A. Liepiņš: Runāsim pa latviski. Cieti!
Apskatīt komentārus (0)
09.03.2011
Agris
Liepiņš, mākslinieks
A. Liepiņš: Runāsim pa latviski.
Cieti!
Var
runāt latviešu vārdiem un tomēr izteikt krievu valodas intonāciju
Es apņemos pilnīgi Pērkonu aizliegt un par
savas tautas nodevēju palikt. Palīdzēt tautas varoņus samaitāt, še svešas
ticības mācītājus ievest, tautiešus pierunāt svešiniekiem klausīt, kaut un
dedzināt tos, kas turas pretim, vispārēju verdzību beidzot še ievest.
(Kangara solījums Līkcepurem.)
Mans vectēvs piedzima aizpagājušā gadsimta beigās un
bērnībā uz savas ādas izbaudīja cariskās Krievijas pārkrievošanas polītiku. Ja
skolā runāja inorodcu valodā, tad
kaklā uzkāra dēlīti un telpas stūrī bija jāsēž uz ceļiem kaltētos zirņos. Ārpus
mācību iestādes pletās latviska zemnieku vide, tāpēc tautas dvēseli skolā
nesalauza un vēlāk no šīs paaudzes izauga strēlnieki. Ikdienas valodas
lietošanā pārkrievošanas mēģinājumi tomēr savas pēdas atstāja visu mūžu
vectēvs taisnleņķa lineālu sauca par triugoļņiku
un tēju par čaju.
Vēsturnieks Inesis Feldmanis stāsta par šodienas
Krievijas humānitārās ietekmes polītiku, kuŗas mērķis ir reintegrēt bijušās
PSRS telpu Krievijas informātīvajā, polītiskajā un kultūras telpā. Latvijā tās
galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju identitātes maiņu par
labu Krievijai. Latvijai jātop daudz krieviskākai, nekā tā ir pašreiz. Kā
redzams, vilks spalvu met, bet tikumu ne.
Pārkrievoties var dažādi. Vislabāk, ja paši, neviena
nepiespiesti. It kā lēnām, mazpamazītiņām, solīti pa solītim. Caurām dienām
skatoties Krievijas seriālus, klausoties Krievijas hitus, baudot Krievijas
humora raidījumus. Citiem vārdiem sakot dzīvojot krievu valodas informātīvajā
telpā.
Katrai valodai ir savs neatkārtojams šarms, savs
skanējums. Pat neprotot neviena vārda, nrviens nesajauks ķīniešu valodas pīkstīgo,
uz augšu pasviesto tecējumu ar franču valodas aizdegunes "r" skaņas
mīksto velšanos. Katrā mēlē vārdi teikumā kārtojas citādi. Vadot dzīvi citas
valsts informātīvajā telpā, svešais nemanot pielīp. Pieķep un iesakņojas, līdz
kļūst par normu. "Jānis ir pie sevis. Mirklīti uzgaidiet, viņš tikai
izdarīs vienu zvanu. Uzvilks kurtku
un, koroče, pēc tam mēs dosimies tipa pusdienās." Daļa vārdu ir
gluži vienkārši pārņemti no krievu valodas, tos viegli pazīstam. Bet var arī
runāt latviešu vārdiem un tomēr izteikt krievu valodas intonāciju. Šlesers cieti! Ministri iznes jautājumu uz
sēdi. Valoda lēnām zaudē savu identitāti un pieņem citu. Nezinot ne vārda
latviski, no malas izklausās, ka skan krievu valoda!
Ilgstoši mīcoties citas valsts informātīvajā telpā,
mainās arī uzvedības normas. Reiz ar interesi vēroju kādu kollēgu reklāmas
nodaļas darbinieku. Sarunājoties ar klientiem, viņa žesti un mīmika bija kā
amerikāņu seriālos noskatīta. Vēlāk uzzināju, ka vīrietis desmit gadus
strādājis Amerikā un tagad atgriezies Latvijā. Ar laiku jocīgie žesti pazuda,
un viņš atkal plātījās ar rokām kā normāls latvietis. Vakarā noskatos
televīzijā par velti translētos Krievijas seriālus. Sasisto lukturu ielas, mentu karus, našu rašu, ekstrasensus utt.
Eju pa Brīvības ielu un vēroju plakātu stabus. Ar viesizrādēm mūs apsēdis
Galkins, Oksana Bilera, grupa Kontra
un Belamorkanal, kā arī citi
Krievijas estrādes spīdekļi.
Citu dienu vēroju jauniešus ielās. Latviešu puišu
grupiņa, kur stāv, tur spļauj vai nomet izsmēķi. Rokas ādas jaku kabatās
sabāzuši, nez par ko skaļi zviedz. Tā nav latviešiem raksturīgā labestīgā
apcelšanās vai uz zoba pavilkšana, gaisā jūtama vulgāritāte, agresīvitāte, bļaustīgs
skaļums. Krievu anekdoti, lamuvārdi tāpat. Iezvanās mobilais telefons, melodija
pazīstama par zaķiem, kuŗi šķin zāli. Krieviska vide, tik pazīstama un mīļa
no padomju laikiem. Savējā, pēc divdesmit gadiem vēl aizvien savējā. Savējā
paaudzei, kuŗa ir izaugusi neatkarīgā Latvijā
Sargāsim un kopsim savu valodu, nepiesārņosim to un
neļausim noniecināt. Beigsim mocīties mazvērtības kompleksos par mūsu it kā
necilo valodu. No augstām tribīnēm tiek borēts par krievu valodas aizlaicīgumu,
pret kuŗu jāizturas ar atbilstīgu cieņu un bijību. Pret jebkuŗu alodu jāizturas pieklājīgi, tomēr apzināsimies, ka
latviešu valoda ir pulka senāka, pēc daudzu valodnieku domām, baltu valodas ir
vecākas par sanskrita valodu. Savukārt krievu mēle ir viena no jaunākajām. (Izcēlums
mūsu red.)
Paturēsim prātā vienīgā vieta pasaulē, kur
ilgtermiņā latvieši var kopt savu valodu un veidot latvisku vidi, ir Latvija.
Citas vienkārši nav.
(Pēc Latvijas
Avīzes)