Atbalsts Likteņdārzam
Apskatīt komentārus (0)
03.04.2012
Attēlā: Māra Ārgaļa darbs "Suns ar tauriņiem"
Atbalsts Likteņdārzam
20. martā Latvijas Nacionālajā operā
koncertam "Latviešu mūzikas dārzs" sekoja mākslas darbu un
rokrakstu labdarības izsole Jaunajā zālē. Sarīkojuma iniciātors bija Kokneses
fonds. Izsolē tika piedāvātas 100 lotes. Pašus izsolāmos darbus nepilnas divas nedēļas skatītāji
varēja vērtēt Rīgas Galerijā (glezniecība, tēlniecība, grafika) un Galerijā 21
(manuskripti, fotografija un klasika). Pilnīgi visi aicinātie mākslinieki bija
piekrituši piedalīties ar saviem darbiem, daudzi izvēlējās darbus no sava zelta
krājuma.
Darbu klāstu papildināja arī
privātpersonu ziedojumi: Artura Maskata ziedotā partitūra "Ziedoņa valši
III", opuss, kas bija skanējis arī pašā labdarības koncertā, Ilzes
Valdmanes Likteņdārzam dāvinātā
krievu peredvižņika Ivana Peļevina glezna "Pie šūpuļa", Ingrīdas un
Nikolaja Bulmaņu ziedotā Jāņa Kugas "Ainava ar bērziem", Tirzītes
Bromultes un Valda Opmaņa ziedotā Alfeja Bromulta glezna "Staburags",
Dzidras Skrubes dāvinātais linogriezums Richarda Skrubja plakāts kinofilmai
"Purva bridējs" (filmu uzņēma Koknesē), Gunta Belēviča ziedotie
Aleksandra Čaka, Jāņa Sudrabkalna, Pāvila Rozīša dzejoļi rokrakstā, vairākas
gleznas un grafikas, Māras Zālītes ziedotais, vēl nepublicētais dzejolis
"Mūsmāju vakara ziņas", Karinas Pētersones ziedotais Pēteŗa Pētersona
"Vēlējums XXI Dziesmu svētkiem", Džemmas Skulmes ziedotais Mežaparka
manifestā tapušais uzsaukums "Kāds savāds process" un Imanta Ziedoņa
dāvinātais dzejolis "Visiem tiešām ir neērti". Interesi izraisīja arī
Imanta Grosa ziedotā fotografija, kuŗā fiksēta mācītāja Ķirsona protesta akcija
Madridē 1980. gadā, un architektu ziedotās skices Gunāra Birkerta
"Gaismas pils" un Andŗa Kronberga Likteņdārza
daudzfunkciju ēkas konceptuālās skices.
Izsoles laikā un dienu pēc tās tika pārdotas
64 lotes un iegūti apmēram 52 000 latu. Vairākums
mākslas darbu atrada pircējus par sākotnējo cenu. No mākslinieka noteiktās
cenas pirkuma gadījumā puse summas nonāk Likteņdārza
atbalstam, otra paliek autoram. Uzsolītā summa arī paliek Likteņdārzam.
Dace Lielā "Aina"
Vislielākās summas sasniedza trīs atšķirīgi
mākslas darbi. Gļeba Panteļejeva polītisko skulptūru "Bizantijas
dvīņi", kas veidota kā ola ar diviem telpiskiem izaugumiem un slēpj sevī
divgalvaino ērgli, nosolīja par 5600 latiem. Darba izsolīšanā iesaistījās arī
kāds interesents no Beļģijas, taču solītājs no Latvijas viņu pārspēja. Summa
par Māŗa Ārgaļa sirreālististisko zīmējumu - suni ar tauriņiem - no sākotnējās
āmura cenas Ls 1500, iesaistoties trim konkurentiem, pieauga līdz 6100 latiem.
Savukārt vislielāko summu sasniedza Daces Lielās glezna "Aina",
ziemas pavasaŗa mijas motīvs, kas tika pārdots par 6500 latiem, pārsniedzot sākotnējo
cenu 3800 latus.
Izsolē iegūtie līdzekļi tiks izmantoti Likteņdārza amfiteātŗa būvniecības
turpināšanai. Šogad Kokneses fonds ir veiksmīgi atradis ilglaicīgu sadarbības
partneri Latvijas Nacionālo operu, kas sarīkojumam piešķiŗ augstākās raudzes
kvalitāti, veicinot Likteņdārza pazīstamību
un pozitīvu attieksmi pret to. Turpmāk rēgulāri katru gadu līdz Latvijas
simgadei martā notiks šāds sarīkojums. Izsoles organizētājs un vadītājs,
Kokneses fonda padomes loceklis Guntis Belēvičs cer labdarības izsoli Likteņdārzam padarīt par notikumu,
"kuŗā var iegādāties visizcilāko Latvijas mākslu. Gribētu šo izsoli
izveidot tādu, kas kļūtu par Latvijas mākslas eksporta vietu. Lai izsolē par
solītāju piedalītos arī Latvijas Nacionālais mākslas mūzejs. Tas celtu ne tikai
šā sarīkojuma prestižu, tas dotu mūzejam iespēju iegādāties augstvērtīgus
mākslas darbus. Kokneses fonds labprāt pieņem ziedojumā mākslas darbus.
Mēs gribam, lai tā latviešu māksla, kas ir
ārzemēs, atgriežas Latvijā. Mēs pieņemsim turpmāk klasiku lielākā skaitā,
izveidosim katalogā tai atsevišķu sadaļu, izstādīsim atsevišķā galerijā, lai
lielāka sabiedrības daļa var piedalīties izsolē, startējot ar simtiem, nevis
tūkstošiem. Tas ir svarīgi. Daudzi darbi tad atgrieztos no trimdas zemēm. Ar to
palīdzību var uzbūvēt Likteņdārzu.
Vadot izsoli, redzēju, kā pēkšņi sarosās cilvēki, ja ir iespējams iegādāties
labu mākslu par dažiem simtiem latu. Bija svarīgi šo izsoli sarīkot labā
līmenī.
Nu mums ir materiāls, ar ko mēs varam iet pie
potenciālajiem pircējiem. Pie katras valsts vēstniecības ir šeit strādājošo šīs
valsts uzņēmēju organizācijas. Ir jāiet pie tām, jārunā, jārāda. Elektroniskā
kataloga adresi izsūtījām pēc 1200 uzņēmuma adresēm. Šo datu bazi paplašināsim,
strādājot ar ārzemju uzņēmējiem, kas ir šeit, Latvijā. Ikviens, kas šeit ir
pavadījis vairākus gadus, neizbēgami Latvijā iemīlas. Un viņam vajag kaut ko
paņemt līdzi no Latvijas. Un mūsu uzdevums ir gādāt, lai viņš paņem līdzi
Latvijas mākslu."
Anita Vanaga