Notikumi, kas bija Latvijai nozīmīgi 2011. gadā
Apskatīt komentārus (0)


03.01.2012

Notikumi, kas bija Latvijai nozīmīgi 2011. gadā

* 1. martā Latvijā sākās tautas skaitīšana,  beidzās 31. maijā. Tā ir pirmā Latvijas tautas skaitīšana kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un pirmā, kuŗā anketas bija pieejamas tīmeklī. Galarezultātus Centrālā statistikas pārvalde  sola paziņot šogad. Zināms, ka tikuši saskaitīti vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju.

* 29. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers teica savu leģendāro runu un nolasīja Rīkojumu Nr. 2, ar kuŗu tika atlaista 10. Saeima. Savā runā Zatlers  nosauca trīs oligarchus, kas sagandējuši dzīvi mums visiem Latvijā, – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Zatlers paziņoja, ka viņš - Latvijas Valsts prezidents - nodod tautai varu lemt par savu turpmāko likteni.

*2. jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanas. Tajās piedalījās divi kandidāti –Valsts prezidents Valdis Zatlers un Saskaņas centra un Zaļo un Zemnieku savienības lobētais Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Ar 53 balsīm par,  44 balsīm - pret otrā balsošanas kārtā Saeima nolēma, ka Latvijas Valsts prezidents nākamos četrus gadus būs kādreizējais baņķieris Andris Bērziņš. Par prezidentu Bērziņš ievēlēts 66 gadu vecumā, līdz ar to viņš ir vecākais Latvijas vadītājs.

* 23. jūlijā tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu piedalījās 689 823 pavalstnieki, no kuŗiem 94% nolēma Saeimu sūtīt mājās, izsakot tai neuzticību. Vēlētāju aktīvitāte tika novērtēta kā patiešām augsta, jo bija atvaļinājumu laiks, tomēr referendumā piedalījās teju 45% vēlētāju. Tika pasludināts, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas būs 17. septembrī.

*17. septembrī notika 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Vēlēšanās formālu uzvaru svinēja Saskaņas centrs, tomēr pēc mēnesi ilgušām diskusijām partija kārtējo reizi nevarēja demonstrēt spēju uzņemties atbildību darbam valdībā. SC jaunajā Saeimā ieguva 31 deputāta krēslu, Zatlera Reformu partija - 22 mandātus, Vienotība - 20, Visu Latvijai/TB/LNNK, - 14,  Zaļo un Zemnieku savienība - 13 vietas Saeimā. Opozicijā palika SC un ZZS.

* Sākušies valodu nemieri. Parakstu vākšana gan par mācībām tikai latviešu valodā, gan par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā radīja pamatīgu starpnacionālo spriedzi. Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies vairāk nekā 183 tūkstoši cilvēki. Partijai SC tas rada neveiklu situāciju – kā par šo likumprojektu balsot Saeimā, nepārkāpjot deputāta zvērestu - turēt godā latviskās vērtības. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz  771 350 pavalstniekiem. Referendums izmaksās 1,7 miljonus latu.

* 17. novembrī Saeima vienbalsīgi nobalsoja par Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas biroja (KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka Jaroslava Streļčenoka iecelšanu KNAB priekšnieka amatā. Kopumā uz šo vakanci tika saņemti 13 pretendentu pieteikumi. Iepriekšējo KNAB vadītāju Normundu Vilnīti valdība atbrīvoja no amata 16. jūnijā. Valdība secināja, ka Vilnītim darbā bijuši  smagi un sistēmatiski pārkāpumi.

*1. decembrī Šlesera Reformu partijas (LPP/LC) vadītājs Ainārs Šlesers paziņoja par atkāpšanos no partijas vadītāja amata. Partijas kongresā vairākums sanākušo  nolēma partiju likvidēt. Šlesera partijai soda nauda par 2006. gada priekšvēlēšanu kampaņā pārtērētajiem līdzekļiem ir pusmiljons latu.16. decembrī tiesa pasludināja likvidējamās Tautas partijas maksātnespēju. Pašlaik nav zināms, kā tiesas lēmums ietekmēs valsts izredzes piedzīt no partijas miljonu latu par pārkāpumiem 2006. gada priekšvēlēšanu kampaņā. TP ilggadējais vadītājs Andris Šķēle tagad pievērsīšoties piena biznesam.

* Pērn piedzīvojām banku krizi. Kad novembŗa beigās krachu cieta Latvijas Krājbanka, kuŗā tieši vai pastarpināti iesaistījušies simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, dažas nedēļas vēlāk sākās juceklis ap Swedbank. Tūkstošiem cilvēku no bankomatiem steidza izņemt naudu. Finanču un Kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane paziņoja par atkāpšanos no amata. Latvijas Krājbankas kracha pētīšanai Saeimas opozicija izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju.

* Ziemsvētkos beidzās visas budžeta konsolidācijas, un starptautiskie aizdevēji turpmāk mums vairs nediktēs savus noteikumus. No vienas puses, tas ir labi, ka pār mums vairs nekarāsies aizdevēju Damokla zobens. No otras puses, mums vēl gadu gadiem vajadzēs ņemt aizņēmumus, lai varētu atdot starptautisko aizdevēju dotācijas.

* Latvijā 15. septembrī, 27. septembrī, 4. oktobrī, 16. oktobrī un 18. novembrī pasaulē nāca trīnīši. Trīnīši pērn piedzimuši arī kādā latviešu ģimenē Īrijā – meitenēm doti puķu vārdi Lilija, Jasmīna un Dēzija.

*Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā izdarītā aknu transplantācija parādīja, ka mūsu valstī ir medicīnas personāls, kas vēlas uzņemties grūtus projektus, attīstīt jaunas programmas un pārbaudīt savas spējas. Mediķi pierādījuši, ka mūsu medicīna spēj strādāt pasaules līmenī.

* 2011. gads iesākās traģiski - Jēkabpilī tika asiņaini aplaupīta spēļu zāle, nošaujot policistu. Izrādījās, ka starp laupītājiem ir tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. 18. februārī ne tikai Latviju, bet visu pasauli pāršalca traģēdija Rīgas kinoteātrī Citadele. Pēc filmas „Melnā gulbja” kinoseansa beigām jurists Nikolajs Zikovs pusaudzes meitas acu priekšā nošāva viņas tēvu, bankas Citadele augsta līmeņa darbinieku, četru bērnu tēvu Aigaru Egli. kuŗš viņam bija aizrādījis par pārāk skaļu popkorna graušanu.

* 15. oktobŗa pēcpusdienā pie Turaidas avarēja privāta pasažieŗu lidmašīna, bojā gāja lidmašīnas pilots un pasažieris. Lidmašīna sadega, pirms notikuma vietā paspēja ierasties glābēji. 16. oktobŗa naktī Mālpils novada Upmalās daudzdzīvokļu mājā nogranda gāzes izraisīts sprādziens, daļēji sagruva trīsstāvu ēka. Nelaimes gadījumā gāja bojā seši cilvēki - trīs sievietes un divi vīrieši, vēl viena cietusī pēc divām nedēļām slimnīcā mirusi.

* 23. oktobrī Ādažu militārajā poligonā notika mācības, pēc kuŗu beigām nogranda sprādziens. Ievainojumus guva deviņi zemessargi. Viens no ievainotajiem vēlāk nomira.

2012. gadā svarīgākais notikums – tautas nobalsošana

Saeimas priekšsēde un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa par nozīmīgāko 2012. gada notikumu sagaida tautas nobalsošanu (referendumu) par Satversmes grozījumiem, kuŗi rosina ieviest krievu valodu par otru valsts valodu.