LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latvijas ziņas

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

22432

Atceroties pagātni, jāveido stipra un varena valsts
Apskatīt komentārus (0)


27.03.2012


Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

 

Atceroties pagātni, jāveido stipra un varena valsts

 

Atceroties pagātnes notikumus, ir jāveido stipra un varena valsts, pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1949. gada 25. marta deportāciju un komūnistiskā genocīda upuŗus, teica Valsts prezidents Andris Bērziņš.

 

Prezidents uzsvēra, ka Latvija jāveido par valsti, kuŗu cienām paši un kuŗu ciena visa pasaule. Nākotne jāveido, atceroties pagātni un visiem kopā rūpējoties par to, lai tik traģiski notikumi vairs nekad neatkārtotos.

 

Valsts prezidents  aicināja godbijībā noliekt galvu 1949. gada deportāciju un visu komūnistiskā režīma upuŗu piemiņai.

 

Spītējot stiprajam vējam, lietum un aukstajam laikam, aptuveni 40 cilvēki piedalījās atceres brīdī Šķirotavas stacijā, pieminot 1949. gada 25.marta deportāciju un komūnistiskā genocīda upuŗus. Starp klātesošajiem pārsvarā bija vecāka gadagājuma ļaudis, taču piemiņas sarīkojumu apmeklēja arī bērni un jaunieši. Klātesošie dalījās atmiņās par piedzīvotajām šausmām un traģēdijām vairāk nekā pirms 60 gadiem, kā arī pauda cerību, lai līdzīgi notikumi nekad vairs neatkārtotos.

 

Rīgas domes pārstāvis sarīkojumā pateicās visiem, kas palīdzējuši pirms četriem gadiem Šķirotavā izveidot mākslinieka Aivara Vilipsona komūnistiskā genocīda upuŗu piemiņai veltīto skulptūru un atceres vietu „Apstājies. Piemini. Neaizmirsti”, kur traģisko notikumu dalībniekiem un tuviniekiem iespējams nolikt ziedus un atcerēties traģiskos notikumus.

 

Pēcpusdienā Okupācijas mūzejā tika demonstrēta dokumentālā filma „1949. gada 25. marta deportācijas. Mājupceļš”.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA