LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Lasītāju komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Neskaidrības
Apskatīt komentārus (0)


06.03.2012


 

Neskaidrības

 

Laiks 9. numurā 25. februārī  ir Kārļa Streipa raksts „ Par referenduma rezultātu domājot”.

 

Šī raksta pēdējā paragrafā Streips piemin labās gribas manifestu – morālu izlīgumu – un saka,  ka tā trūkst mūsu polītiskajai šķirai. Un „ka parakstu vākšana par krievu valodu sākās pēc tam, kad tā devētā Nacionālā apvienība darīja to pašu par jautājumu – vai visās Latvijas skolās būtu jānodrošina visu klašu mācības tikai un vienīgi latviešu valodā”.

 

Streipa padoms ir: „Par to sevišķi derētu padomāt tiem trīsarkapeikām tūkstošiem ārvalstīs dzīvojošo pavalstnieku, kuŗi par to balsoja pagājušā gada vēlēšanās.”

 

Nu es jūtos dziļi vainīgs, jo esmu viens no tiem „trīsarkapeikām”, kas balsoja par Nacionālo apvienību. Toreiz es domāju, ka 20 gadu laikā katrs var iemācīties latviešu valodu. Turklāt nesen bija liels uztraukums sabiedrībā, ka nevar dabūt darbu pat grīdas slaucītāja, ja neprot krievu valodu. Tas man atgādināja neseno vēsturi, kad krievu valoda bija jālieto skolās no pirmās klases un, protams, visās iestādēs, un latviešu valodu drīkstēja lietot tikai baznīcā . Mans slēdziens bija – vadzis lūst, ja tas ir pilns. Tā es nobalsoju. Tagad man par savu vieglprātību ir pazemīgi jāatvainojas Streipa kungam.

 

Mani tomēr mulsina Streipa teikumi tajā pašā rakstā:, „ Kritikas vilnis no Krievijas puses, protams, nāktu arī tad, ja nebūtu minēto velēšanu. Atrast ārvalstu ienaidnieku, lai slēptu iekšzemes problēmas, vienmēr ir bijis viens no Kremļa vadmotīviem.”

 

Tad jau iznāk, ka Nacionālistu vaina nav tik liela, jo krievi taisītu traci šā vai tā.

 

Mēs te, ārzemēs, Amerikā, esam vai visi labi gados ar vāju atmiņu, un, rītos celdamies, bieži nezinām kas ir par dienu. Bet kā var aizmirst uzrakstīto tai pat rakstīto ievērojams žurnalists, nav tik viegli saprotams. Mani tas tomēr iepriecina, jo galu galā varbūt es tik vainīgs nemaz neesmu. Ar tādu domu es saldināšu savu gaitu un došos uz gultu cerībā, kā sapņošu par saskaņu nacionālistiem ar krieviem.

 

Ņūdzersietis




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA