120x120 Filadelfijā
Apskatīt komentārus (0)
13.07.2011
Attēlā: Filadelfijas
latvieši ap 1910. Gadu. Foto no vēsturnieka Vidvuda Štrausa archīva
120x120 Filadelfijā
Jāņi
nosvinēti, un līgot nāca gan t.s. vecā trimda pārstāvji, gan arī no Latvijas
iebraukušais jaunais vilnis, ienesot
jau esošajā sabiedrībā svaigas vēsmas. Bet
nav nekā jauna zem saules, vēsture atkārtojas, un Ziemeļamerikas latviešiem
šādu divu grupu vecā trimda un jaunatbraucēji mijiedarbība ir notikusi
jau vairākkārt. Jo spilgti tas atklājas, izsekojot vienas organizācijas
vēsturei, proti, ārpus Latvijas visvecākās
latviešu biedrības Filadelfijas Brīvo latvju biedrības (FBLB) vēsturei. Tā dibināta 1892. g. 22.
februārī.
Gatavojoties
ar vērienīgu programmu visa 2012. gada garumā svinēt savu 120. jubileju, Brīvo
latvju biedrība aicina atskatīties uz tās bagāto un visnotaļ pretrunīgo vēsturi,
kuŗu izpētīja un apkopojis ilggadīgais FBLB valdes priekšnieks Roberts Līdums 1973.
gadā izdotajā grāmatā Latvieši
Brīvības meklētāji.
Pirmie
latvieši, kas nelielā skaitā sabrauca ostas pilsētā Filadelfijā, galvenokārt no
Kurzemes, iedvesmojās dibināt paši savu biedrību. Tolaik šādu biedrību jēga
nebija sava tautiskuma kopšana, bet gan savstarpēja palīdzība laikā, kad nebija
ne apdrošināšanas, ne valsts pabalstu. Šādi mērķi ir ierakstīti FBLB
dibināšanas chartā,kopā ar uzdevumu palīdzēt iebraucējiem mācīties angļu
valodu.
Drīz
vien iebraucēju straume palielinājās ar pašiem pirmajiem īstajiem
trimdiniekiem, atkal galvenokārt no Kurzemes, bēgļiem no 1905. gada revolūcijas
sekām. Šī skaitliski lielā grupa ieviesa
kreisajiem revolucionāriem izteikti simpatizējošu noskaņojumu, kas FBLB valdīja vairākus gadu desmitus. Ja aizvadītā gadsimta padsmitajos un pat
divdesmitajos gados Filadelfijas latviešos priekšstats par neatkarīgu Latvijas
valsti bija visai miglains, bet latviešu valodas prasmes gluži pietiekamas, tad
jau trīsdesmitajos gados protokolus ar grūtībam rakstīja latviski, uzvārdi jau
bija vienkāršoti un amerikāniskoti, un līdz ar labdarību norisinājās plaukstoša
un sulīga sabiedriskā dzīve. Vecie kreisie ilgi nepiekrita svinēt 18.
novembri, bet cits grupējums, kuŗu vadīja liepājnieku Minku ģimene, ļoti
veicināja visu, kas saistījās ar jauno Latvijas Republiku, piemēram, atbalstot
Latvijas atlētus, kuŗi brauca uz 1932. gada olimpiādu Losandželosā.
Otrā
pasaules kaŗa sākumā, ar toreizējām technoloģijām, t.i. bez īpašām iespējām kaŗa
apstākļos uzzināt par, piemēram, Baigā gada notikumiem, filadelfieši sūtīja
lielas palīdzības kravas uz kaŗa izpostīto Latviju caur Padomju Krieviju,
nenojaušot, ka nekas no tā nesasniedza galamērķi. Tikai līdz ar pirmo bēgļu
ierašanos vietējiem sāka uzaust gaisma, un iesākās kreiso dumpinieku pēcteču
nomaiņa ar bēgļu un trimdinieku vilni, kas krasi nostājās pret visu, ko varētu
uzskatīt par polītiski kreisu. Viņi, kas mūžu pavadījuši neatkarīgā Latvijā un tekoši rubnāja latviski,
pārņēma biedrības darbību. Par tālāko
attīstību mēs jau zinām, un nu jau paši esam vecā trimda, un arī nākamais, šoreiz ekonomisko nevis polītisko
bēgļu vilnis ir klāt. Filadelfijas Brīvo
latvju biedrība joprojām uzņem visus, dod latvisku patvērumu un iespēju
savstarpēji tikties, sazināties, tā dzīvo un attīstās tālāk.
Savu
120. jubileju FBLB svinēs ar 120 notikumu virkni visa 2012. gada gaŗumā
120x120. Būs 26 miniizstādes, kas ik
pa pāris nedēļām cita citu nomainīs, tās uzrunās gan latviešu publiku, gan amerikāņus, kuri
apmeklē FBLB nomnieku (galvenokārt vairāku
Filadelfijas teātŗa trupu) sarīkojumus.
Tā, piemēram, amerikāņiem rādīsim pamatinformāciju par Latviju (četri
reģioni, Rīgas trīs architektūras izcilības, dzintars, daiļamatniecības
izstrādājumi, dziesmu svētki) un īpašas temas, kas pazīstamas arī vietējiem
iedzīvotājiem, piemēram Latvijas
Nacionālās operas trīs pasaulslavenības.
Pašiem latviešiem rādīsim niansētākas miniizstādes, piemēram, Jāņa Ridusa
metalla šķīvjus, Latvijas plakātu mākslinieku darbus, velniņu latviešu
folklorā; Latvijas šodienas pagrīdes mūziķu foto; Filadelfijas mākslinieka Harija
Gricēviča grāmatu illustrācijas. Visu centīsimies populārizēt, fotografēsim,
filmēsim, un izmantosim internetu, Youtube
un citus plašsaziņas līdzekļus.
Notiks
ne tikai miniizstādes, bet arī vairākas lielas mākslas izstādes, kur tiks
pārstāvēta Filadelfijas mākslinieku
grupa, t.i. mūsu nu jau aizsaulē aizgājušie vecmeistari Laimons Eglītis, Linards Linauts,
Oskars Skušķis, Arnolds Treibergs. Būs pārskats par Ēvalda Dajevska daiļradi; latviešu
mākslinieki, kas šodien dzīvo un strādā Filadelfijā; 30 jaunie mākslinieki, kas
jaunāki par 30 gadiem, divu pilsētu stāsts par Rīgu un Filadelfiju, kuŗā
piedalīsies latviešu un amerikāņu mākslinieki. Pēdējās divas izstādes tiks
iekļautas Filadelfijas Pirmo piektdienu pilsētas galeriju atvērtajā apskatē,
bet divas izstāžu atklāšanas papildinās kabarē vakari ar raibām programmām, tostarp
Modra Medņa erotiskās mīlas dzejas lasījums no tikko Rīgā izdotā krājuma; modernās
dejas uzvedumi un estrādes mūzika.
Martā, mēnesī, ko FBLB izceļ kā latviešu kaŗavīru
mēnesi, ienesīs 120x120 svinībās nopietnu un akadēmisku saturu. Uz Filadelfiju atceļos no Ikšķiles novada
Tīnužas muižas, ar 2011. gada 16. martā pirmo reizi izstādīto latviešu
leģionāru atribūtiku kopā ar informātīvām planšetēm. Ekspoziciju izveidojis jauns,
tikko Latvijas Universitāti beidzis vēsturnieks Kaspars Špēlis ar citiem saviem
līdzaudžiem-kollekcionāriem. Tā būs vienreizīga iespēja ASV uzzināt par
kareivjiem, kas, ziedojot dzīvības, noturēja Kurzemi un pasargāja bēgļus. Izstādi papildinās nopietns seminārs, kuŗā,
piemēram, Rowan universitātes
socioloģijas profesore Ieva Zaķe ir piekritusi izklāstīt sava akadēmiskā
pētījuma secinājumus par dažādu ASV preses izdevumu uzbrukumiem leģionāriem. Kā
neliela atelpa šai nopietnībā paredzēta Latvijā inscenētu kauju rekonstrukciju
filma, rādot nodarbību, kas arī šeit ir populāra reenactment.
Siltā
laika mēnešos vieglāka rakstura sarīkojumi: maijā FBLB telpās tiks rīkota
vispasaules novusa turneja, ar novusa entuziastam vēstniekam Andrejam
Pildegovičam par godu nosauktā ceļojošā
Vēstnieka kausa piešķiršanu.
Vienlaicīgi izstādīsim Ziemeļamerikas latviešu t-kreklus. Vasarā notiks arī
divi atsevišķi Latvijas vislabāko spēlfilmu maratoni, pirmsjāņu diena Cepsim
latviski, kas veltīta sieram, dzeltenmaizei, un plātsmaizēm, līdzīga arī īsi
pirms Ziemassvētkiem, protams, veltīta pīrāgiem un piparkūkām. Vietējā Dievtuŗu
kopa Satekla ievadīs mūs rudenī ar
veļu vakaru un Ziemas saulgriežiem, bet visās iespējamās reizēs Laila Medne
vadīs tautisku sadziedāšanos.
Vairāki
120x120 sarīkojumi ir paredzēti pašu filadelfiešu darboties priekam.Būs gadskārtējie sarīkojumi Draudzīgais aicinājums,
18. novembris, Ziemsvētku tirdziņš, ikmēneša saviesīgie vakari pie bāra. Būs
arī pašas biedrības dzimšanas dienas ballīte ar torti, šampanieti un filmu no
100. jubilejas, kā arī pašmāju teātris, līdzīgs tiem, kuŗi spēlēti šajā
biedrībā, sākot jau no 20. gs. Sākuma.
Jau tagad dzird runājam, ka mūsu amerikāņu nomnieki, galvenokārt teātŗa
trupas, gatavojas kopīgiem spēkiem, apvienojot savas aktieŗu kopas, uzvest kādu
latviešu lugu angļu tulkojumā. Bet 2012. gadu nobeigsim ar balli, kad visi
darbi būs padarīti un varēs ar lepnumu atskatīties uz pārbagātu 120. jubilejas
gadu.
Simtdivdesmit
gadu jaunā Filadelfijas Brīvo latvju biedrības saime aicina visus piedalīties
mūsu jubilejas gada svinībās 120 notikumi 120 gadiem. Kaut arī kalendārs šobrīd vēl ir tikai provizorisks,
to var apskatīt mājaslapā www.latviansociety.com, kur to arvien
papildinās vai precīzēs, jo šajā rakstā uzskaitītie notikumi ir tikai daļa no
paredzētās programmas. Daudz baltu
dieniņu!
Sandra Milevska