Miervaldis Janševics mūžībā
Apskatīt komentārus (0)
06.07.2011
Miervaldis Janševics mūžībā
Sietlas latviešu saime un daudz
amerikāņu draugu 25. jūnijā pulcējās latviešu namā, lai
atvadītos no Miervalža Janševica, kavētos atmiņās un svinētu viņa dzīvi.
Miervaldis no mums šķīrās agri no rīta 30. maijā pēc ilgas cīņas ar vēzi.
Miervaldis dzimis 1933. gada 5. aprīlī
Zemgalē, Jaunauces pagasta ,,Mizaišos. Janševicu ģimene vecāki Arnolds un
Silvija, Miervaldis, brālis Elmārs un māsas Rita un Astrīda 1944. gadā devās
bēgļu gaitās uz Vāciju un mitinājās Rēgensburgas bēgļu nometnē. Ģimene 1949.
gadā pārcēlās uz dzīvi Minesotā, ASV, kur divus gadus vēlāk Miervaldis beidza
ģimnaziju un uzsāka studijas Minesotas universitātē Mineapolē. Kopš 1954. gada
Miervaldis četrus gadus dienēja ASV gaisa spēkos (U. S. Air Force). Atgriezies Mineapolē, Miervaldis salaulājās ar
Janīnu Celitāni, un jaunais pāris pārcēlās uz Denveru, Kolorado pavalstī, kur
Miervaldis, izmantojot G. I. Bill paredzēto
iespēju, turpināja studijas industriālā uzņēmējdarbībā (Industrial Management)
Denveras universitātē, ko absolvēja 1963. gadā. Studiju laikā M. Janševics
iestājās korporācijā Talavija.
Miervaldis sāka strādāt firmā Martin Marietta, ģimenē piedzima trīs
meitas Marita, Šelija un Monika. Pēc sešiem Denverā aizvadītiem gadiem,
Janševicu ģimene pārcēlās uz Sietlu Vašingtonas pavalstī. Miervaldis dabūja
darbu apdrošināšanas firmā Safeco,
vēlāk 18 gadu strādāja Pacific Northwest un beidzot vadīja pats savu firmu, Angle-Jansevics Insurance Šeltonā, kuŗā strādāja līdz pensijas
gadiem.
Sietlā Miervaldis ar visu sirdi un
dvēseli iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē un kļuva par vienu no visaktīvākajiem
darbiniekiem. Viņš uzskatīja, ka viņa dzīves galvenais uzdevums ir pavēstīt pasaulei
par noziegumu pret Latviju un trimdā saglabāt latviešu valodu un kultūru
nākamajām paaudzēm. Miervaldim nekad netrūka ideju, viņš mācēja iedvesmot,
aizraut, un piesaistīt citus un ticēja, ka ar gribasspēku var panākt visu.
Nebija projektu, kuŗos viņš nebūtu iesaistījies vai atbalstījis. Viņš palīdzēja
celt Sietlas latviešu baznīcu un sabiedrisko centru, to pašu, kuŗā mēs
pulcējāmies, viņu pēdējā gaitā izvadot.
Miervaldis 1972. gadā nolēma, ka būtu
jāatjauno kādreiz aktīvais Sietlas latviešu teātris, kas darbību bija
pārtraucis. Viņam neatlaidīgi mudinot, sietlieši uzņēmās iestudēt
,,Skroderdienas Silmačos. Režisors bija jau gados vecais Fricis Rutkis,
dekorātors mākslinieks Vits Racibarskis (Vytas
Racibarskas). Miervaldim pašam lugā lomas nebija, bet viņš piedalījās visos mēģinājumos, vārīja kafiju un gādāja,
lai aktieri justos omulīgi. Pirmizrādē, priekškaram atveŗoties un ieraugot skaistās dekorācijas, skatītāji piecēlās kājās
un aplaudēja, pirms izrāde bija sākusies.
Miervaldis vadīja rīcības komiteju 6.
Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētkiem Sietlā 1975. gada jūlijā. Svētku
plānošanas darbs sākās jau divus gadus iepriekš. Vairums sarīkojumu notika
skaistajā Sietlas centrā kopkoŗa koncerts operas namā, tautasdeju uzvedums
centra arēnā, teātŗa izrāde centra teātrī. Svētki bija ļoti veiksmīgi, ieradās
vairāk nekā 2500 apmeklētāju.
Miervalža sirdij vistuvākais projekts
bija Rietumkrasta latviešu izglītības centrs un latviešu vasaras vidusskola
,,Kursa. Aizritējušā gadsimta 70. gadu beigās Kursas vasaras vidusskolas
audzēkņiem mācības un nodarbības notika īrētā īpašumā. Vēlāk, kad šo īpašumu
vairs nevarēja īrēt uz sešām nedēļām, bet tikai divām, Rietumkrasta latvieši
nolēma, ka laiks pašiem celt savu vasaras skolu. Viņi nopirka 200 akru zemes
gabalu netālu no Šeltonas pilsētiņas un būvuzņēmēja Kārļa Rīdzenieka vadībā ar
brīvprātīgo spēkiem uzcēla Izglītības centru ēdamzāli ar virtuvi, meiteņu un
zēnu guļamtelpas, mācību telpas, sporta laukumu un peldbaseinu; dažus gadus
vēlāk arī baznīciņu un mākslas darbnīcu. Būdams viens no centra dibinātājiem,
Miervaldis iesaistījās šai projektā ar visu sirdi un dvēseli. Tā kā viņa firma
atradās Šeltonā, netālu no latviešu īpašuma, viņš Izglītības centram varēja
ziedot katru brīvo brīdi. Viņš palīdzēja izstrādāt plānu, celt, turpat dzīvoja
un bija uzraugs, ilgus gadus Izglītības centra valdes priekšsēdis. Trīs
vasaras, no 1990. līdz 1992. gadam Miervaldis no Latvijas uz ,,Kursu atveda
jauniešus, lai iepazīstinātu viņus ar dzīvi brīvā un demokratiskā valstī.
Varbūt vislielākais Miervalža panākums
bija slimnīca Aucē, ko cēla ar
Starptautiskā rotariešu kluba palīdzību. Miervaldis iestājās Šeltonas rotariešu klubā 1986. gadā.
Rotarieši vēlējās īstenot kādu projektu
ārzemēs, un Miervaldis ieteica uzcelt slimnīcu Aucē, pārliecinot rotariešu
vadību par šī projekta nepieciešamību. Rotarieši no ASV, Austrālijas,
Jaunzēlandes, Vācijas, Latvijas un citām valstīm brauca uz Auci strādāt, lai šo
projektu desmit gadu laikā īstenotu. Moderno slimnīcu ar 38 gultām atklāja
2003. gada 5. aprīlī, Miervalža 70. dzimšanas atceres dienā.
Nedaudzajos vaļas brīžos Miervaldis kaislīgi nodevās makšķerēšanai, ķerot lašus un jūras foreles. Makšķerēšanu viņš
uzskatīja par izsmalcinātu mākslu, kam nepieciešama koncentrācija un veiklība.
Viņam patika būt brīvā dabā, kopā ar draugiem, kuŗi bija tikpat kaislīgi
zvejnieki. Viņš makšķerējis Aļaskā, Austrālijā un Jaunzēlande bet teica, ka
tepat ziemeļrietumos ir vislabāk.
Par darbošanos Latvijas un latviešu
labā Miervaldis saņēma daudz atzinības rakstu un apbalvojumu. Visnozīmīgākais
viņam bija Triju Zvaigžņu ordenis, ko M. Janševicam pasniedza Latvijas prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga 1999. gada 18. novembrī Rīgā, un Starptautiskās rotariešu
organizācijas ievērojamais apbalvojums
Rotary Service Above Self .
Tuvojoties 10. Saeimas vēlēšanām,
Miervaldis pārdeva zemes īpašumu Latvijā un ienākumus ziedoja apvienībai
,,Vienotība. Slimība jau bija viņu
novājinājusi, bet viņa gars bija možs, un viņš vēl arvien domāja, kā vislabāk
palīdzēt Latvijai.
Mūsu draugs, latviešu patriots,
nenogurstošais darbinieks aizgājis
mūžībā, bet viņa mantojums paliek iesākto turpina
viņa paša bērni un mazbērni, kā arī bērni, kuŗi apmeklē vasaras nometni
,,Mežotne, jaunieši, kuŗi mācās ,,Kursā, un darbinieki Rietumkrasta latviešu
izglītības centrā. Paldies tev, Miervaldi, par visu, ko esi mums devis. Lai
lāpa, ko esi aizdedzis un pasniedzis nākamai paaudzei degtu vēl ilgi un gaiši!
I. M.