Neskaidrības
Apskatīt komentārus (0)
06.03.2012
Neskaidrības
Laiks 9. numurā 25. februārī
ir Kārļa Streipa raksts Par referenduma
rezultātu domājot.
Šī raksta pēdējā paragrafā Streips piemin labās gribas manifestu
morālu izlīgumu un saka, ka tā
trūkst mūsu polītiskajai šķirai. Un ka parakstu vākšana par krievu valodu
sākās pēc tam, kad tā devētā Nacionālā apvienība darīja to pašu par jautājumu
vai visās Latvijas skolās būtu jānodrošina visu klašu mācības tikai un vienīgi
latviešu valodā.
Streipa padoms ir: Par to sevišķi derētu padomāt tiem trīsarkapeikām
tūkstošiem ārvalstīs dzīvojošo pavalstnieku, kuŗi par to balsoja pagājušā gada
vēlēšanās.
Nu es jūtos dziļi vainīgs, jo esmu viens no tiem trīsarkapeikām,
kas balsoja par Nacionālo apvienību. Toreiz es domāju, ka 20 gadu laikā katrs
var iemācīties latviešu valodu. Turklāt nesen bija liels uztraukums sabiedrībā,
ka nevar dabūt darbu pat grīdas slaucītāja, ja neprot krievu valodu. Tas man
atgādināja neseno vēsturi, kad krievu valoda bija jālieto skolās no pirmās
klases un, protams, visās iestādēs, un latviešu valodu drīkstēja lietot tikai
baznīcā . Mans slēdziens bija vadzis lūst, ja tas ir pilns. Tā es
nobalsoju. Tagad man par savu vieglprātību ir pazemīgi jāatvainojas Streipa kungam.
Mani tomēr mulsina Streipa teikumi tajā pašā rakstā:,
Kritikas vilnis no Krievijas puses, protams, nāktu arī tad, ja nebūtu minēto
velēšanu. Atrast ārvalstu ienaidnieku, lai slēptu iekšzemes problēmas, vienmēr
ir bijis viens no Kremļa vadmotīviem.
Tad jau iznāk, ka Nacionālistu vaina nav tik liela, jo
krievi taisītu traci šā vai tā.
Mēs te, ārzemēs, Amerikā, esam vai visi labi gados ar
vāju atmiņu, un, rītos celdamies, bieži nezinām kas ir par dienu. Bet kā var
aizmirst uzrakstīto tai pat rakstīto ievērojams žurnalists, nav tik viegli saprotams.
Mani tas tomēr iepriecina, jo galu galā varbūt es tik vainīgs nemaz neesmu. Ar
tādu domu es saldināšu savu gaitu un došos uz gultu cerībā, kā sapņošu par saskaņu
nacionālistiem ar krieviem.
Ņūdzersietis