Ar Latviešu fonda atbalstu izskanējušas kokļu dienas Latgalē
Apskatīt komentārus (0)


01.09.2010

Attēlā:  Kokļu dienu dalībnieki "Latgaļu sātā" Dekšāres pagastā

Dainis Mjartāns

Ar Latviešu fonda atbalstu izskanējušas kokļu dienas Latgalē

Pasākuma organizatore Marika Zeimule uzsver: „Lai gan kokli uzskatām par nacionālo instrumentu, etnogrāfisko kokļu spēle Latvijā nav plaši izplatīta. Var teikt, ka koklēšana ir kļuvusi par retu māku, tāpēc kokļu dienas dod vienreizēju iespēju - kopā sabraukt ne vien folkloras entuziastiem, bet visiem, kas brīvā atmosfērā vēlas ieklausīties kokles skaņās un pamēģināt spēlēt paši.” Lai uzņemtu plašo viesu pulku,vairākas dienas Madžuļos strādāja biedrības „Latgaļu sāta” entuziasti – Astrīda  Vucina, Mareks Gabrišs, Tenis Bikovskis, Eva Freidenfelde, Dainis Mjartāns un Agate Vucina.

Viļānu novada Dekšāres pagasta „Latgaļu sātā” 28. augustā pulcējās koklētāji un viesi no Rīgas, Dobeles, Jēkabpils, Rēzeknes, Madonas, Dagdas un Kaunatas. Liela daļa jauniešu bija ieradušies lai apgūtu kokles spēli. Šogad spēlētprasmi mācīja Andris Mičulis, Aivars Zariņš, Latvīte Podiņa, Agate Vucina u.c. Vecākais koklētājs, Tomariņu Kārlis ieradās ar kokli, kuru viņš pirmo reizi spēlējis 1940. gadā. Patīkami redzēt sirmo kungu, saspēlējoties ar jauniešiem, kas koklēšanu apguva tikai šovasar, bet jau pierunājuši vecākus iegādāties instrumentu. Zīmīgi, ka viena no kaislīgākajām koklētājām ir 14 gadus vecā Lauma Berga, kas  sava vecuma grupā Itālijā ieguvusi pirmo vietu Starptautiskajā baleta (!) konkursā „CITTA' DI SPOLETO” un jau tagad redzama, dejojot uz Nacionālās operas skatuves Rīgā. Katram jaunietim iepazīšanās ar kokli notikusi savādāk, taču lielākā daļa koklēšanu iemīlējuši „Latgaļu sātas” rīkotajās etnogrāfiskajās vasaras nometnēs. Ilmārs Strods no Madonas nu jau divdesmit gadus spēlē ermoņiku, taču tagad nolēmis apgūt arī kokles spēli.

Kristīne Liede, mācās Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā: „Man koklētāju saiets ļoti patika, jo notika skaistā vietā un kokli spēlē ļoti pozitīvi cilvēki. Šogad koklētāju saietā piedalījos otro gadu, bet nākamgad arī noteikti piedalīšos un mēģināšu piesaistīt vēl citus cilvēkus.” Kāda cita jauniete, kas koklētāju saietā piedalās katru gadu, teic: „Tas ir jauki, ja izdodas ieinteresēt jauniešus pievērsties etnogrāfiskās kokles spēlēšanai, un kokļu dienās arī šogad bija lieliska iespēja iepazīties un saspēlēties ar jauniem draugiem un domubiedriem, kam folklora, tāpat kā man, ir sirdslieta."

Rīkotāji bija pacentušies izveidot   izstādi par kokļu un citu etnogrāfisko instrumentu tapšanu. Bet ar Latviešu fonda finansiālo atbalstu iegādāti instrumenti un pārējās nepieciešamās lietas kokļu darbnīcas izveidei. Vēl joprojām tiek lolota ideja izveidot pārskatu par kokļu izgatavošanas tradīcijām Anglijā, Austrālijā un Ziemeļamerikā, tāpēc „Latgaļu sāta” būtu priecīga saņemt ziedojumā trimdā izgatavotas kokles.

Kokļu dienu rīkotāja M. Zeimule ir visnotaļ apmierināta: „ Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādejādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu,  pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju." Pasākuma organizatori nolēmuši nākamgad kokļu dienas rīkot Vidzemē.