Izcilā filmētāja Viļa Mārtiņa Lapenieka astoņdesmitā dzimšanas diena
Apskatīt komentārus (0)


09.11.2011

Izcilā filmētāja Viļa Mārtiņa Lapenieka astoņdesmitā dzimšanas diena

Vilis Mārtiņš Lapenieks dzimis Rīgā 1931. gada 10. novembrī, miris Holivudā 1987.gada 3. jūlijā.

Kad vien tas bija iespējams, mēs, visa ģimene, viņa dzimšanas dienu svinējām, sanākuši kopā. Uz galda noteikti bija Mārtiņu zoss cepetis. Tā nebija tikai dzimšanas vārda dienas vai Mārtiņu svinēšana. Tā bija arī Viļa filmēšanas piedzīvojumu uzklausīšana, viņam piemita apbrīnojama stāstīšanas māka. Viņa stāstījumus labprāt klausījās ne tikai ģimene, bet arī draugi, kollēgas, kādreiz pat ārsti, slimnīcu žēlsirdīgās māsas, piemirstot, ka viņš ir viņu pacients. Žēl, ka neiznāca šos stāstus pierakstīt vai ieskaņot.

Lielā mīlestība uz filmu Vilim bija sākusies jau septiņu gadu vecumā, kad viņš tēloja Jānīti tēva uzņemtajā filmā „Zvejnieka dēls“.

Pie filmu kameras viņš tika septiņpadsmit gadu vecumā, kad bēgļu nometnē Blombergā, Vācijā, 1949.gadā Rīgas Filmas paspārnē uzņēma lielfilmu pēc Mārtiņa Zīverta lugas „Kāds, kuŗa nav“. Viņš bija operātora Jāņa Valtenberga asistents. Vili tad pazinu vairāk no skautu/gaidu gaitām. Viņš jau bija paspējis būt lielajā skautu Džamborejā Parīzē.Filmēšanas laikā strādāju Rīgas Filmā , un manā atbildībā bija arī scēnarija izpilde.Tā nu sagadījās, ka biju lieciniece Viļa filmēšanas karjēras sākumam.

Viņš kā bēglis - Displaced Person-  nokļuva Amerikā 1952. gadā. Bez kavēšanās sameklēja vislabāko universitāti ar vislabāko filmu fakultāti, tā bija University of Southern California Losandželosā.To viņš beidza 1957. gadā, iegūstot bakalaura gradu. Tur kopā ar fakultātes biedriem uzfilmēja „Face of Lincoln”, kas ieguva Filmu akadēmijas balvu –  Oskaru.

Viļa spējas rīkoties ar kameru un ar to uzburt efektīgus skatus tad redzēja jaunais poducents Dāvids Volpers (David Wolper). Kad viņam radās ideja gatavot dokumentālās filmas televīzijai, viņš uzaicināja Vili tās filmēt. Tā rezultātā mēs redzējām vairāk nekā 50 Viļa filmētās dokumentārās filmas TV serijā „Story of…“. Tie bija stāsti par dažādu profesiju cilvēkiem, māksliniekiem… Pateicoties šīm izrādēm, dažas šo stāstu personas kļuva slavenas, dažas pat bagātas.

 Pazīstamākās filmas TV sērijai „Hollywood and the Stars“ ir “In search of Kim Novak“; “Natalie Wood:Hollywood‘s Child“; „Paul Newman: actor in a hurry“; „Odyssey of Rita Hayworth“.

Dažas Viļa uzņemtās lielfilmas:“Legend of Marilyn Monroe“, “Wall Street where the money is“,  „Making of the President:1964“; „Nation of immigrants“ (Elisas sala),  „Moving with Nancy“ (Franka Sinatras meita); „Making of the President:1968“; „If it’s Tuesday,this must be Belgium“, „I love my wife“, „Hellstrom Chronicle“, „Four days in November“ (Par Džona Kenedija slepkavību ), „Young Americans“, „The Trial of Lee Harvey Oswald“, “Gary Powers“ (par U-2 spiegu lidmašīnas notriekšanu Svedlovskā, Krievijā); „Beat of the Brass“ (Herbs Alperts un viņa Tijuana Brass orķestris).

Ir jāpiemin, ka Vilis filmēja „Beattles“ no Anglijas viņu pirmās turnejas laikā Amerikā.

Neskaitāmo aktieŗu pulkā, kuŗus Vilis filmējis ir Patty Duke, Betty Davis, Ray Bolgers, John Carradine, Elliot Gould, Richhard Jordan, Henry Fonda, Elvis Presley,Jane Seymour, Barbra Streisand,Diane Varsi, Brenda Vacaro, Joanne Woodward.

Viļa filmētās detektīvserijas „Kojac“ ar Telly Savalas galvenā lomā un „Toma“ ar Tony Musante bija ļoti populāras. Lielu uzmanību guva biografiska rakstura filma „Captains and Kings“, kas bija uzņemta televīzijai deviņu stundu gaŗumā, un to redzējām deviņos raidījumos. Tai bija daudzi apbalvojumi, ieskaitot Zelta Globu.

Viņam kā vienam no retajiem filmētājiem bija atļauts filmēt ASV prezidentus Baltajā namā un ārpus tā vēsturnieka Theodor H. White programmai “Making of the President“. Tā viņš uzņēma:, President John F.Kennedy,  President Lyndon B.Johnson, Tieslietu ministru Robert Kennedy (kandidāts),senātoru Edward Kennedy (kandidāts),Prezident Ronald Reagan.

Vilim Mārtiņam Lapeniekam bija tik daudz apbalvojumu, ka visus tos nav iespējams uzskaitīt.

Ko par viņu ir teicis Dāvids Volpers (David Wolper) savā atmiņu grāmatā „Producer“?

Tajā laikā visslavenākais filmētājs (cameraman) Holivudā bija Oskaru ieguvējs James Wong Howe. Viņš sev līdzi atveda jaunu asistentu latvieti Vili Lapenieku, kas bija izbēdzis no Hitlera un komūnistiem. Vilis spēja darīt visu, ko nevarēja Howe, un rezultātā mēs izmantojām vairāk Viļa nekā Oskaru ieguvēja Howe uzņēmumus .Tā Vilis Lapenieks Wolper kompānijai uzņēma apmēram 50 filmas. Viņš bija nepārspējams filmētājs. Uzņemot filmu, viņš ar labo aci skatījās kamerā, bet  ar atvērto kreiso aci skatījās sev apkārt. Viņš bija pareizā vietā unpareizā laikā – vienmēr. Kad nošāva Robertu Kenediju, viņš vienā mierā turpināja filmēt. Tāpat kā visi lielie filmētāji, Vilis meklēja iespējami labāko vietu, lai filmējums būtu interesants.

Lapenieku Mirdza