Par mākslu, LL un Amerikas latviešiem
Apskatīt komentārus (0)


14.02.2012

Par mākslu, LL un Amerikas latviešiem

Daiņa Mjartāna saruna ar Lindu Treiju

Linda Treija intervijā Latvijas presē saka: ”Par trimdinieci sevi neuzskatu, par amerikānieti neesmu kļuvusi, bet arī Latvijai nejūtos īsti piederīga. Morāli un garīgi esmu kaut kur pa vidu. Atbraucot šurp, ik reizi secinu, ka manās attiecībās ar valsti kaut kas nedaudz ir mainījies. Interesanti to analizēt un censties izprast. Bet vienīgais, kas ir nemainīgs, - vilkme uz vecāku mājām un piederība dzimtai. Tā arī ir lielākā dzīves vērtība.”

Kurā gadā tu pārcēlies dzīvot uz Ameriku?

Tas bija 1997. gadā, bet no 1993. gada es sāku braukāt uz Ameriku vienu reizi gadā, jo mans vīrs sāka studēt doktorantūrā Viskonsīnā, bet es vēl studēju Mākslas akadēmijā.

Tagad, pēc 15 Amerikā pavadītiem gadiem, tu esi Amerikas latviete vai latviete Amerikā?

Tieši tādu jautājumu man intervijā uzdeva arī Līga Vejupe-Tīģere. Pēc šiem gadiem vēl aizvien es esmu it kā ar vienu kāju Latvijā  un ar otru ASV. Es lidinos citā dimensijā un ne tur jūtos kā mājās, ne šeit.  Amerikā ir tāds teiciens LL – Latvijas latvieši, un pie viņiem es arī vairs neskaitos, bet, lai es teiktu, ka esmu Amerikas latviete –to absolūti nevaru pateikt, es neesmu.

Kur ir tā lielākā atšķirība starp LL  un Amerikas latvieti? Jo LL ar laiku arī var pārtapt par Amerikas latvieti. Ir cilvēki, kas aizbraukuši uz Ameriku padomju laikos, un viņi ir iekļāvušies ASV latviešu sabiedrībā, ka nevar pat atšķirt no tiem latviešiem, kas izceļoja četrdesmitajos gados, un viņu pēctečiem.

Varbūt, ka ar mani arī tā ir noticis. Piemēram, vienreiz runājām ar Albertu Legzdiņu par Latvijas latviešiem, kas tagad ir iebraukuši, un viņš ar mani runāja tā, it kā es būtu vietējā. Tad es viņam saku: „Tu zini, es te esmu tikai „padsmit” gadus, es esmu no Latvijas iebraukusi,” un viņš tbild: „Jā? Man pilnīgi neliekas, ka tas tā būtu.”

Vairāk lasiet laikraksta Laiks pielikumā Jauno Laiks (Nr. 1, 2012. gads)