"Jūs visi, ikviens, esat vajadzīgi Latvijai!"
17.12.2020

Stājoties amatā, jūs teicāt, ka tieši vēlējāties šo sava diplomātiskā darba jaunajam amatam. Bet sākums ir izaicinājumu pilns...

Jā, vēlējos! Diplomātam, tāpat kā armijas cilvēkam, jāstrādā dienesta apstākļos, proti, kur nosūta. Nu,  labi, diplomātam citkārt ir lielākas vai mazākas izvēles iespējas. Bet, zinot, ka šāds amats – Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos jau vairāk nekā desmit gadus mūsu Ārlietu ministrijā ir iedibināts, tiešām vēlējos pildīt šos pienākumus pēc atgriešanās no dienesta Izraēlas Valstī. Ņemot vērā, ka pirms tam biju strādājusi Lietuvā, pēc tam Krievijā – un te ir daudz un lielas latviešu organizācijas, ne vien Maskavā un Pēterburgā, bet arī Smoļenskā, Omskā, Tomskā, Magadanā... Vēl arī Gruzijā, kur darbojas neliela, bet ļoti rosīga latviešu organizācija Ave Sol, ko ilgus gadus vadīja Regīna Jakobidze,  Izraēlā, kur ilgstoši strādā Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija nenogurdināmā Elie Valka vadībā. Turklāt mana meita dzīvo Lielbritanijā... Esmu sapratusi, ka „zinu diasporas drēbi”, turklāt īstenībā jau Latvijā pēc deviņu gadus dienesta Gruzijā un Izraēlas valstī  atgriezos Latvijā kā remigrante. Jutu, ka izprotu šo jomu un savu pieredzi varu likt lietā. Esmu skaidri redzējusi un sapratusi, ka katrā diasporas kopienā ir savas īpatnības un aktualitātes, tai pat laikā  ir arī kaut kas tāds, kas visām kopīgs. Ar tādām domām šā gada 21. septembrī stājos amatā. 

Ko izdevās panākt, īstenot šai sarežģītajā rudenī?

Kā jau visiem, tos plānus, kādi bija gada sākumā, izjauca Covid-19. Tai pašā laikā šiem jaunajiem apstākļiem raksturīgajā attālinātajā formātā notika PBLA gadskārtējā valdes sēde, arī lielā ELAs kopsapulce, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ALAs 69. kongress, diasporas biedrības organizē savus projektus ZOOM formātā, tika daudzas interesantas lietas notikušas ….. darbs neapstājās. Arī stratēģiskais “Plāns darbam ar diasporu 2021. – 2023. gadam”, kuŗā apkopoti visi galvenie virzieni un iniciatīvas kā no valsts, tā nevalstiskajām  organizācijām ir pabeigts.. 

Un to veicinājis pirms jūsu stāšanās amatā valstī pieņemtais Diasporas likums?

Tas ir stūŗakmens! Vienkārši izsakoties, tagad likuma spēks ir pienākumiem, kas izpildāmi attiecībā uz diasporas  jeb – ir skaidri noteikti virzieni, kādiem jāseko Latvijas likumdošanai. Ir divas galvenās stratēģiskās līnijas – latviešu diasporas atbalsts ārvalstīs un remigrācijas process, un abi ir vienlīdz svarīgi. Ļoti svarīgi ir uzturēt nacionālo identitāti, valstspiederības izjūtu un saikni ar Latviju, bet vispirmām kārtām – valodu. Šā likuma ietvaros ir jāmobilizējas konkrētiem darbiem, ko jādara ministrijām un citām valsts institūcijām – tie ir 12 uzdevumi, kas palīdzētu diasporai un veicinātu remigrāciju. Atgādināšu, ka ārpus valsts,  pēc profesora Hazana aplēsēm, pēc kuŗām vadāmies, dzīvo 373 tūkstoši Latvijas pavalstnieku, un tas ir nozīmīgs skaits.

Par pašu svarīgāko – un, jāsaka atklāti, problemātiskāko šobrīd uzskatu diasporas kopienu stiprināšanu ar jauniem biedriem. To esmu sapratusi šo pāris mēnešu laikā savā jaunajā amatā. Vairs neder vecās, tradicionālās metodes vien, jaunā diaspora ir izglītota, mērķtiecīga, un ir jāatrod jauni sadarbības veidi tās piesaistīšanai – ne jau visiem pietiks tikai ar dejošanu un dziedāšanu, ar Valsts svētku un Ziemsvētku sarīkojumiem. Varbūt labāk noder intelektuālās sarunas, interešu grupas, kādas ir , piemēram, jaunajiem ārstiem, Kembridžas studentiem u. c. Turklāt viņiem taču atrastos sarunbiedri Latvijā. Modernās technoloģijas  to padarījušas iespējamu, un tā īstenībā būs viena no tām „labākajām pieredzēm”, ko šis laiks mums sagādājis. Vēl viens piemērs – Ārlietu ministrijas paspārnē darbojas Diasporas konsultatīvā padome, ko vadu, un mans vietnieks ir jauns, veiksmīgs, talantīgs jauns cilvēks Miks Muižarājs. Kopā gatavojam  Ziņojumu par attālināto darbu, kad ir iespēja strādāt Latvijā attālināti,  neatstājot savu mītnes zemi un otrādi - proti, cilvēks var atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, taču turpināt savu darbu  Lielbritānijā, Īrijā, jebkur pasaulē. Arī šo attālinātā darba aktualitāti ir „aktualizējis” Covid-19. Remigrācija nav un tai nevajag būt piespiedu procesam – ikviens cilvēks ir tiesīgs pieņemt savu lēmumu. Ja valstī ir sakārtotas zināmas garantijas – dzīvesvide, darbs, bērnudārzs bērniem u. c., remigrācija norit dabiski. Pēc pieredzes, „lūzuma punkts” iestājas brīdī, kad bērniem jāsāk skolas gaitas svešumā – tad vecākiem jāpieņem lēmums, vai viņu atvases būs latvieši, vai mītnes zemes pavalstnieki. Jebkuŗā gadījumā galvenais ir tas, cik svarīga ir piederības izjūta, latviskā vide, valoda. Ja šī piederība Latvijai ir „pārrauta”, tad jau ir slikti. Manas personīgās izjūtas varu raksturot kā cerīgas – ar to darbu, ko darām, sakārtojam likumdošanu, kam sekos konkrēti darbi, lai šo virsmērķi sasniegtu. Tā tam jānotiek.  

„Atvadu intervijā” ar jūsu priekšgājēju amatā Aivaru Grozu pasūkstinājamies, ka Diasporas vēstnieka dienesta laiks – divi gadi – ir daudz par īsu... Tikko iestrādājies, „jārotē” tālāk.

Daļēji piekrītu, iespējams, trešais, ceturtais gads varētu būt vēl ražīgāki. Arī divos gados  amatā jau var paspēt ļoti daudz un  darbs ar diasporu ikdienu prasa dinamiku – jo pati diaspora  ir ļoti dinamiska, kļūst arvien prasīgāka, izglītotāka, mērķtiecīgāka, koncentrēta uz lielu uzdevumu un mērķu sasniegšanu!  Paldies maniem priekšgājējiem amatā, kuŗi katrs ir paveikuši kaut ko īpaši svarīgu, dodot man iespēju jaunam ”uzrāvienam”! Un paldies manai jaunajai Diasporas grupas komandai ar kuru strādāt ir tik liels prieks! Kopā mēs paveiksim daudz! 

Jūsu vēlējums Ziemsvētkos? 

Veselību! Veselību novēlu it visiem šeit, Latvijā, un visur pasaulē! Mīļie, esiet veseli! Tad mēs kopā paveiksim lielas lietas. Visi tie aktīvie cilvēki diasporā, ar kuŗiem šajos pāris mēnešos esmu paspējusi iepazīties, ir tik gatavi strādāt, tik pozitīvi, degoši par latviešu lietu. Viņiem īpaši novēlu – neizdegt! Sabiedriskais darbs bieži vien ir pārlieku nogurdinošs, tāpēc – nepagurt! Un vēl – saredzēt mūsos , Ārlietu ministrijas darbiniekos,  atbalstītājus un draugus. Un pāri visam – jūs visi, ikviens, esat vajadzīgi Latvijai!