Aizstāvot latviešu valodu
Apskatīt komentārus (1)
22.11.2011
Aizstāvot
latviešu valodu
Nacionālā apvienība (NA) vēlas Satversmē noteikt
negrozāmos pantus, tostarp paredzot, ka pants par latviešu valodu kā vienīgo
valsts valodu ir negrozāms, intervijā
LNT raidījumam 900 sekundes sacīja
viens no NA līdeŗiem Raivis Dzintars.
NA gatavo Satversmes grozījumus, kas noteiktu, ka
Satversmē ir negrozāmie panti. Šāda pieredze ir arī citās valstīs, tostarp par
valodas nostiprināšanu, kuŗā būtu noteikts, ka latviešu valoda ir vienīgā
valsts valoda un šis pants ir negrozāms.
Dzintars ir pārliecināts, ka krievu valoda šobrīd
Latvijā netiks ieviesta par otru valsts valodu, taču pats process, ka cilvēki
tiek mobilizēti ap šo ideju un priekšzīme tiek rādīta no polītiķu puses,
atsaucoties uz Rīgas pilsētas galvas Nila Ušakova parakstīšanos par krievu
valodas statusu, - ir negātīvs signāls.
"Ja Latvijā būs divas valsts valodas, tad reālitātē
dzīvos viena valoda un tā būs krievu valoda. Un tam vairs nav nekā kopīga ar
Latvijas valsts pastāvēšanas dziļāko jēgu," sacīja Dzintars.
Komentējot Nacionālās apvienības VL/TB/LNNK iniciātīvu par Satversmes maiņām,
nosakot tajā vairākus negrozāmus pantus, kas attiektos uz "valstiskuma
pamatelementiem", Satversmes tiesas priekšsēdis Gunārs Kūtris atzina, ka
vairāku valstu konstitūcijā tādi panti ir, taču tie lielākoties attiecas uz
valsts iekārtu. Ja konstitūcijā noteikts, ka kāda valsts ir demokratiska un
neatkarīga, to var mainīt tikai revolūcijas ceļā. Savukārt valsts valodas
nostiprināšanu konstitūcijā Kūtris esot atradis divās valstīs "Bahreinā,
kur blakus šariata normām ierakstīta arī arabu valoda kā valsts valoda, un
Ēģiptē".