Forums Rīgas Melngalvju namā
Apskatīt komentārus (0)
18.09.2012
Forums Rīgas Melngalvju namā
Rīgā, Melngalvju namā, notika gadskārtējais augsta līmeņa drošības un ārpolītikas forums "Rīgas konference". Tajā piedalījās vairāk nekā 300 ievērojami pašmāju un ārvalstu eksperti, polītiķi, diplomāti, akadēmiķi, uzņēmēji.
Foruma atklāšanā Valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka Latvija vēlas pievienoties stiprai eirozonai, kā arī grib kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) locekli. Latvija nestāv malā no globālajiem notikumiem, par kuŗiem konferencē notika viedokļu apmaiņa, sacīja prezidents.
Vai Eiropas Savienība tiks pārveidota?
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu izteicis priekšlikumu par Eiropas Savienības pārveidi. Savienībai esot jāvirzās suverēnu valstu federācijas virzienā".
Intervijā LNT raidījumā 900 sekundes Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL/TB/LNNK) norādīja, ka ciešāka Eiropas Savienība ir iespējama, ja visas valstis piekrīt vairāk maksāt. Savukārt tad, ja netiek runāts par ES federālā budžeta lielumu, priekšlikums par ES pārveidi suverēnā valstu federācijā ir samērā tukša saruna. Barrozu runā Eiropas Parlamentā nebija neviena vārda par budžeta jautājumu, jo EK prezidents zinot, ka par to būtu ļoti grūti vienoties ar Vāciju, Franciju vai jebkuŗu citu valsti.
Parlaments atbalsta Pilsonības likuma grozījumus
Saeimas deputāti pēc karstām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, tika sakārtots arī dubultpavalstmiecības jautājums. Par likuma grozījumiem balsoja 65 koalicijas un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Pret balsoja astoņi Saskaņas centra (SC) deputāti, atturējās 19 SC deputāti. Paredzēts, ka likums pēc pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki saglabās tiesības reģistrēties par Latvijas pavalstniekiem. Runa ir par tiem trimdiniekiem, kuŗi iesniegs apliecinājumu, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam ir atstājuši Latviju saistībā ar PSRS vai Vācijas okupāciju vai tikuši deportēti un minēto iemeslu pēc līdz 1990. gada 4. maijam nav atgriezušies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Šiem cilvēkiem, reģistrējoties par Latvijas pavalstniekiem, varēs būt dubultpilsonība.
Likums noteiks, ka dubultpavalstniecība var izveidoties arī tiem cilvēkiem, kuŗi ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pavalstniecību. Tāpat dubultpavalstniecība varēs būt pilsonim, kuŗš ieguvis tādas ārvalsts pavalstniecību, ar kuŗu Latvija noslēgusi līgumu par dubultpavalstniecības atzīšanu.
EDSO spiež...
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs mazākumtautību jautājumos, Latvijas sabiedrībai labi pazīstamais Knuts Vollebeks Saeimas priekšsēdei Solvitai Āboltiņai un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdei Ilmai Čepānei adresētā vēstulē kritizē apstiprinātos grozījumus Pilsonības likumā. Viņš mudina atcelt jebkādus ierobežojumus pilsonības piešķiršanā bērniem, kas nepilsoņu ģimenēs pēc 1991. gada 21. augusta dzimuši Latvijā. Viņš arī uzsveŗ, ka Pilsonības likumam būtu jāstrādā ar atpakaļejošu datumu un visiem bērniem, kas Latvijā dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, būtu jāpiešķiŗ pilsonība, jo Latvijā joprojām ir tūkstoši, kas nav ieguvuši pilsonību citos veidos [naturālizācija].
Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa, komentējot EDSO vēstuli saistībā ar Saeimā pieņemtajiem Pilsonības likuma grozījumiem, norāda, ka katrai valstij ir tiesības izvērtēt naturālizācijas nosacījumus, turklāt Latvijā nepilsoņiem ir iespējas reģistrēt savus bērnus par pilsoņiem. Savukārt Ilma Čepāne atzīst, ka EDSO norādījumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.
Raivis Dzintars brīdina...
Nacionālās apvienības Visu Latvijai/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdis Raivis Dzintars intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē, runājot par Latvijas attiecībām ar Krieviju, uzsvēris, ka mūsu austrumu kaimiņu imperiskais skatījums uz Latviju nemainās, viņi joprojām cer atgūt Latviju. To ir iespējams izdarīt nevis formāli, bet pēc būtības, veidojot polītisko dominanci mūsu territorijā. Dzintars nosauca pretlatvisko spēku taktiskos paņēmienus, kādi tiek lietoti pret mūsu valsti.
Ir vajadzīgas četras lietas. Pirmkārt, jāorganizē piektā kolonna, kuŗai visu laiku jābūt teicamā sportiskā formā attiecībā uz valstiski svarīgiem atslēgas jautājumiem. Otrkārt, ir jāmazina latviešu nacionālais pašlepnums un valstiskā apziņa. Treškārt, jārada latviešos maldīga miera izjūta, sak, no austrumiem mūs nekas neapdraud, no rietumiem ir vēl lielāki draudi, paši vien visā esam vainīgi utt. Ceturtkārt, jānostiprina promaskavisko spēku ietekme Latvijā. Ja šīs četras lietas īstenosies, viss, par ko cilvēki cīnījās Atmodas laikā, tiks zaudēts. Lai tas nenotiktu, mums jāstrādā ilgtermiņā.
Ziņas sakopojis P. Karlsons
Vairāk lasiet Laiks Nr.36 9. un 16.lpp.