MŪZIKĀ PAVADĪTS MŪŽS
Apskatīt komentārus (0)
20.07.2011
MŪZIKĀ PAVADĪTS
MŪŽS
Bostonā
mirusi Karīna Gutberga
Karīna Gutberga tika
izvadīta no Bostonas Trimdas draudzes baznīcas, kur viņa dekādi bija bijusi
ērģelniece. Sākot atvadu ceremoniju, pie altāŗa bija mācītāja Jogita Mazure,
mācītāji Dr. Juris Cālītis, Dr. Jānis Keggi un Siguldas mācītājs, bijušais
bostonietis Andris Grots. Sēru mūziku atskaņoja Dr. Ingrīda Gutberga. Atvadu
svētrunu teica mācītājs Juris Cālītis. Sekojot
ģimenes aicinājumam, viņš bija ieradies
no Latvijas. Mācītājam Cālītim Trimdas draudzes baznīca nebija sveša
vieta, jo viņš tur vadījis dievkalpojumus un daudzus gadus bijis draudzes koŗa
diriģents. Karīnas Gutbergas dzīves stāstu lasīja dēls Ēriks. Sardzē stāvēja
korporācijas Daugavietes filistres. Atvadu vārdi bija no draudzes un organizācijām.
Jau no agras bērnības Karīna savu dzīvi bija veltījusi mūzikai. Šī mīlestība sākās
ar mātes sniegtajām klavieŗu spēles stundām. Bēgļu meitene, kuŗai ar ģimeni
bija jāpamet dzimteni un mājas, Amerikā kļuva par mūzikas profesori
Bostonas universitātē. Austrijas Mozarteum viņa ieguva zinātniskos gradus
klavieŗu, ērģeļu spēlē un diriģēšanā. Vēlāk savu izglītību pilnveidoja ar
maģistra un doktora gradiem Amerikā. Karīnas Gutbergas devums mūzikā ir trijās
jomās. Koncertpianiste ar māsu Ingrīdu, akadēmiskais darbs Bostonas universitātē
un Bostonas pilsētā, ērģelnieces pienākumi vairākās Bostonas draudzēs. Karīnu
gribētos raksturot kā īstu baznīcas ērģelnieci. Viņas ērģeļu spēle deva
dievkalpojumiem noskaņojumu, vai tās bija Lieldienas, vai Lielā piektdiena.
Korāļu pantiem katram bija sava nokrāsa. Tiem, kam bija iespēja dzirdēt Karīnas
atskaņoto Latvijas valsts himnu Bostonas latviešu lielajos sarīkojumos, to
nekad neaizmirsīs. Īpaši lielajā Bostonas Trīsvienības baznīcā. Toreiz, pirms
Latvijas brīvības atgūšanas, tas latviešu klausītājam deva milzu garīgu
pacēlumu.
Pirms pussimta
māsas Gutbergas bija mākslinieces ar ko
latvieši varēja lepoties ne tikai Bostonā, bet visā pasaulē. Mūzikas pasaulē,
šajā laika posmā, klavieru spēle bija populāra. Ne tikai divas klavieres vien,
bet bija klavieŗu kvarteti un vēl lielāki klavieŗu ansambļi. Duopianistes
Ingrīda un Karīna Gutbergas tika uzskatītas par vienas no labākām savā žanrā.
Koncerti ietvēra lielu daļu brīvās pasaules. Piedalīšanās latviešu sarīkojumos
un koncertos bija ierobežota ar četrrocīgu spēli, jo sagādāt divas klavieres
rīkotājiem nebija pa spēkam. Māsām Gutbergām kompozicijas divām klavierēm ir
veltījuši vairāki komponisti, ieskaitot Jāni Mediņu, Tālivaldi Ķēniņu un Arnoldu Šturmu.
Pēc sēru dievkalpojuma
draudzes namā pie atvadu azaida vairāki
runātāji raksturoja savu pieredzi sadarbībā ar mākslinieci. Dr. Egīls Zālītis
atzinās, ka gājis uz savām klavieŗu stundām ar sirds drebēšanu un cerībām, ka
Karīna būs kaut kur aizņemta un būs kāds atvietotājs, kas reti kad
piepildījies. Karīna Gutberga prasīja arī no skolniekiem cieņu pret mūziku un
atskaņojamo instrumentu. Paviršību un nolaidību viņa necieta.
Kad pēcpusdienā
bērinieki sāka izklīst, tie no Karīnas Gutbergas sēru dievkalpojuma uz mājām
līdzi paņēma kādu īpašu pārdzīvojumu. Tas bija Ingrīdas Gutbergas Jāņa Mediņa Ārijas
atskaņojums. Starp daudzajiem ziediem un vainagiem, tas bija krāšņākais. Tas
bija ērģeļu skaņu vainags. To savai māsai Karīnai uz šķirsta uzlika māsa
Ingrīda mīlestībā un pateicībā par mūzikā pavadīto mūžu.
Ivars Galiņš