumbijas universitāti ar specialitāti tautsaimniecībā un statistikā. Viņš ieguva ALA stipendiju vasaras darbam organizācijas birojā Vašingtonā.

Būdams aktīvs dalībnieks latviešu jaunatnes un pieaugušo sabiedrībā, Uldis iekļāvās trimdas latviešu organizāciju dzīvē un guva izcilus panākumus kā vadošais to darbinieks. Nācis no tās paaudzes, kuŗa savu izglītošanos savienoja ar pienākumiem latviešu sabiedrībā, viņš 1962. gadā kļuva par Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) priekšsēdi, no 1970. līdz 1972. gadam vadīja Amerikas latviešu apvienību (ALA), bet pēc tam Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA). Viņš bija vadošais darbinieks pirmajā trimdā uzaugušajā latviešu paaudzē, kas nomainīja trimdā aizgājušo paaudzi un guva plašākas sekmes Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas polītikā pasaulē. Tas, protams, atviegloja Latvijas un Baltijas valstu brīvības atgūšanas procesu. Svarīga loma te bija trīs Baltijas valstu trimdas organizāciju sadarbībai, kuŗas veicinātājs un vadītājs bija arī Uldis Grava.

Savu maizes darbu Uldis Grava izvēlējās Amerikas laikrakstu izdevēju apvienībā, kuŗā viņš veiksmīgi nostrādāja 30 gadus. Jau studenta gados Uldis Grava pievienojās korporācijas Lettonia saimei un bija tajā aktīvs visu mūžu.

1964. gada 4. jūlijā Betlēmes baznīcā Bruklinā Uldis salaulājās ar latviešu jaunatnes darbinieci Sarmīti Juberti. Viņu laulība svētīta ar Robertu Latvi, Grantu Līvu un Daumu Kursu, kuŗi visi sekmīgi beiguši Kolumbijas universitāti Ņujorkā.

1970.-tie gadi bija drūmākie baltiešu cerībām atgūt valstu neatkarību. Pēc PBLA iniciatīvas 1972. gada novembrī apvienojās pasaules baltiešu centrālās organizācijas, un no tā laika iesākās ciešāka baltiešu sadarbība un darbošanās pasaules polītikā okupēto Baltijas valstu vārdā. Sākot ar 1973. gada Helsinku konferenci, kuŗā, pēc konfrontācijas ar PSRS ārlietu ministru Gromiko, Uldis Grava pat uz īsu laiku nokļuva Somijas cietumā, toties Baltijas valstu okupācijas jautājums pakāpeniski tika starptautiski plašāk ievērots. Pateicoties baltiešu aktīvitātēm, kuŗās liela loma bija Uldim Gravam, Baltijas valstu neatkarības jautājums laikā, kad sabruka PSRS, pasaulei jau bija pazīstams un saprotams.

1992. gadā Uldis Grava sāka strādāt Radio Brīvā Eiropa, bet 2002. gadā atgriezās Latvijā, pārņemot Latvijas Televīzijas vadību. To viņš atstāja 2004. gadā, iesaistoties Latvijas polītikā, kļuva par ģenerālsekretāru partijā “Jaunais laiks”, vēlāk par deputātu Liepājas domē un tika ievēlēts par deputātu Latvijas 9. Saeimā. Savas profesionālās gaitas Uldis Grava pabeidza Lattelecom padomē. Viņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

75 gadu vecumā Uldis Grava aizgāja pelnītā atpūtā: “...lai atlikušo brīdi baudītu, atskatoties uz nodzīvoto un piedzīvoto”. Tā viņš rakstījis savā 2016. gadā publicētajā autobiografiskajā stāstījumā “Tālumā, bet ne svešumā”. Grāmatas ievadu viņš nobeidz ar vārdiem: “Paldies visiem, ko dzīvē esmu sastapis. Būšu priecīgs, ja kāds manu stāstījumu izlasīs, bet, ja neiznāk, tad vismaz apmeklējiet Okupācijas mūzeju, Tautas atmodas mūzeju vai aizbrauciet uz Likteņdārzu.”

Aizejot Mūžībā, Uldis Grava aiz sevis atstāj izcili padarītu darbu tautas un valsts labā, kas paliks par priekšzīmi nākotnē. 

Ojārs Celle

Viena mūža ir par maz!

Viena mūža nav vēl gana

Visu sasniegt, veidot, post, - 

Šajā dzīvē sirdij manai

Desmit mūžu gribētos.

/Alfrēds Krūklis/

Tiešām likās, ka Uldis Grava ir mūžīgs.

Nu, kā bez viņa gudrā padoma, spožās atmiņas, dzirkstošās asprātības...

Paldies, mīļais un cienījamais draugs, atbalstītāj, padomdevēj, vienkārši – krietnais Cilvēk!

Izsakām visdziļāko līdzjūtību visiem, kam viņa pietrūks.

Ligita Kovtuna,

laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija redakcija un izdevēji