No pašaizliedzīga, klusa darba darītāja atvadoties
Apskatīt komentārus (0)


01.12.2010

No pašaizliedzīga, klusa darba darītāja atvadoties

Guris Merzs (Georgs Meržejevskis) Aizsaulē

Aizritējušā gadsimta 80. gados no Latvijas sāka plūst pirmie Atmodas viļņi, un Guri Merzu pārņēma liels nemiers. Kopā ar draugu, skolas biedru Leonu Lūsaru viņš centās apzināt visus Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas absolventus, kuŗi pēc kaŗa bija izmētāti pa visu plašo pasauli, tālu prom no tēvzemes, kur aizvadītas skaistās jaunības dienas un lolotas cerības. Diemžēl Leons Lūsars nomira jau 1985. gada februārī, un Guris palika viens lielo darbu vidū.

„Mums jāpalīdz atjaunot patriotiskais gars mūsu skolā, kā arī jāpalīdz sagādāt visu, kas nepieciešams, lai Rīgas pilsētas 1. ģimnazija kļūtu par priekšzīmi Latvijas vidusskolām,“ teica Guris. No tā brīža viņš visu savu brīvo laiku ziedoja šim uzdevumam, nodibinot sakarus ar skolas vadību, kā arī ar tiem 450 skolas absolventiem brīvajā pasaulē, kuŗi atsaucās Guŗa aicinājumam. Guris gandrīz viens pats vadīja un pārzināja mūsu absolventu sakaru centru ASV un Kanadā.

Jau ilgus gadus Guris Merzs, Augusts Grasis un citi absolventi ik gadu financēja vairāku 1. ģimnazijas audzēkņu piedalīšanos „Saulgriežu“ vasaras vidusskolā Latvijā. Guris rēgulāri palīdzēja izdot skolas apkārtrakstu un to izsūtīja. Ar absolventu saziedotajiem līdzekļiem viņš palīdzēja skolai sagādāt vairākas vajadzīgās lietas.

Jau trīspadsmit gadu no absolventu ziedotajiem līdzekļiem 18. novembrī piešķirtas naudas balvas skolēniem par labākajiem rakstu darbiem. Rakstu darbu sacensībās ik gadu piedalījās apmēram 50 audzēkņu, rakstot par tematiem, kuŗus izvēlējās rakstu vērtētāji (Dainis Rudzītis, Modris Lorbergs, Andris Ritmanis un Ilgvars Spilners), sazinoties ar skolas vadību, direktoru Māri Braslu un skolas mūzeja pārzini Ainu Zumenti. Sacensību temati bija komūnistu okupācijas laikā novārtā atstātie, piemēram: „Latvijas neatkarības iegūšana 1918. gadā“, „Brīvības cīņas“ un citi. Šogad par tematu: ,,Okupācijas mūzeja nozīme“ rakstīja 17 ģimnazijas audzēkņi. Visi apmeklēja mūzeju un iesniedza labus aprakstus. It sevišķi izcēlās un pirmās divas augstākās balvas 18. novembrī saņēma Dāvis Nabutovskis un Velta Skolmeistare.

Guŗa pēdējais darbs Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas (tagad tās nosaukums ir Rīgas Valsts 1. ģimnazija) labā bija naudas balvu nosūtīšana uz Rīgu. Viņš atsūtīja arī atvadu vēstuli mums „vecajiem zēniem“. Guris jau ilgu laiku bija nopietni slims, ar ierobežotām kustības spējām. Savā pēdējā vēstulē šā gada oktōbrī viņš raksta, ka gadu gaitā no 450 ASV un Kanadā apzinātiem Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas absolventiem palikuši vairs tikai 34, no kuŗiem labi ja puse vēl ir aktīvi. Katrai paaudzei, katram individam dzīvē ir savs laiks. Guris apzinājās, ka esam centušies veikt labu darbu, parādījuši labu priekšzīmi mūsu skolas jaunajai paaudzei, rosinājuši idejas un iedvesmojuši. Gurim aizejot, absolventu sakaru centrs ASV un Kanadā līdz ar 1. janvāri beigs savu darbību. Saņēmu šo Guŗa vēstuli 6. novembrī, kad arī ar viņu pēdējoreiz runāju pa tālruni.

Guris savu darbu darīja pēc labākās sirdsapziņas un to pabeidza, 9. novembrī aizejot aizsaules dārzos.

Jau skolas gados jutu sirsnību pret Guri (Georgu Meržejevski), vecākās klases Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas audzēkni, jo viņš vienmēr atrada kādu labu vārdu jaunākajiem puikām. Pats būdams izcils basketbolists, viņš laipni pasvieda bumbu arī mazākajiem, lai izmēģina roku, metot to skolas sporta zāles basketbola grozā.

Laimīgi izkūlies cauri kaŗa briesmām, Guris nonāca Amerikā, kur ilgus gadus strādāja smagu darbu, vadot milzīgās kravas automašīnas. Traģiskā nelaimē viņš zaudēja dēlu, ilgus gadus kopa savu slimo sievu līdz viņas nāvei. Guris darbojās arī latviešu kopā Saginavā, taču visus pēdējos mūža gadus ar neticāmu rūpību, uzmanību un devību rūpējās par savu skolu, kas viņam tik daudz bija devusi. Pirms pāris gadiem Guris ierosināja izveidot un devīgi financēja mūzeja stendu Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas absolventam, patriotiskajam dzejniekam Leonīdam Breikšam, kuŗa dzīvību izdzēsa komūnistu okupācijas vara. Atvadoties no Guŗa, atcerēsimies Leonīda Breikša vārdus:

Dzīve šī,

Kas tev un man ir dota

Ir tikai mirklis īss.

Bet es zinu,

Kas man viņu rotās,

Pirms man pāri

Vakars nokritīs.

Piemiņas brīdis Gurim Merzam notika š. g. 17. novembrī Rīgas Valsts 1. ģimnazijā Rīgā.

Ardievu, DRAUGS!

                                                                Andris Ritmanis