Tā
jau nav, ka es būtu pazudis, tepat vien savā zemē mītu. Parasti stāstītu par
jaunām teātŗa izrādēm, taču sezona sen jau slēgta un kaut dažas dienas varu
pazvilnēt Zvejniekciemā. Parasti mani sauc un aicina izrādes, laukos pēc manis
dažbrīd taisni vai brēc dārzs: vasaras vidus jau gaŗām, zemeņu laiks pāri, taču
nu tās atkal jāravē, jāgriež vecās stīgas un lapas. Kādreiz sūrojos par
negantajiem odiem, kas traucēja mierpilnu dzīvošanu, nu atkal negals ar
karstumu tāds sen Latvijā nav pieredzēts, kopš bērnības tik svelmainu vasaru
neatceros. Protams, maniem mīļajiem lasītājiem vasaras diena, kad termometrs
rāda +30° C, liekas itin parasta, bet mūsu zemītē tas jau ir kaut kas ārkārtējs,
turklāt dažas dienas temperātūra Latvijā sasniedz pat +34° gradus. Ir ko svīst!
Un darbi nevedas ne pie rakstāmgalda, ne dārzā.