Gada vēstule: Es esmu bagāts!
Apskatīt komentārus (0)
15.12.2010
Gada vēstule
Es esmu
bagāts!
Pēc ilgiem mēnešiem... (nē, nē - gadiem) beidzot atkal
viesojamies pie Jums. Nevaram teikt, ka agrāk esam bijuši slinki rakstītāji. Nē,
tieši otrādi: spēks un griba vienmēr ir bijusi. Tomēr īpatnējie apstākļi
pēdējos četros gados pavērsuši mūsu dzīvi pilnīgi citā virzienā. Tie ir - mana
vājā redze un Spodras nejaukais artrits.
''Lielie'' notikumi risinājās 2006. gadā, kad
veselības iemeslu (drīzāk trūkumu) dēļ bija drastiski jāmaina dzīvesveids un
sabiedriskās sadzīves stils. ''Drāmatiskākais'' notikums bija mājas pārdošana,
kas līdz ar saimnieciskās krizes iestāšanos bija sarežģīta, vienlaikus gaŗlaicīga
un pat grūta. Tad atraisīšanās no laicīgās mantas. Šo uzdevumu veicām
viegli, jo visu lieko mantu sadalījām un atdevām tiem, kas to vēlējās. Vienīgi
par smuku naudiņu pārdevām latviešu gleznotāja Jāņa Tīdemaņa trīs gleznas
igauņu mākslas aģentam, kas bija atbraucis no Tallinas.
Kaut arī pāris vārdos teiktais skan ''viegli'', visa
minētā darbība tomēr bija smags psīcholoģisks pārdzīvojums: bija jāatstāj
vieta, kuŗā aizritējis mūsu dzīves ražīgākais un skaistākais dzīves periods -
Spodras gleznošana, mani rakstu darbi un
divu mazmeitiņu audzināšanu.
Uz jauno dzīves vietu Plum Creek Senior Supportive Living pārcēlāmies 2007. gada
novembrī. Ar savām mēbelēm un Spodras gleznām iekārtojām omulīgu divistabu
dzīvokli. Ēdam skaistā ēdamzālē. Medicīniskā palīdzība ir laba. Mums šeit ir
neierobežota brīvība ar pilnu apkalpošanu. Esam patstāvīgi un neatkarīgi. Šeit
ir arī interesanta apdzīvotības statistika: sievietes apmēram 80%, vīrieši 20%,
turklāt un mēs esam vienīgais precētais pāris!
Es esmu bagāts: man pieder viss, kas ar mani
ir noticis rakstīja dzejnieks Māris Čaklais. Tā arī mēs Spodra un es esam
bagāti un savā bagātībā dalāmies viens ar otru. Šajā sakarībā, jau vairākus
gadus praktizējam īpatnēju pasākumu, ko dēvējam par social hour. Šī stunda sākas tieši deviņos vakarā, kad jāizbeidz
visas personīgās aktīvitātes un laiks jāveltī tikai laulātam draugam. Mēs
kopīgi lasām latviešu autorus, klausāmies old
world mūziku un nepārtraukti runājam par vecajiem laikiem.
Mēs atceramies notikumus un draugus, kas bija
šķērsojuši mūsu dzīves daudzās takas un atstājuši pēdas atmiņā. Mēs runājam
un jūsmojam par katru no Jums. Mēs Jūs pat aprunājam un priecājamies par
katru dienu un stundu, ko esa ar Jums kopīgi pavadījuši. Protams, pa starpām
baudām arī pa glāzītei vīna. Savādi - viss sliktais un ļaunais aizmirstas. Mēs
smaidām un smejam, un priecājamies - cik skaists ir bijis pārdzīvotais
laikmets, cik skaista bijusi mūsu dzīve. Jā, atmiņas... Nav brīnums, ka mūsu social hour bieži ieilgst pat pēc
pusnakts...
Kopumā varam droši teikt, ka Plūmju strautiņā (Plum Creek) esam labi iedzīvojušies. Mums
šeit patīk.
Jūs varbūt to nezināt, bet ar jaunās tūkstošgades
sākumu atgriezos žurnālistikā un pat kļuvu ''rakstnieks''. Savu 400 lpp. atmiņu
grāmatu ''Kā mēs pārdzīvojām vēstures 'visinteresantāko' laikmetu'' nākamā gada
pirmajos mēnešos publicēs Laika grāmatas serijā, kas iznāk mūsu redaktores
Ligita Kovtunas vadītajā apgādā VESTA-LK
. Tajā es rakstu par mūsu paaudzi, kā
mēs, spītējot likteņa nežēlībai, pārvarējām kaŗu un terorru, lai atgrieztos
civīlizācijā. Kaut grāmatu dēvēju par stāstu, es zinu, ka jūs to lasīsit kā
romānu, ar baudu.
Ceram, ka pavadīsiet skaistus svētkus. Novēlam Jaunajā
gadā turpināt dzīvi ar možu prātu un optimismu kā līdz šim. Mūsu vecumā
arvien biežāk dzirdam brašo novēlējumu - turies! Arī mēs sūtām Jums šo
novēlējumu Turieties! Tam pievienojam mūsu pašu novēlējumu: atceraieties
savas dzīves skaistākos brīžus, priecājieties un esiet laimīgi!
Visu labu vēlot,
Juris
un Spodra