1941. gads
Apskatît komentârus (1)
12.06.2012
1941. gads
Mçs bçrni, pusaudþi toreiz laikam bijâm diezgan polîtizçti. Par kaºiem
mums bija jâinteresçjas gribot negribot, jo ar tiem bija pilnas visas avîzes. Japâòi nemitîgi kaºoja ar íînieðiem,
tad Pilsoòu kaºð Spânijâ. Gandrîz katrâ laikraksta Jaunâkâs Ziòas numurâ bija karte par kaºadarbîbâm Spânijâ. Italija
uzbruka Abesînijai. Albâòu jaunais kaºaïpâris, bçgdami no italieðiem, rada
patvçrumu Rîgâ. Arî vairâki tûkstoði þîdu, bçgdami no Hitlera, rada patvçrumu
Latvijâ. Mçs bijâm neitrâla valsts. Bet cik ilgi vçl?
Krievija uzbruka Somijai, pçc tam arî Polijai,
kad vâcieði, toreizçjie krievu draugi, to jau bija sakâvuði. Sâkâs Otrais pasaules
kaºð.
Nacisti, faðisti, komûnisti, lielinieki – ko
mçs par tiem zinâjâm? Vâcieði, krievi – tos mçs zinâjâm, tie bija mûsu
ienaidnieki no mûþseniem laikiem. Pret tiem arî mûsu tçvi bija kaºojuði. Bet
laikam jau tâdai mazai valstij kâ Latvija par savu ienaidnieku atklâti deklarçt
kâdu lielu valsti nebija prâtîgi. “Ja sçdi stikla bûdâ, ar akmeòiem nemçtâjies.”
Pçc tâda principa krievi 1940. gadâ okupçja Latviju. Padomju Savienîba, ne
krievi? Tâ tikai vârdu spçle. Tâ pati krievu armija taèu vien bija. Tagad var
gudri spriedelçt par tiem laikiem, nezinot toreizçjos apstâkïus. Ja jau kaºot,
tad vajadzçja agrâk iet somiem palîgâ, turklât visâm Baltijas valstîm kopâ, bet
notika taèu pretçjais.
Var uzskatît filmu “Baiga vasara” par naîvu, bet manuprât tâ ir vçrtîga, pirmkârt, ar
Masïenku traìçdijas parâdîðanu, otrkârt, ar pçdçjâs Latvijas Ministru kabineta
sçdes parâdîðanu, kuºâ bija redzams toreizçjais Latvijas bezizejas stâvoklis.
Tâds bija fons, un pat mçs, puikas, ne tik
vien 1941., bet jau 1940. gadâ labi zinâjâm, ka kaºð starp krieviem un
vâcieðiem vairs ir tikai mçneðu, ne gadu jautâjums, bet mums nebija ne jausmas
par tuvojoðos deportâciju. Tâ bija negaidîta. Ko mçs toreiz zinâjâm par
deportâcijâm 1919. gadâ, par 6000 nobendçtiem latvieðiem sarkanâ Pçteºa Stuèkas
valdîðanas laikâ?
Mçs, krietns bariòð puiku, gribçdami
nopelnît “reneºiem” – sporta
velosipçdiem, strâdâjâm Daugavas krastâ, labu gabalu no Jçkabpils, egïu baïíu mizoðanâ. Pusdienlaikâ mçs,
salîduði bûdâs, kas bija celtas no þâvçðanai saslietiem mizu tîteòiem, çzdami
sviestmaizes un dzerdami limonâdi, spriedelçjâm par “tekoðiem notikumiem”.
Spriedâm par drîzo kaºu un par to, ko tad darîsim mçs. Un mums nebija ðaubu -
ja jau kaºot, tad vâcieðu pusç (un tagad daudzi vçl brînâs par leìionu
tapðanu). Nepilna gada krievu okupâcijas jau pietika, lai savus mûþsenos
ienaidniekus vâcieðus mçs nu jau gaidîtu kâ atbrîvotâjus. Mçs vçl bijâm tâlu no
salîdzinâðanas, ko simtgadu laikos mums bija nodarîjuði vâcieði un ko bija
nodarîjuði krievi. Vçl mçs bijâm tâlu no domâm par simtiem parku, vâcieðu
iestâdîtu (tepat Jçkabpilî zaïoja Kena un Hikðteina parki). Un pilis, vâcu
baronu celtas un daþâdos laikos krievu izdemolçtas (mums par kaunu, arî
latvieðu postîtas). No tâdâm pârdomâm mçs vçl bijâm tâlu. Mums pietika ar Baigo
gadu. Mums pietika ar visa mums lîdz ðim svçtâ nonievâðanu. Mçs bijâm
uzvarçtâju bçrni, noskaòoti nacionâlâ garâ.
Ìimnazijâ darbojâs pagrîdes organizâcija.
Viòiem - Viesturieðiem ir uzstâdîts piemiòas akmens Ìimnazijas dârzâ.
Apcietinâja skolotâju Pûpolu, skolniekus, Tarzieri, Knâviòu un vçl daþus. Tad notika
lielâ deportâcija 14. jûnijâ un Padomju Savienîbâ sâkâs kaºð ar draugiem vâcieðiem.
Izsûtîja arî mûsu ìimeni. Ko bija darît mana tçva brâlim? Viòð pieteicâs
vâcieðu dienestâ. Izveda Kârïa Ozoliòa ìimeni. Vecâkais dçls atbrauca no Rîgas
un pieteicâs vâcu dienestâ. Izveda Teodora Ermansona ìimeni, dçls atbrauca no
Rîgas un arî pieteicâs vâcu dienestâ. Tas pats notika ar Pâvuliòu ìimeni – mans
draugs Aivars Pâvuliòð aizgâja diençt pie vâcieðiem. Un vçl un vçl – simti un
tûkstoði! Un ko bûtu darîjis es, ja bûtu izbçdzis? Un tagad kâds varçtu
apðaubît manu izvçli? Vienalga ar ko kopâ, kaut ar paðu velnu, ka tikai pret
krieviem! Vienîgi tâds zinât negribçtâks cilvçks kâ þurnâlists Streips un viòam
lîdzîgie var tagad viebties, skatoties uz vecajiem leìionâriem un arî uz vienu
otru kâdreiz izsûtîto, kas kopâ ar leìionâriem iet pie Pieminekïa.
Atceroties 14. jûnija deportâciju, pieminot
krievu nâves nometnçs nobendçtos, tundrâ un taigâ bojâ gâjuðos izsûtîtos,
atceroties arî no krieviem uz rietumiem bçgoðos, nevar nepieminçt arî tos, kuºi
krita kaºâ pret krieviem, nevar nepieminçt arî tos, vçl dzîvus palikuðos, kuºi
kaºoja pret krieviem. Tas viss, kas notika Baigajâ gadâ, tâs muïíîbas,
nodevîbas, aresti, visbeidzot deportâcija bija taèu iemesls tam, kas notika
vâcu laikâ, arî Latvieðu leìiona organizçðana. Vçl un vçl jâatkârto, ka ar
ðodienas prâtoðanu nevar spriest par to laiku notikumiem. Vai ðodienas paaudzes
var iejusties toreizçjâs jaunatnes âdâ? Lai Dievs nedod vçl kâdai latvieðu
paaudzei izjust to izmisumu, to bezizeju, to naidu, ko nâcâs izjust manai
paaudzei, gan GULAGâ, gan tundrâ un taigâ, gan tranðejâs, granâtu bedrçs un
purvos bojâ gâjuðos un tagad savam galam tuvu esoðos.
Vai pienâks reiz laiks, kad kopâ ies gan
kaºotâji, gan upuºi? Kad mûsu tauta pasaulç tiks cienîta ne cieðanu, bet gan
pretoðanâs, kaºoðanas dçï, kâ tas bija 1918. gadâ? Bet tas viss taèu ir mûsu
paðu rokâs. Katrai tautai ir sava vçsture un savi varoòi. Ar ziediem mums bûtu
pie Pieminekïa jâiet 14. jûnijâ un 25. martâ. Ar karogiem jâiet, atceroties
kaºavîrus, kas cînîjâs arî izsûtîto dçï.
I. Knaìis,
polîtiski represçts 1941. un 1949.gadâ