LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latviešu organizācijas

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

22198

AMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS
Apskatīt komentārus (0)


20.03.2012


 

AMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS

2011. gada darbības pārskats

un 2012. gada darbība līdz 61. kongresam

 

Šī pārskata mērķis ir īsumā pastāstīt par Amerikas latviešu apvienības (ALAs) valdes darbu un paveikto, kā arī lielo atbalstu, kas saņemts no biedru organizācijām, biedriem un biroja darbiniekiem aizritējušā gadā un šogad līdz ALAs kongresam. Te nebūt nav uzskaitīts viss paveiktais. ALAs darbu pamatīgāk atspoguļos ALAs „Gada grāmata”, ko visi ALAs biedri saņems pirms mūsu organizācijas 61. kongresa, kas notiks Mičigenas pavalsts Anarboras pilsētā no 4. līdz 6. maijam.

 

I. Veicinot valsts un tautas centienus Latvijā un ASV:

 

· Sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Ārlietu ministriju ALA palīdzēja izveidot 13 vēlēšanu iecirkņus 2011. gada 23. jūlija tautas nobalsošanai par 10. Saeimas atlaišanu.

 

· Sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Ārlietu ministriju ALA palīdzēja izveidot 13 vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas 11. Saeimas velēšanām 17. septembrī.

 

· ALAs valdes locekļi cieši sadarbojās ar Latvijas vēstniecību un Latvijas valdību. ALAs valdes pārstāvji 13. jūlijā tikās ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, pārrunājot ALAs iesaistīšanos Latvijas ekonomiskajā attīstībā. Tikšanās laikā ministru prezidentam tika pasniegtas vairāk nekā 1000 aptaujas veidlapu, kuŗās ASV latvieši rakstīja par vēlēšanos iegūt Latvijas pavalstniecību vai atjaunot Latvijas pasi savā pilsētā, izmantojot pārvietojamo pasu darbstaciju.

 

· Atsaucoties ALAs ierosinājumiem, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Iekšlietu ministrija nogādājušas Latvijas vēstniecībā Vašingtonā pārvietojamo pasu darbstaciju, ko varēs aizvest uz visiem latviešu centriem Ziemeļamerikā. Latvijas valsts darbinieki 2012. gadā sadarbībā ar Amerikas latviešu apvienību aizveda pārvietojamo pasu darbstaciju uz Indianapoli un Sanfrancisko. Rezultātā balsošanā par valsts valodu balsotāju skaits šajos divos iecirkņos bija divreiz lielāks nekā 11. Saeimas vēlēšanās. Drīzumā pasu darbstacija tiks nogādāta Ņujorkā.

 

· ALA sadarbībā ar PBLA un Daugavas Vanagu apvienību ASV 17. februārī, dienu pirms tautas nobalsošanas ievietoja Rīgas, Jēkabpils, un Daugavpils lielākajos laikrakstos reklāmu, aicinot balsot „pret” krievu valodu kā otru valsts valodu.

 

· Sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju ALA palīdzēja izveidot 13 vēlēšanu iecirkņus 2012. gada 18. februāŗa tautas nobalsošanai par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. [Balsotāji noraidīja krievu valodu kā otru valsts valodu].

 

· Sadarbībā ar Apvienoto baltiešu komiteju (JBANC) ALA 1. un 2. aprīlī Vašingtonā rīkoja JBANC 50 gadu jubilejas konferenci. Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers piekrita atklāt konferenci un teikt galveno uzrunu.

 

· Atbalstījām svinīgas ceremonijas rīkošanu Latvijas vēstniecībā 6. septembrī, kuŗā Victims of Communism Memorial Foundation priekšsēdis godināja bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pasniedzot viņai Truman-Reagan Medal of Freedom.

 

· Turpinām darbu, lai Latvijas Saeima grozītu LR Pilsonības likumu un piešķirtu dubultpavalstniecību tiem rietumu latviešiem, kuŗi tai nepaspēja pieteikties pirms iepriekšējā termiņa 1995. gadā. ALA, PBLA un Daugavas Vanagi ASV financiāli atbalstīja konferenci „Latvijas pilsonība 21. gadsimtā”, ko Saeima rīkoja sadarbībā ar Latvijas Universitāti 2. martā Rīgā (Informācijas nozare).

 

II. Atbalstot latviešu tautu Latvijā:

 

· ALA ar ziedotāju atbalstu 2011. gadā pārsūtīja uz Latviju $287 035, lai ar Latvijas Bērnu fonda starpniecību atbalstītu daudzbērnu ģimenes un ar stipendijām studentus-bāreņus vai studentus no daudzbērnu ģimenēm. Kopš 1994. gada ALA Latvijas Bērnu fondam pārsūtījusi apmēram $1,75 miljonus (Sadarbība ar Latviju nozare).

 

· Atbalstīts Mazpulku darbs Latvijā, piešķiŗot vairāk nekā $5000 (Latviešu Institūts).

 

III. Veicinot latviešu Izglītību, kultūru un sportu ASV:

 

· ALA rīkoja ,,Sveika, Latvija!” programmas XXV un XXVI braucienus uz Latviju ASV latviešu skolēniem. Aizvadītajā vasaŗā pieteicās rekordskaits dalībnieku – 46. Notika arī Hello, Latvia! ceļojums tiem, kuŗu latviešu valodas zināšanas ir trūcīgākas (Izglītības nozare).

 

· Izglītības nozare sakopoja ALAs pārbaudījumu rezultātus un sagatavoja Atzinības rakstus skolēniem.

 

· Izglītības nozare rīkoja Skolotāju konferenci 2012. gadā no 2. līdz 4. martā Bostonā.

 

· ALA sadarbībā ar Minesotas universitātes Imigrācijas vēstures pētniecības centru (IHRC Immigration History Research Center) un mūzeju „Latvieši pasaulē” (LaPa mūzejs) rīko „Trimdas latviešu archīvu un materiālās kultūras konferenci”. Konference notiks no 12. līdz 14. aprīlim Mineapolē (ALAs Kultūras fonds).

 

· ALA piešķīra stipendijas septiņiem Amerikas latviešu sabiedrībā aktīviem augstskolu studentiem, kopsummā $10 500. Tika piešķirta viena $10 000 stipendija doktorantūras studentei. ALA financiāli atbalstīja Okupācijas mūzeja vasaras praktikantu, kā arī visus jauniešus, kuŗi piedalījās vasaras baltiešu programmā (BALSSI) (Izglītības nozare).

 

· ALAs valde atbalstīja Gaŗezera vasaras vidusskolu ($10 000) un Kursas vasaras vidusskolu ($3000). Šie līdzekļi bija paredzēti skolēnu stipendijām.

 

· ALAs un ALJAs sadarbības projekts „Amerikas latviešu jaunatnes organizāciju sabiedrisko darbinieku MEISTARKLASES" notika 8. oktobrī Čikāgā (Kultūras nozare).

 

· Nākamos trīs gadus ALA ziedos $4000 gadā Vašingtonas universitātes bibliotēkas Baltiešu nodaļas darbībai, materiālu iegādei (Izglītības nozare).

 

· ALAs Kultūras fonda valde 2011. gadā piešķīra $23 000, atbalstot 18 vērtīgus kultūras projektus.

 

· ALAs Sporta nozare sadarbībā ar Klīvlandes latviešu sporta klubu rīkoja ALAs 14. atklātās un ASV latviešu 58. meistarsacīkstes, kuŗās piedalījās vairāk nekā 150 sportistu, 19 vienību (piecas sieviešu volejbola, piecas vīriešu basketbola, septiņas vīriešu volejbola un divas hokeja vienības, no ASV ar Kanadas). Meistarsacīkstes 2012. gadā notiks Toronto, Memorial Day nedēļas nogalē.

 

· ALA Sporta nozares Latvijas turneja notika no 2011. gadā 10. līdz 24. jūnijam. Šī bija sestā sportistu turneja Latvijā. Spēles notika Jelgavā, Pūrē, Rencēnos un Matīšos. Turnejā piedalījās 26 sportisti, četri treneri, četri vadītāji, apmēram 12 līdzbraucēju. Nākamā turneja paredzēta 2014. gadā.

 

· ALA atbalstīs 2012. gada XIII vispārējo ASV latviešu Dziesmu svētku galvenos sarīkojumus, piešķirot $30 000. Dotāciju pārraudzīs ALA Kultūras fonds.

 

IV. Saglabājot darbspējīgu organizāciju:

 

· ALA rīkoja līdzekļu vākšanu, kuŗā ieņemtā ziedojumu summa pārsniedza $100 000. ALAs augļi no ieguldījumiem pārsniedza $100 000. ALA saņēma arī testamentārus novēlējumus $450 000 apmērā.

 

· Testamentāro novēlējumu daļa, valdei balsojot, tika ieguldīta neaizskaŗamajā „ALA Simtgades testamentāro novēlējumu fondā”, kuŗā patlaban sakrāts 40% no piecu miljonu dolaru mērķa. Fonda augļi tiek izlietoti, lai atbalstītu ALAs darbību.

 

· LAi pašlaik ir apmēram 5100 biedri. Sirsnīgi aicinu katru Amerikas „latviešu ciemu” sacensties ar milvokiešiem, kuŗi 2011. gadā piesaistīja vairāk nekā 80 jaunu biedru. ALA pateicas Maijai Strēlniecei par neatlaidīgo darbu!

 

· Šajā ALAs 60. darbības gadā ALA valde nolēma sakopot plašu informāciju par Amerikas latviešiem un viņu organizācijām. Līdz 61. kongresam ALA sakopos iegūto informāciju no ALAs biedru organizāciju aptaujām (līdz šim atbildējušas 70 organizācijas), individuālo Amerikas latviešu aptaujām un tautas viedokļiem, kādi pausti 10+ „pārrunu grupās” no krasta līdz krastam. Informācija tiks publiskota ALAs 61. kongresā, lai veicinātu ALAs nākotnes darbības plānus.

 

ALA DARA DAUDZ.

KOPĀ DARĪSIM VĒL VAIRĀK!

ALAs valdes priekšsēdis

Juris Mežinskis




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA