Aivars Slucis un Kārlis Streips turpina diskusiju
Apskatīt komentārus (2)


18.05.2011

Aivars Slucis un Kārlis Streips turpina diskusiju

Sveiki, Laiks!

Kārlis Streips Laikā prasīja, lai es atbildu uz trim no viņa jautājumiem (komentāriem). Labi!

1. K. S. Kas notiktu un vai tas nav bīstami, ja daudzi krievi Latvijā iegūtu Krievijas pilsonību?

A. S. Nē. Tad šie krievi nevarētu piedalīties polītiskā procesā Latvijā. Viņi nevarētu balsot Latvijā. Viņi nevarētu ziedot naudu nevienai partijai Latvijā. Tad būtu mazāk atbalstītāju un vietu Saeimā Saskaņas centramSC). Šie krievi balsotu Krievijas vēlēšanās un būtu labāk informēti par Krieviju, un tādēļ varbūt pārceltos tur lielākā skaitā. (

Šī lieta var būt bīstama TIKAI, ja Kārlis Streips plāno Latvijas krieviem uzbrukt un viņu dzīvības apdraudēt, jo tikai tad Krievija var, iespējams, iejaukties. Neviens cits Latvijā nav krieviem draudējis un nedraud.

2. K. S. Ja no Latvijas aizbrauktu 500 000 krievi, Latvija sabruktu. Ekonomika sabruktu.

A. S. Atkal nē. Kuŗš var pateikt, kas ir visoptimālākais iedzīvotāju skaits Latvijā. Neviens! Ar 1,6 miljoniem iedzīvotāju, 75% latviešu, Latvija būtu skaista, tīra, godīga. Būtu mazāk atkritumu un nevajadzētu importēt tik daudz izejvielu.

Bet eksperti, vēsturnieki, polītologi visā pasaulē gan ir teikuši, ka pamatnācijai vajag būt vismaz 75%, lai valsts būtu stabila. Tad minoritātes dzīvotu mierīgi. Ja tās ir lielākas nekā Latvijā šodien, tad šīs minoritātes sāk cīnīties ar pamatnāciju polītiski. Brīvības laikā (1918-1940)  Latvijāa bija 12% krievu un nebija nekādu problēmu, nebija nekā līdzīga Saskaņas centram.

3. K. S. Līdz šim visās Saeimās valdīja tikai latvieši, tādēļ viss, kas ir slikts Latvijā ir latviešu vaina...

A. S. Bet valdību latvieši nebija normālie latvieši. Valdībās bija galvenokārt vecie komūnisti, padomju laika funkcionāri, komjaunatnes vadoņi un tamlīdzīgi. Esmu dzirdējis, ka 70% no visiem Saeimas deputātiem ir bijuši komūnistu partijas biedri.

Par to ka  nacionāli noskaņoti, patriotiski latvieši netika Saeimā un valdībā,  jāatbild Kārlim Streipam, Ēlertei, Raudsepam un citiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Jūs 20 gadus uzbrūkat, nomelnojat, apmelojat, kritizējat visus, kas bija nacionāli noskaņoti, visus, kuŗi gribēja latvisku Latviju, visus, kas gribēja likvidēt okupācijas sekas. Tas turpinās šodien. Nedēļa nepaiet, ka Kārlis Streips neuzrakstītu kaut ko negātīvu par Visu Latvijai. Krieviem un kreisiem ir nauda, bet diemžēl nacionāļiem un patriotiem nav.

Aivars Slucis

Kārlis Streips nepiekrīt

Kas attiecas uz Sluča kunga atbildēm uz maniem jautājumiem (skat. Laiks Nr. 17), tad paldies par tām, bet es turpinu nepiekrist.

Par pirmo. Sluča kungs acīmredzot nav aplūkojis to, kas pirms pāris gadiem notika Gruzijā. Pirms militārā uzbrukuma Krievija masveidā izsniedza pases cilvēkiem Osetijā un Abhazijā un tad šo apstākli izmantoja kā ieganstu, lai okupētu vienu Gruzijas daļu. Protams, Gruzija, atšķirībā no Latvijas, nav NATO dalībvalsts, un tomēr. Krievijas bezkaunība, iejaucoties "tuvo ārzemju" iekšlietās, ir labi zināma un, ja Latvijā būtu lielāks skaits Krievijas Federācijas pilsoņu, šī bezkaunība tikai augtu augumā.

Par otru jautājumu. Pirmkārt, nav pareizi argumentā minēt vārdā nenosauktus "ekspertus" un nepateikt, kas tie tādi.  Taču, no kurienes Sluča kungs uzskata, ka Latvija nav stabila?  Minoritāšu "konflikts" Latvijā ir polītisks konstrukts, tas uzliesmo 9. maijā (arī 16. martā), bet ikdienā gan ne.  Ja, savukārt, runa ir par polītiku, tad salīdzinājumam varam ņemt Igauniju, kur arī ir ievērojams skaits neigauņu, bet polītikā konfliktu, izņemot "bronzas kareivja" epopeju, nav.  Tas, savukārt, ir tāpēc, ka Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, igauņu polītiskās partijas ir pratušas runāt ar cittautiešiem.  Latvijā ar ļoti retiem izņēmumiem nav noticis absolūti nekas tamlīdzīgs, un tāpēc Saskaņas centrs ir tik stiprs, cik tas ir. Piedevām pēdējās vēlēšanās paši latvieši ļoti naski no partiju sarakstiem svītroja laukā visus, kam ir "nelatvisks" uzvārds, tāpat kā Saskaņas centra vēlētāji to darīja ar latviskiem uzvārdiem.  Un, saku vēlreiz, tas ir lielākoties tāpēc, ka nelatviešus neviena latviešu partija uzrunāt pat nav centusies.

Bet nopietnāks jautājums  tomēr ir cits.  Kaut kā atbrīvoties no Latvijas krieviem tas, diemžēl, pirmkārt, būtu saistāms ar pasaulē ļoti bēdīgi slaveno jēdzienu "etniskā tīrīšana" un, otrkārt, un atkārtojot to, ko es rakstīju pagājušajā reizē, visnotaļ rets būtu tas Latvijas krievs, kurš nevarētu atrast latvieti, kas par viņu aizliek labu vārdu.  Pat kvazifašistiskais Aivars Garda krievu tautības policistam, kurš izmeklēja uzbrukumu pret A. Gardu, teica, ka viņam nu gan nebūtu jābrauc prom, jo, lūk, šis konkrētais krievs viņam ir palīdzējis (to man stāstīja pats policists). 

Savukārt, kas atteicas uz pirmskara Saeimām, nelatviešu proporcija tajās bija tuvu nelatviešu proporcijai sabiedrībā - pirmajā un otrā Saeimā 16, trešajā - 17 un ceturtajā - 20 nelatviešu.  Protams, tie visi nebija krievi, bija arī ebrēji un vācieši, bet nav patiesi domāt, ka viņiem nebija savu partiju.  Tiesa, ne tik spēcīgu, kā patlaban ir Saskaņas centrs, un tomēr. Un par to, kāpēc Saskaņas centrs patlaban ir tik stiprs,  esmu jau rakstījis. 

Kas attiecas uz trešo jautājumu - no kurienes tad, pēc Sluča kunga domām, pirmā Latvijas polītiķu paaudze būtu nākusi, ja ne no vides, kurā tiem, kuri gribēja tikt uz priekšu, lielākoties kabatā tomēr bija Kompartijas biedra karte? Tiesa, tas nebija sakāms par visiem, kas tika ievēlēti pēdējā Augstākajā padomē un piektajā Saeimā, bet par lielu skaitu gan, tostarp arī par pietiekami daudziem "nacionāli noskaņotiem un patriotiskiem" latviešiem.  Piemēram, izteikti nacionālistiskais Pēteris Tabūns laikā pirms neatkarības atjaunošanas bija Latvijas Radio galvenais cenzors Kompartijas uzdevumā. Vai arī P. Tabūnu Sluča kungs uzskata par nepatriotisku?  Diez vai. Kā rakstīju citreiz, problēma Latvijā nav tā, ka polītiķi kādreiz bija Kompartijas biedri.  Problēma ir tā, ka viņi ir institucionāli negodīgi, un tam gan ir daudz vairāk saites ar pēcneatkarības privatizācijas procesu un arPSRS nomenklatūriskās polītikas mantojumu nekā ar biedra karti. 

Ja runa ir par tiem, kurus Sluča kungs uzskata par patiesi "nacionāliem un patriotiskiem" latviešiem, tad, runājot par "okupācijas seku likvidēšanu," viņš ir vienā laivā ar Latvijas ultranacionālistiem, kuri latviešu galā nav pa sprīdi atraktīvāki par tiem, kuri ir krievu galā. Lielais vairums Latvijas iedzīvotāju nav ultranacionālistiski noskaņoti, tas bija redzams 7. Saeimas vēlēšanās, kad Gardas veidotā "Latviešu partija" saņēma null-komma-nullpadsmit procentus balsu.  Nekad es neesmu "uzbrucis, nomelnojis, apmelojis un kritizējis" visus, kas ir nacionāli noskaņoti.  Vienotība ir nacionāli noskaņota.  Taču nekas labs man nav sakāms par tiem, kuri latviskumu vēlas celt uz diskriminācijas rēķina.  Man nav un nekad nebūs nekāda prieka par tiem Latvijas nelatviešiem, kuri uzskata, ka krievu valodai būtu jābūt oficiālai valodai u.tml., par to es tomēr arī Laikā esmu rakstījis pietiekami daudz. Taču tā ir minoritāte minoritātes vidē.

Ja Sluča kungs pārceltos uz Latviju un censtos savus polītiskos uzskatus bīdīt sabiedriski polītiskajā vidē, tad nekur tālu viņš netiktu, par to nu gan mēs visi varam būt pārliecināti. Jo tas nebija nekas cits kā likumsakarība, ka Pilsoniskā savienība no savām aprindām viņu izslēdza, un Pilsonisko savienību saukt par nelatvisku vai netautisku nu gan nevar.

Visu labu,

Kārlis Streips