Jelgavā nepublicētas Šekspīra sonetu illustrācijas
Apskatīt komentārus (0)


09.02.2011

Jelgavā nepublicētas Šekspīra sonetu illustrācijas

Kopš 3. februāŗa Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā skatāma Baņutas Ancānes illustrāciju izstāde Šekspīra sonetiem. Jāatzīmē, ka šie darbi pagājušā gadsimta 90. gadu otrajā pusē tapa kā apgāda „Preses nams” pasūtījums, taču tie nekad neieraudzīja dienasgaismu – grāmatu izdevniecība bankrotēja. Līdz šim illustrācijas nav arī rādītas skatītājiem. Jelgavniekiem ir tas gods ar tām iepazīties pirmajiem.

Baņuta Ancāne ir viena no savas paaudzes spožākajām grafiķēm, kuŗa ienāca mūsu mākslā 20. gadsimta 60. gadu vidū un 70. gadu sākumā. Toreiz jaunie mākslinieki, starp kuŗiem ir tik spoži vārdi kā Māra Rikmane, Aleksandrs Dembo, Malda Muižule, Lolita Zikmane un citi, nāca ar jaunu skatījumu uz pasauli un lietām, ar savu vērtību sistēmu. Šie mākslinieki pagrieza muguru agrāko paaudžu bieži vien pavulgārajam reālismam. Viņus neinteresēja īstenība, kuŗā zīmogu uzspieda padomju okupācijas režīma ideoloģija. Viņi vēlējās izteikt savu skatījumu par pasauli, kuŗu attēloja no cilvēka personiskā viedokļa. Viņu darbu centrā bija cilvēks - vērtību mērs. Tieši to atklāti nevarēja, tādēļ sākās jaunas tēlainās sistēmas meklējumi, to vēlāk nodēvēja par asociātīvo tēlainību, tā daudz ko patapināja no sirreālisma un citiem pasaulē pazīstamiem virzieniem. Personiskā attieksme, izteikts individuālais rokraksts, jauns mūžīgo temu interpretējums, garīgo dimensiju uzsvērums mākslas darbos ir izteikts arī mūsu pilsētas viešņai Baņutai Ancānei.

Māksliniece savulaik daudz strādājusi krāsu litografijā (arī ofortā), veidodama kā žanra darbus, tā klusās dabas. Īpaši ievērojami kļuva viņas portreti, kuŗos māksliniece prata atklāt ļoti dziļas savu modeļu garīgās pasaules aprises. Viņas darbiem piemīt iekšēji nemierīgs, drāmatisks noskaņojums.
Kopš 90. gadiem Baņuta An­­cāne vairs neveido stājdarbus grafikas technikās, toties ļoti meis­tarīgi strādā pasteļzīmējumā, pievērsdamās galvenokārt portretam, arī reliģiskām temām.

Visu radošo mūžu māksliniece atdevusi arī grāmatu grafikai. Te jāatceras viņas poētiskās illustrācijas arabu dzejnieka Saadi „Rožudārzam”, J.V. Gētes „Dze­jām”, Annas Sakses „Zāļu stiebram”, I. Turgeņeva „Dzejai prozā”.

Illustrācijas Šekspīra sonetiem veidotas jauktā technikā – akvarelis, akvareļa krītiņi, tuša, zīmulis. Nelielie sadzīviskie skati uzbuŗ Renesanses laika atmosfairu Anglijā: cilvēki dzied, satiekas, atklāj mīlestību, laiž pasaulē bērnu, mirst. Liekas, ka tie ir kā trausli atspulgi no kādreiz bijušas garīgi piesātinātās pasaules, līdzko tiem pieskarsies – sabirs tūkstoš lauskās.

Izstādes atklāšanas dienā bija iespēja mazliet ieklausīties Šeks­pīra sonetos, izmantojot jaunus tulkojumus. To iecerētajai Baņu­tas Ancānesl illustrāciju izdevumam bija veicis fiziķis un tulkotājs Juris Birzvalks. Arī viņa veikums vēl nav nonācis pie lasītājiem. Sonetus angļu valodā lasīja Spīdolas ģimnazijas audzēkņi, bet latviešu valodā – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātŗa aktieri. Jauniešiem tā bija ļoti skaista pieredze – lasot sonetus, viņi iepazina tā laika mūziku, kustības, deju soļus, savstarpējās attiecības. Nelielo uzvedumu bija izveidojusi režisore Elīna Apsīte.