Pie lasītājiem devies jauns vēsturiskais romāns
Apskatīt komentārus (0)
03.04.2012
Attēlā: No kreisās Valdis Rūmnieks un Andrejs
Migla romāna Viestura zobens atvēršanas sarīkojumā
Pie lasītājiem devies jauns vēsturiskais romāns
Pēdējās marta
dienas rēni saulainā pēcpusdienā Latvijas Nacionālā teātŗa pirmā balkona fuajē
jeb Baltajā zālē pulcējās rakstnieki, teātŗa un radio ļaudis, izdevēji,
atbalstītāji un līdzjutēji, lai kopīgā sarīkojumā atvērtu jaunu latviešu
vēsturisko romānu. Nenogurdināmais rakstnieku tandems Valdis Rūmnieks un
Andrejs Migla sarakstījuši romānu Viestura zobens. Šķiet, vēl pavisam nesen sabiedrībā
virmoja pārrunas par abu autoru iepriekšējo darbu vairāku gadu gaŗumā tapušo
biografisko romānu Čaks. Tagad grāmatu apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā
jaunu darbu, kas intriģē ar vēsturisko tematiku, jo veltīts seno zemgaļu cīņām
un valdnieka Viestura personībai.
Darbības laiks
viens gads 13. gadsimta sākumā, romāns beidzas 1219. gadā, kad zemgaļi Viestura
vadībā uzbrūk vācu garnizonam Mežotnes pilī. Vēstījums spraigs, detaļām, krāsām
un emocijām bagāts. Izpētījuši vēstures materiālus, rakstnieki radījuši savu
versiju, kas neapgāž jau zināmos faktus, bet tos iedzīvina, liekot iztēlei
darboties arī starp tiem, jo ziņas par tik seniem notikumiem ir stipri
fragmentāras. Šajā darbā dokumentālitāte apvienota ar māksliniecisko izdomu,
atklājot seno zemgaļu tikumus, goda un varonības izpratni.
Grāmatai
Viestura zobens uz brūnganā vāka lāsmo asinssarkani burti un sārtais lāsojums
atspīd arī zobena rokturī. Iekšlapā lasītāja uzmanību saista karte, kuŗā
tagadējās Latvijas robežās iezīmētas seno cilšu territorijas. Bet pēc romāna
pēdējās nodaļas lasāms arī vēsturnieka Raita Simsona komentārs, kuŗā lasāmas
arī šādas rindas:
Neizbēgams un
mūžīgs ir jautājums par to, cik lielā mērā literāru darbu var uzlūkot par
vēstures atainotāju. Šī diemžēl ir slidena taka, pa kuŗu ejot rakstnieks rada
ne vienu vien vēstures mītu, no kā vēsturnieki ar visu savu faktu bagāžu vēlāk
nevar atbrīvot lasītājus. Tomēr rakstnieku un vēsturnieku attiecības nav
vienmēr jāuzlūko kā divas pretējas bezdibeņa malas, jo daudzi vēsturiskie
romāni ir pamudinājuši to lasītājus pievērsties vēstures studijām, lai labāk
izprastu romānā pieminētos notikumus, vidi un cilvēkus.
Arī šis jaunais
romāns solās būt iztēles rosinātājs, tas raisīs dziļāku interesi par pagātnes
notikumiem, to cēloņiem, mērķiem un sekām. Gribas cerēt, ka jaundarbs noderēs arī
patriotiskas pašapziņas stiprināšanai lasītājos, jo, sekojot līdziromāna
sižetam, nāksies ne tikai sastapties ar savas tēvzemes jēdzienu, bet arī
skaudrāk un dziļāk apjēgt goda, pienākuma, varonības un nodevības katēgorijas.
Tā kā Latvijas Radio 1. programmā līdz ar
Viestura zobena klajā nākšanu skanēja arī romāna fragmenti četros lasījumos,
interese par jauno grāmatu ir sakāpināta. Par to liecina kaut vai tas, ka
jaunais romāns Valtera un Rapas grāmatnīcā
jau atvēršanas dienā vislabāk pirkto grāmatu vitrīnā ieņēma pirmo vietu.
Labus ceļavārdus
jaunajam romānam grāmatas atvēršanas sarīkojumā vēlēja rakstnieks Ēriks
Hānbergs, izdevniecības Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka, Viestura zobena
redaktore Zaiga Lasenberga. Fragmentus lasīja zemgalietis Uldis Dumpis un
vidzemnieks Uldis Anže, aizvedot klātesošos senatnes ceļos un ļaujot
pārliecināties par romāna krāsainās, izteiksmīgās valodas tīkamo labskaņu.
Valža Rūmnieka
un Andreja Miglas radošā sadarbība pastāv jau vairāk nekā četrdesmit gadu, kopš
pirmā liktenīgā kopdarba Liepājas teātrim rakstītās pasaku lugas Brēmenes mūzikanti.
Vairākas lugas un nu jau četri lielās formas darbi romāni ir šī autoru
dueta veikums. Jautāti par to, kā viņi divatā raksta, gan viens, gan otrs
parasti attrauc ar kādu joku, atbildes būtību tā īsti neatklājot. Lai nu tas
paliek rakstnieku virtuves noslēpums, galvenais jau ir rezultāts. Un tas
latviešu literātūrā ir nozīmīgs, lai atceramies kaut vai tikai romānus Kuršu
vikingi, Sveiks, jautrais Rodžer! un Čaks. Tagad šim devumam pievienojas
Viestura zobens. Atliek tikai novēlēt, lai šī grāmata ir pieejama katram, kas
grib iedziļināties savas tautas vēsturē.
Gundega Saulīte