Ardievu, Milvoki! Satiksimies atkal Hamiltonā!
Apskatīt komentārus (0)


17.07.2012

Ardievu, Milvoki! Satiksimies atkal Hamiltonā!

Skaņi, skaisti un kupli aizritējuši kārtējie – šoreiz XIII Vispārīgie latviešu dziesmu svētki Milvokos. Pēc rīkotāju aplēsēm, tajos piedalījušies vairāk par trīs tūkstošiem dziedātāju, dejotāju, mūziķu, tautas daiļamata meistaru, vārda mākslinieku, skatītāju, klausītāju.

Viesmīlīgā Milvoku pilsēta mūs sagaidīja ar sarkanbaltsarkani karogotām centra ielām, bet īpaši strauji sirdis iepukstējās, Hyatt viesnīcas jumta smailē redzot plīvojam lielus ASV un Latvijas karogus. „Zīmīgi, ka mūsu svētku atklāšana šogad notiek vienā dienā ar ASV Ne­­atkarības dienu. Šāda negaidīta sakritība apliecina, cik cieši ir savijušies latviešu un amerikāņu likteņi, savstarpējās simpatijas. Tātad – šodien ir dubultsvētki!” savā uzrunā Dziesmu svētku atklāšanas sarīkojumā teica Latvijas vēstnieks Andrejs Pildegovičs. Savā runā, kas vairākkārtīgi tika pārtraukta ar skaļiem klātesošo aplausiem, viņš arī atgādināja, ka „koŗu dziedāšanas tradicija savā ziņā ir arī mūsu diplomatijas ierocis. Pirms pāris gadiem pats par to pārliecinājos, kad Rīgas Doma zēnu koris „iekaŗoja” Baltā nama saimnieku un viesu sirdis. Tēlaini sakot, mūsu jaunie talanti palīdzēja atvērt Obamas administrācijas durvis Latvijai. Mēnesi pēc šī koncerta Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Baltajā namā tikās ar viceprezidentu Džo Baidenu”.
Un vēl:

„Pēdējo piecu gadu laikā darbojoties kopā ar jums, esmu pārliecinājies, cik dziļa ir jūsu Latvijas mīlestība. Esmu ap­­­mek­lējis un vērojis daudzas latviešu skolas, vasaras nometnes, draudzes un mākslas uz­­­ve­­dumus. Jūsu paveiktais arvien mani iedvesmojis strādāt vairāk un neatlaidīgāk. Jūs esat pa­­­vei­kuši neatsveŗamu darbu, kuplinot mūsu tautas kopīgo gara mantojumu.
Pirms dažām nedēļām Čikāgā kāds sirms vīrs man ieminējās, ka šie varētu būt pēdējie latviešu dziesmu svētki ASV. Pazīstot jūs, zinot, kā esat gatavojušies šiem svētkiem, es tik tiešām at­­­sakos pieņemt šādu domu. Re­­dzot jūsu kuplo pulku šo­­­vakar, vērojot rūpīgi izkoptos dejas so­­­ļus un ieklausoties varenajā ko­­ŗu dziesmu skanējumā, es ne­­­­spēju piekrist šādam pieņēmumam. Esmu pārliecināts, ka jūsu sirdsdegsme neļaus izdzist šai tra­­di­­cijai, jo latvietis nevar dzīvot bez dziesmām, svētkiem un lustīgām dejām!”

Vēstnieks visus – lielos un ma­­zos dalībniekus laipni ielūdza uz lielajiem dziesmu svētkiem Rīgā 2013. gada vasarā, piebilstot: „Uzskatu, ka ikkatram latvietim vismaz reizi mūžā ir jā­­­piedzīvo svētku gājiena burvība pa Rīgas ielām, jāizbauda Me­­­ža­parka estrādes pasakainā gai­­sotne un gluži kosmiskā sa­­plūšana daudzbalsīgajā dzies­­­mu unisonā.”

Pasaules brīvo latviešu ap­­­vie­nības (PBLA) vārdā apsveikuma vārdus teica priekšsēdis Jānis Kukainis, citējot Indras Gubiņas dzejas rindas: Kamēr tu vēl skani – tikmēr tauta būs./Kamēr tauta dzīva – dziesma neapklust.

Dziesmu svētku dalībniekus sa­­­vā runā sveica Amerikas lat­viešu apvienības (ALA) jaunā val­­des priekšsēde Anita Bara­taga:

“ALA atbalstīja šo Dziesmu svētku veidošanu ar sēklas naudas piešķīrumu, un mēs pateicamies Milvoku Dziesmu svētku rīcības komitejai un Milvoku latviešu saimei, kas iedzīvināja iecerēto ar atsaucīgu un nemitīgu piecu gadu gaŗo darbu, kuŗa rezultātā maza saujiņa tautiešu ir sagādājuši plašajai Amerikas lat­viešu sabiedrībai bagātīgu piecu dienu programmu.

Izsakām sirsnīgu atzinību katrai ģimenei – vecākiem un vec­vecākiem, kā arī radu un draugu pulkam, kas kopējiem spēkiem un bieži ar ne latviski runājoša vecāka atbalstu, vēl šodien, pēc sešdesmit ārpus Latvijas nodzī­votiem gadiem, bērnu dzīvi no šūpuļa dienām bagātinājusi ar lat­viešu valodu un mātes dziesmu.

Novēlam, lai šī valoda un dziesma mūs silda, uztur un vieno šajos Dziesmu Svētkos, kā arī kopīgās nākotnes gaitās!”

Sarīkojumā, protams, visi vie­nojās abu valstu himnu dzie­dājumā – pārliecinoši skanēja gan „Dievs, svētī Latviju!”, gan Amerikas himna – pateicība mīt­nes zemei, kas visus šos gadus latviešiem bijusi kā gādīga māte.

Svētku dienu programma, kā parasti latviešu dziesmu svēt­kos, bija plaša un piesātināta, un par to Laiks jums, cienījamie lasītāji, vēstīs jau šajā un turp­mākajos numuros. Izmantojot izdevību, vēlamies pateikties visiem, kas iegriezās svētku tirdziņā pie Laika galda, dalījās pārdomās, teica atzinīgus vār­dus (un arī kritiku), kā arī ziedoja mūsu avīzes digitālizācijai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā!

Īsi pirms svētku nobeiguma akta uz sarunu aicināju XIII Vispārīgo latviešu Dziesmu svēt­ku Rīcības komitejas priekš­sēdi Andri Kursieti.

Mūsu saruna notiek Dzies­mu svētku pēdējās stundās... Vai esat gandarīts par paveikto? Varu apgalvot, ka par svētku organizāciju saņemtas tikai labas atsauksmes, visi liekas apmierināti.
Paldies! Arī mēs paši esam saņēmuši tikai uzslavas, un tas ir gandarījums Rīcības komitejas darbam piecu gadu gaŗumā. Vēlos pateikties visiem Rīcības komitejas darbiniekiem un mū­­­su Goda priekšsēdim Ērikam Krūmiņam par viņu ieguldī­ju­mu! Un arī izteikt lielu paldies brīvprātīgajiem, kas strādāja pie biļešu kontroles, sarīkojumos utt.

Rīcības komitejas sēdes vien­mēr bija ļoti auglīgas un praktiskas, un neviens nesūrojās, ka tās notiek arvien biežāk un biežāk... Visiem taču ir arī savs „maizes darbs”. (Pašam A. Kur­sietim ir tulkošanas darbu fir­ma, kuŗa darbojas ar lieliem starptautiskiem projektiem – L.K.)
Ir dzirdēts runājam (un to savā runā pieminēja arī vēst­nieks Andrejs Pildegovičs), ka Milvoku Dziesmu svētki būšot pēdējie trimdas latviešu dzies­mu svētki... Manās ausīs nā­­kušas arī „runas”, ka pēc šiem dziesmu svētkiem izbeigšot iznākt mūsu avīze...
Neticu! Nevienu minūti neti­cu! Vēstnieks arī netic...

Manuprāt, vēl nav nekādu simptomu – ne vienām runām, ne otrām. Zinu, ka vairākas ASV pilsētas pieteikušās būt nākamo svētku rīkotājas. Un Laiks ir bijis izcils mūsu sa­­­dar­bības partneris, publicējot gan reklāmas, gan rakstus, gan pulcinot tautiešus uz svētkiem. 630 dejotāji, vairāk nekā 400 dalīb­nieku lielais kopkoris – tie ir labi skaitļi, un tie visi ir Laika abonētāji un lasītāji! Redzot šo degsmi, ar kādu tautieši, bieži vien ar savām „otrajām pusēm”, kas ir amerikāņi, brauca šurp, piedalījās, dziedāja, dejoja, at­­­balstīja, esmu pārliecināts, ka dziesmu svētki vēl būs, un ne vieni vien. Mana sieva Rozmarija ir amerikāniete, un no viņas esmu saņēmis vislielāko ieinte­resētību un atbalstu.
Vēlos uzslavēt Milvoku lat­vie­šus. Mūsu te ir ap četriem simtiem, latviešu sarīkojumus ap­­meklē un latviešu sabiedrībā rosīgi ir ap pusotra simta. Toties – kā viņi strādā! Arī jaunie­braucēji savu iespēju robežās piedalās latviešu darbos. Un tas ir pamats optimismam.

***
Dziesmu svētku karogs jau nodots drošās rokās – nākamo Dziesmu svētku rīkotājiem Ha­­miltonā, Kanadā, 2014. gadā. Ardievu, Milvoki! Tiksimies Hamiltonā!

Ligita Kovtuna