LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Lasītāju komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Viedoklis: Vai jauns pavērsiens Latvijas polītikā?
Apskatīt komentārus (0)


08.06.2011


 

Viedoklis: Vai jauns pavērsiens Latvijas polītikā?

 

Mums nav veicies ar „priekšniekiem”. Gan padomju laikos, gan tagad. Starpkaŗu Latvijas laikā tomēr laikam veicās labāk. Viens otrs var aizrādīt, ka bija taču ulmaņlaiki. Šodien par tiem laikiem būtu muļķīgi spriest cilvēkiem,  kas tos zina tikai teorētiski vai arhīvos rakņājoties. Bet tā jau cita runāšana.

 

Padomju okupācijas laikos pirmie komūnistu partijas sekretāri (kuŗi, kā zināms, bija tagadējo valsts prezidentu statūsā) bija pārkrievojušies latvieši, kas ļaunāki par krieviem (pēc paša Ļeņina formulējuma par cittautautiešu komūnistiem), bet mūslaikos?

 

Katrs cilvēks lielākā vai mazākā mērā tomēr ir karjērists un avantūrists. Vēl jo vairāk polītiķis. Tas nav nekas slikts (kamēr nenotiek „kāpšana pār līķiem”). izmantojot šīs īpašības, cilvēce ir izlīdusi no alām un norāpusies no kokiem. Bez šīm tieksmēm cilvēces augšupeja apstātos un mēs atkal kļūtu mērkaķveidīgi (tas saskan ar komūunisma vienlīdzības ideoloģiju). Šo pašu īpašību dēļ katram valsts prezidentam vajadzētu kalpot noteikti divus prezidentūras laikus (ja viņš ir kaut cik derīgs). Pirmos četrus gadus viņš taču cer uz nākamiem četriem, ja labi uzvedīsies (no viņa „maizestēvu” viedokļa), bet otrus četrus gadus, zinot, ka tie ir pēdējie, viņš jau var  uzspļaut tam, ko par viņu domās un viņš var rīkoties tikai pēc savas sirdsapziņas.

 

Par Gunti Ulmani es pārāk spriest negribētu. No viņa rokām es tomēr ordeni esmu saņēmis. Gribētu tikai iebilst pret viņa atvainošanos žīdiem visas latviešu tautas vārdā (tātad arī manā vārdā). Ja atvainojas, tad jūtas vainīgs. Tā ir liekulība. Kas tagad lai izpētī, kuŗš kuŗam vairāk pāri nodarījis? Latvietis žīdam, vai otrādi? Nelietis un sadists ir starptautiska katēgorija, vienalga vai viņš latvietis, žīds, krievs vai vācietis. Otrus četrus gadus, kad mēs daudz ko gaidījām, Guntis Ulmanis laikam vairāk domāja par hokeju nekā par valsti.

 

Otrā prezidente sāka labi, un diezin vai kāds cits būtu labāks, bet, otrus četrus gadus Vaira Vīķe-Freiberga galvenokārt domāja par sevi, kā iekļūt  lielā starptautiskā amatā. Nemēģinot mazināt viņas lomu Latvijas labā, manuprāt nav piedodamas divas lietas. Pirmkārt, Vīķes-Freibergas pienākums bija kaut puķīti aizsūtīt ar kādu leitnantiņu no savas svītas uz Lestenes leģionāru kapiem. Tikai tāpēc, ka tie puiši cīnījās un krita Kurzemē, viņa taču nokļuva nevis Krievijā, bet Rietumos.

Otrs aspekts, kāpēc es Vīķi-Freibergu nevaru augsti vērtēt, ir viņas nievīgā attieksme pret Kārļa Ulmaņa piemiņu Jelgavā sava pēdējā ceļojuma laikā pa Latviju. Vaira Vīķe-Freiberga toreiz teica: „Lai nu kā, bet es Latvijas tautai nevēlētu tādu prezidentu, kuŗš rīkotos tā vai līdzīgi, kā to darīja Kārlis Ulmanis” (LA 19.05. 2007.). Kārtējam prezidentam tā izteikties par bijušo prezidentu ( ar kuŗa pūlēm tapa Latvijas valsts) - to var tikai slikti audzināts cilvēks.

 

Trešais prezidents Valdis Zatlers jau pirmās prezidentūras laikā „parādīja zobus” viņu izbīdījušiem čaļiem. Bet valstiskas stājas parādīšana TV 28.05.11. pielika punktu viņa karjērai.

 

Par nupat ievēlēto prezidentu vēl agri spriest, gribētu tikai minēt to, ka krieviem ir sena paruna, ko latviski varētu tulkot – no kautrības nenomirs. To var attiecināt uz visiem tiem, kas krievu laikos ieņēmuši augstus amatus, būdami „nomenklātūrā”, un arī tagad tiecas būt lieli „priekšnieki”. Neviens taču negrasās viņus ne kārt, ne šaut, bet jājūt taču pašiem kaut kādas cilvēciskas „morālas bremzes”. Varbūt tāpēcdēļ mums iet tik slikti?

 

Bet par balsojumu? Saskaņas centra balsojums ir gan saprotams, gan attaisnojams. Tāds ir viņu (varbūt Maskavas) nospraustais ceļš. Saprotams gan, bet nav attaisnojams partiju gan Par labu Latviju, gan zaļo zemnieku balsojums.

 

I. Knaģis




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA