Kas tie tādi – „krievvalodīgie”?
Apskatīt komentārus (1)


24.01.2012

Kas tie tādi – „krievvalodīgie”?

Es nesaprotu pašu jēdzienu - "krievvalodīgie" –  to cilvēku  apzīmēšanai, kuŗu dzimtā vai sadzīvē lietotā valoda ir krievu valoda. Vai tad tāpēc, ka mana dzimtā valoda ir latviešu valoda, es būtu ieskaitāms kaut kādā "latviešvalodīgo" katēgorijā? Taču ne! Es esmu dzimis latvietis, dzīvoju un arī nomiršu, būdams latvietis, bet ne "latviešvalodīgais".

Nācija, tauta, tautība ir vēsturiski izveidojušās cilvēku sabiedrības formas, kam raksturīga vispārnacionāla gan valodas, gan etnopsīchiskās struktūras, kultūras, nosaukuma, nacionālās psīcholoģijas un nacionālās pašapziņas kopība. Nācijai, tautai ir kopēja vēsture, kopēji mērķi, ideāli, svētumi un ticējumi, bieži vien arī kopīga reliģija. Un, protams, arī sava vēsturiski izveidojusies territorija un, visbiežāk, sava valsts. Un jebkuŗa individa piederība pie kādas tautas ir pašsaprotama, jo katram taču ir vai ir bijuši vecāki, vecvecāki vai vēl tālāki senči, kas piederīgi pie noteiktas tautības. Kāpēc gan šie senči, sava izcelsme, savas saknes būtu jānoliedz un jāiesaistās kaut kādā pārnacionālā struktūrā, kuŗā vienojošais elements ir tikai krievu valoda?

Bet varbūt   viņi ir tie, kuŗus Pēteris Pirmais raksturoja kā "ļaudis bez cilts un dzimtas, klaiņojošus starp sētām"? Un pavēlēja tādus "klaiņotājus iekalt dzelžos un sūtīt uz Sanktpēterburgu pāļus purvā dzīt!".  Var jau būt?...

Un ja vēl viņu valoda būtu Puškina vai Ļermontova valoda! Visbiežāk saskarsmē ar "krievvalodīgajiem" mēs gan dzirdam ļoti ierobežotu krievu valodas krājumu, kas bagātīgi "sapiparots"  ar tā dēvētajiem "mātes vārdiem", vieglas uzvedības dāmu un cilvēka intimo ķermeņa daļu pieminēšanu...

Savulaik Staļina mērķis bija visu tautību nacionālo īpatnību nonivelēšana, to inteliģences izskaušana, veselu tautu piespiedu pārvietošana, ekonomiska migrācija un vienveidīgas pelēkas masas – padomju tautas izveidošana uz vienas - krievu tautas un vienas - krievu valodas bazes.

Bet kāpēc gan šodien, kad tam nav nekādu - ne polītisku, ne ekonomisku iemeslu, polis negrib būt polis, ukrainis negrib būt ukrainis, kāpēc ebrējam jāizliekas par krievu un visiem kopā - par "krievvalodīgajiem", tā noliedzot savas saknes, savu izcelšanos, savu vēsturi, savu kultūru, savu valodu?     

Mēdz teikt, ka "atgriezts ķeceris kļūstot par viscītīgāko katoli". Novērojot mūsu "krievvalodīgo" runasvīrus,šis teiciens apstiprinās: viskaismīgāk par "krievvalodīgo" tiesībām, par viņu "apspiešanu" un par otras (krievu) valsts valodas nepieciešamību Latvijā uzstājas tieši tie, kuŗiem ar krievu tautu vispār nav nekā etniski kopīga.

Pašreizējā vispārējas globālizācijas laikmetā, kad pa pasauli pārvietojas gan lielas cilvēku masas, gan viņu miljardiem lielie kapitāli, būtu nereāli  sagaidīt, ka katra tauta kompakti dzīvos tikai savā vēsturiski izveidotajā territorijā, savā valstī.

Taču jebkuŗam vienalga kādas tautas pārstāvim, atrodoties un vēl jo vairāk ilgstoši dzīvojot citas tautas vēsturiskajā territorijā un valstī, ir jāievēro un jāciena tās valoda, kultūra, nacionālās īpašības un apziņa. Ir sakāmvārds: "Nelien svešā klosterī ar saviem pātariem!" Un šie savi "pātari" konkrētajā gadījumā ir prasība pēc mūsu Satversmes grozīšanas un, protams, ne jau ukraiņu, ne poļu, ne ebrēju, bet tikai un vienīgi pēc krievu valodas kā dominējošās valsts valodas noteikšanas Latvijā.

Nav iespējams cilvēkam būt internacionālistam, ja viņš nav arī nacionālists. Nav iespējams cienīt citas tautas, ja neciena pats savējo. Un, ja tu necieni tautu, kuŗas vidū  un kuŗas valstī tu dzīvo, velti gaidīt, lai kāds cienītu tevi un tavu tautu un vēl jo vairsāk - mistisko pārnacionālo veidojumu  "krievvalodīgie"!

E. V. Upelnieks