Mariss Jansons savā bērnības pilsētā
Apskatīt komentārus (0)


05.10.2011

Mariss Jansons savā bērnības pilsētā

Septembŗa otrajā pusē piecas dienas Rīgā, savā dzimtajā pilsētā, uzturējās pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons. Aizņemtības dēļ viņam reti gadās būt dzimtenē, šoreiz viņam vajadzēja atjaunot Latvijas pasi, sastapties ar radiniekiem un draugiem. Turklāt līdz ar maestro bija ieradusies arī Austrijas televīzijas filmēšanas grupa, kas gatavo stundu gaŗu filmu par Marisu Jansonu. Šo filmu paredzēts izrādīt nākamā gada 1. janvārī, kad daudzās pasaules valstīs pārraidīs tradicionālo Vīnes Jaungada koncertu, ko diriģēs Jansons. Filmētāji kopā ar maestro sataigāja pa Rīgu, iegriezās Nacionālajā operā, kur savulaik strādāja Marisa tēvs, vijolnieks un diriģents Arvīds Jansons, un kur viņa dēls pazina katru gaiteni un kaktiņu, kur bija pavadījis ievērojamu daļu savas bērnības. Filmas veidotāji iegriezās arī Filharmonijā, apmeklēja kādreizējās Jansonu ģimenes mājvietas Rīgā un Jūrmalā.

Mariss Jansons sniedza plašu interviju arī Latvijas Radio 3 programmai Klasika. Pēc sešu gadu probmūtnes atkal atgriežoties savā dzimtajā pilsētā, viņš šajā sarunā jūsmoja par Rīgu:  „Katra iela, katrs nams te man ir tuvs, un es esmu lielā sajūsmā par Rīgu – cik tā skaista, kā uzplaukst un cik tīra! Es domāju, kā būt uztvēris pilsētu, ja nebūtu latvietis? Man tā patiktu tīri objektīvi. Esmu apbraukājis pasauli, vet Rīga ar savu omulību ir tīkama. Šodien bijām mājā, kuŗā dzīvoju, - brīvības ielas skaistajā stūrī, kur ir Andreja Upīša mūzejs (Brīvības un Elizabetes ielas stūrī – red. ). Es īsti neatminējos, kuŗā stāvā dzīvojām. Piezvanījām pie mūzeja durvīm, un laipna sieviete parādīja mūsu dzīvokli, kur es esot braucis ar riteni... Izstaigāju istabas, atcerējos vietu, kur gulēju, kur spēlēju.”

Šai sarunā Mariss Jansons izteica arī bažas par skopo kultūras atbalstu, kas mūsdienās vērojams visur pasaulē: „...saka: grūti laiki, vajag ekonomēt, nu tad vispirms uz kultūras rēķina. Tā ir lielākā kļūda, ko polītiķi dara, jo viņi varbūt neanalizē, cik svarīga ir cilvēka garīgā attīstība. To jūs nevart izmērīt un redzēt. Viss, ko varam darīt, ir atbalstīt mākslu, mūziku, reliģiju. Daudz vairāk nekā materiālas lietas. (..) Kaut kas šai pasaulē nav kārtībā. (..) Man tiešām prātā ir doma uzrakstīt visu valstu vadītājiem adresētu rakstu un publicēt to leilāko avīžu pirmajās lapās.”

Ar mīlestību un paļāvību Mariss Jansons runā par Latviju, izsakot ticību tās nākotnei: „Esmu pārliecināts, ka, neraugoties uz krizi, Latvija izdzīvos un tai ir nākotne, jo latvieši ir cītīgi, nav slinki, un, ja ir mērķis, tad dara visu,  lai to sasniegtu. (..) Protams, visā pasaulē tagad ir problēmas. Mēs dzīvojam šausmīgā laikā, un nevar zināt, kā viss attīstīsies. Bet par Latviju es esmu pavisam mierīgs.”

Piecas dienas Rīgā aizritēja ātri, maestro gaida kārtējie darba pienākumi divos viņa vadītajos Eiropas orķestŗos – Bavārijas Radio simfoniskajā un Amsterdamas Concertgebouw orķestrī. Oktorbŗa vidū Minchenē Marisa Jansona vadībā tiks atskaņota G. Mālera Astotā simfonija, šai atskaņojumā piedalīsies arī koris „Latvija”.

G.S.