LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Lastju komentri

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

1941. gads
Apskatt komentrus (1)


12.06.2012


 

1941. gads

 

Ms brni, pusaudi toreiz laikam bijm diezgan poltizti. Par kaiem mums bija jinteresjas gribot negribot, jo ar tiem bija pilnas visas avzes. Japi nemitgi kaoja ar nieiem, tad Pilsou ka Spnij. Gandrz katr laikraksta Jaunks Zias numur bija karte par kaadarbbm Spnij. Italija uzbruka Abesnijai. Albu jaunais kaapris, bgdami no italieiem, rada patvrumu Rg. Ar vairki tkstoi du, bgdami no Hitlera, rada patvrumu Latvij. Ms bijm neitrla valsts. Bet cik ilgi vl?

 

Krievija uzbruka Somijai, pc tam ar Polijai, kad vciei, toreizjie krievu draugi, to jau bija sakvui. Sks Otrais pasaules ka.

 

Nacisti, faisti, komnisti, lielinieki ko ms par tiem zinjm? Vciei, krievi tos ms zinjm, tie bija msu ienaidnieki no mseniem laikiem. Pret tiem ar msu tvi bija kaojui. Bet laikam jau tdai mazai valstij k Latvija par savu ienaidnieku atklti deklart kdu lielu valsti nebija prtgi. Ja sdi stikla bd, ar akmeiem nemtjies. Pc tda principa krievi 1940. gad okupja Latviju. Padomju Savienba, ne krievi? T tikai vrdu sple. T pati krievu armija tau vien bija. Tagad var gudri spriedelt par tiem laikiem, nezinot toreizjos apstkus. Ja jau kaot, tad vajadzja agrk iet somiem palg, turklt vism Baltijas valstm kop, bet notika tau pretjais.

 

Var uzskatt filmu Baiga vasara par navu, bet manuprt t ir vrtga, pirmkrt, ar Masenku tradijas pardanu, otrkrt, ar pdjs Latvijas Ministru kabineta sdes pardanu, ku bija redzams toreizjais Latvijas bezizejas stvoklis.

 

Tds bija fons, un pat ms, puikas, ne tik vien 1941., bet jau 1940. gad labi zinjm, ka ka starp krieviem un vcieiem vairs ir tikai mneu, ne gadu jautjums, bet mums nebija ne jausmas par tuvojoos deportciju. T bija negaidta. Ko ms toreiz zinjm par deportcijm 1919. gad, par 6000 nobendtiem latvieiem sarkan Ptea Stukas valdanas laik?

 

Ms, krietns bari puiku, gribdami nopelnt  reneiem sporta velosipdiem, strdjm Daugavas krast, labu gabalu no Jkabpils,  egu bau mizoan. Pusdienlaik ms, saldui bds, kas bija celtas no vanai saslietiem mizu tteiem, zdami sviestmaizes un dzerdami limondi, spriedeljm par tekoiem notikumiem. Spriedm par drzo kau un par to, ko tad darsim ms. Un mums nebija aubu - ja jau kaot, tad vcieu pus (un tagad daudzi vl brns par leionu tapanu). Nepilna gada krievu okupcijas jau pietika, lai savus msenos ienaidniekus vcieus ms nu jau gaidtu k atbrvotjus. Ms vl bijm tlu no saldzinanas, ko simtgadu laikos mums bija nodarjui vciei un ko bija nodarjui krievi. Vl ms bijm tlu no domm par simtiem parku, vcieu iestdtu (tepat Jkabpil zaoja Kena un Hikteina parki). Un pilis, vcu baronu celtas un dados laikos krievu izdemoltas (mums par kaunu, ar latvieu posttas). No tdm prdomm ms vl bijm tlu. Mums pietika ar Baigo gadu. Mums pietika ar visa mums ldz im svt nonievanu. Ms bijm uzvartju brni, noskaoti nacionl gar.

 

imnazij darbojs pagrdes organizcija. Viiem - Viesturieiem ir uzstdts piemias akmens imnazijas drz. Apcietinja skolotju Ppolu, skolniekus, Tarzieri, Knviu un vl daus. Tad notika liel deportcija 14. jnij un Padomju Savienb sks ka ar draugiem vcieiem. Izstja ar msu imeni. Ko bija dart mana tva brlim? Vi pieteics vcieu dienest. Izveda Kra Ozolia imeni. Veckais dls atbrauca no Rgas un pieteics vcu dienest. Izveda Teodora Ermansona imeni, dls atbrauca no Rgas un ar pieteics vcu dienest. Tas pats notika ar Pvuliu imeni mans draugs Aivars Pvuli aizgja dient pie vcieiem. Un vl un vl simti un tkstoi! Un ko btu darjis es, ja btu izbdzis? Un tagad kds vartu apaubt manu izvli? Vienalga ar ko kop, kaut ar pau velnu, ka tikai pret krieviem! Viengi tds zint negribtks cilvks k urnlists Streips un viam ldzgie var tagad viebties, skatoties uz vecajiem leionriem un ar uz vienu otru kdreiz izstto, kas kop ar leionriem iet pie Piemineka.

 

Atceroties 14. jnija deportciju, pieminot krievu nves nometns nobendtos, tundr un taig boj gjuos izsttos, atceroties ar no krieviem uz rietumiem bgoos, nevar nepiemint ar tos, kui krita ka pret krieviem, nevar nepiemint ar tos, vl dzvus palikuos, kui kaoja pret krieviem. Tas viss, kas notika Baigaj gad, ts mubas, nodevbas, aresti, visbeidzot deportcija bija tau iemesls tam, kas notika vcu laik, ar Latvieu leiona organizana. Vl un vl jatkrto, ka ar odienas prtoanu nevar spriest par to laiku notikumiem. Vai odienas paaudzes var iejusties toreizjs jaunatnes d? Lai Dievs nedod vl kdai latvieu paaudzei izjust to izmisumu, to bezizeju, to naidu, ko ncs izjust manai paaudzei, gan GULAG, gan tundr un taig, gan tranejs, grantu bedrs un purvos boj gjuos un tagad savam galam tuvu esoos.

 

Vai pienks reiz laiks, kad kop ies gan kaotji, gan upui? Kad msu tauta pasaul tiks cienta ne cieanu, bet gan pretoans, kaoanas d, k tas bija 1918. gad? Bet tas viss tau ir msu pau roks. Katrai tautai ir sava vsture un savi varoi. Ar ziediem mums btu pie Piemineka jiet 14. jnij un 25. mart. Ar karogiem jiet, atceroties kaavrus, kas cnjs ar izstto d.

 

 I. Knais,

 poltiski represts 1941. un 1949.gad




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA