LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

126843

Viss ir daudz briesmgk nek ms Vcij varam iedomties Vcijas prezidents Franks Valters teinmeiers
01.11.2022


 

 

25. oktobr pirmo reizi kop Krievijas pilna mroga iebrukuma Ukrain Vcijas prezidents Franks Valters teinmeiers ierads iepriek neizziot vizt Kijiv. Via vizte Ukrain notika laik, kad pc intensvajiem uzbrukumiem bija un joprojm ir spcgi traucta enerijas piegde vis valst un Ukraina gatavojas smagai un aukstai ziemai.  Krievija ar izplatjusi melgu informciju, ka Ukraina gatavojas izmantot t saukto netro kodolbumbu pati sav valst. Viztes laik Ukrain teinmeiers apmeklja ar erihivas apgabala pilstu Korjukivku, kur atskanjusi gaisa trauksme un Vcijas prezidents kop ar pilstas mru un vietjiem iedzvotjiem devs uz bumbu patvertni, piedzvojot to, kda ir Ukrainas ikdiena. Iespjams, tiei redztais un piedzvotais viztes laik mudinja teinmeieru atzt, ka situcija Ukrain ir daudz nopietnka nek tas var likties vrotjiem no malas un via sactais par atbalstu tagad jau ieguvis citu nozmi. Proti, jau uzreiz pc ieraans Kijiv Vcijas prezidents sacja: Un mans vstjums vcieiem dzimten ir ds: neaizmirssim, ko is ka nozm cilvkiem eit, Ukrain, cik daudz cieanu, cik daudz postjumu vii ir pieredzjui. Ms esam vajadzgi Ukrainas iedzvotjiem.

 

Ar pdj oktoba diena sks ar skarbm zim no Ukrainas: jau septios no rta vis valst skanja gaisa trauksme, gja boj un tika ievainoti cilvki, desmit Ukrainas reionos raeu triecienos tika bojti astopadsmit objekti, lielkoties saistti ar enertiku, tika prtraukta elektrbas un dens padeve simtiem apdzvoto vietu. Lai gan raetes ldz Kijivai netika, liela t daa palika bez elektrbas, pilst aptuveni 350 tkstoi dzvoku palika bez elektrbas, astodesmit procentiem galvaspilstas iedzvotju tika prtraukta dens padeve. K vsta oficil informcija, tikai no rta vien Krievija uz Ukrainu izva vairk nek 50 raeu, etrdesmit etras no tm notrieca pretgaisa aizsardzba. Kopum pdj oktoba dien Krievija izva 60 raetes un notika piecpadsmit aviotriecieni.

 

Protams, ne mirkli neapklust ar Krievijas propagandas kanali, viltus ziu straume bram ir tik absurda, ka jau kst komiska. T bdgi slaven propagandista Solovjova raidjum Halovna diena sks ar apgalvojumiem, ka t ir Nves dieva slavinana ar cilvku upuranu, ka taj piedals slikto Rietumu prezidenti un poltii, kuri slepen viet o dienu svin kaili un upurjot cilvkus. Vlk uzstjs ar pats Solovjovs, ststot par nkotnes uzlabotajiem cilvkiem, un tika pieminti gan iluminti, gan jezuti, gan masoni utt. Savukrt televzijas raidjum 60 mintes pavisam nopietni tika ststts, ka Latvij no 31. oktoba ir aizliegts sarunties krievu valod un bet tos, kui aizliegumu prkps, ieslodzs koncentrcijas nometns. Protams, par iem absurdajiem apgalvojumiem var brnties un smieties, tomr jau labu laiku izskan ar it k nopienki apgalvojumi par to, ka Rietumu valsts iedzvotjiem trkst prtikas, veikalu plaukti ir tuki, ka cilvki salst un, piemram, daas rvalstu vstniecbas, kus apkure vl ir, ielai vietjos iedzvotjus sasildties. Protams, to ka liel da Eiropas vl ir oti silts, sala nav ar Latvij, o ziu vstnei nav pamanjui. Droi vien melu straume pamat domta Krievijas iedzvotjiem, tomr t nav tik nevainga, k vartu likties pirmaj brd, jo meliem un viltus zim nereti ir daudz nopietnki mri nek tikai prtu saduoana.

 

Pirms 20 gadiem, 26. oktobr Krievijas varas prstvji prtrauca prrunas ar terroristiem, kui bija iemui Maskavas Dubrovkas tetri mzikla Nord-Ost laik, un ska triecienuzbrukumu, lai atbrvotu zl esoos cilvkus. Nord-Ost bija pirm un lielk lnieku krize Maskav Vladimira Putina vadbas laik. K zinms, trs dienas terroristi turja par lniekiem gandrz 1000 cilvku, pieprasot Krievijas karaspka izveanu no eenijas. Nakt uz 24.oktobri sks prrunas ar terroristiem. Kaujinieki atbrvoja daus desmitus cilvku viu vid ar astous brnus. 26.oktobra rt sks specdienestu triecienuzbrukums. Terroristu un lnieku iemidzinanai specvienba iepludinja tetra telps specilu gzi. No ts gja boj ne tikai 40 teroristi, bet ar 130 lnieki. Gzes sastvs netika atklts ne toreiz, kad medii cents paldzt cietuajiem, ne ar turpmkajos gados, un nav zinms ar obrd. Amatpersonas apgalvoja, ka atbrvoanas opercija bijusi veiksmga. Pc s lnieku krizes sks otrais eenijas kar.

 

Ukrainas televzijas kanala Freedom apkopotajos materilos un videometerilos par o krizi ir ar videosiets ar Borisa emcova, 2015. gad Maskav, netlu no Krema nogalint opozcijas ldea, ststu par lnieku krizes izmeklanu. 2002. gad emcovs bija Valsts Domes deputts un Domes prieksdtja vietnieks, un lnieku krizes izmeklanai tika izveidota Domes komisija, ko vadja emcovs. s izmeklanas gait atkljs daudzas dvainas notikuma detaas, kas lika domt t ir specdienestu izplnota vadta opercija, ku, pai to nenojauot, tika iesaistti un izmantoti eeni, lai btu formls iemesls atkal skt karu eenij.

 

Nelgais ka Ukrain, Krievijas kodoluzbrukuma draudi un balansana uz galj riska robeas Zaporijes AES, ar nesaprtg un klaji bstam rcba bijuaj ornobias AES, liek atcerties kdu citu, daudz senku tradiju, kas satricinja visu pasauli.

 

1986. gada 26. apra nakt nogranda sprdziens Ukrain, ornobias atomelektrostacijas 4. blok, netlu no Baltkrievijas robeas. Radioaktvitte 200 reiu prsniedza radioaktvitti Hirosimas un Nagasaki bombardanas laik. T bija lielk kodolkatastrofa miera apstkos pasaules vstur. Pat vl vairkas dienas pc avrijas padomju rems cents noslpt visu, ko vien iespjams, t apdraudot ne tikai Ukrainas un Baltkrievijas iedzvotjus. No visas toreizjs Padomju Savienbas tika mobilizti tkstoiem cilvku, ar no Latvijas. Notikuais ir atainots daudzs dokumentls films un rakstos, un ir skaidrs, ka rema attieksme bija klaji ciniska.

 

Pirms dam dienm grmatnc vstures grmatu plaukt ieraudzju jau oti sen latvieu valod izdoto baltkrievu rakstnieces Svjatlanas Aleksijevias grmatu ornobia. Lgana. Zinju par rakstnieci, kua 2015. gad sama Nobela prmiju, zinju, ka latvieu valod izdota ar vias Sievietes ka, biju skatjusies ar intervijas ar viu ukraiu TV kanalos un zinju ar to, ka via bija spiesta doties trimd pc tam, kad Lukaenko uzurpja varu pc zaudtajm vlanm. Aleksijevias grmatas ir aculiecinieku ststjumi, vienkri, patiesi un sti.

 

Prirstot grmatu uzreiz, jau pirmaj nejaui atirtaj lap izlastais ststs bija tik okjos, ka aizrvs elpa. T bija nodaa ar mednieku ststiem, kuiem lika iet un no cilvkiem atbrvotajs territorijs noaut visu dzvo, izemot tur palikuos cilvkus. Ar putni me bija jnoauj. K vlk kuva zinms, sdas tika aplenktas, kaavri visus sadzina autobusos un aizveda it k uz dam dienm. Palika visi mjdzvnieki, ar zelta zivtias akvrijos un bruurupui. Kai skatjs acs, sui gaudoja un skrja paka. Kaavri bija nikni, lamjs un va uz suiem. Palika ar visi mjlopi, daa ieslgti kts: zirgi, govis, ckas, vistas, trui un nutrijas. Neko nedrkstja emt ldzi. Vii visi bija jnoauj. 

 

Vri atcerjs daudz. Katru dienu esot piedzruies ldz nemaai. Kds TV operators, kas braucis ldzi, lai nofilmtu meacku ar trs galvm raudjis k brns, kds milicis sajucis prt. Viens no medniekiem atceras kucnu, ku izrpies no aizbrtas bedres un iebzts atpaka un apbrts ar zemi. Kds bruurupuci, ku palicis dzvs, jo prbraucot pri ar UAZ priekjo rteni, bruas nav saplsuas. Zirgus nav vui, govi ar teliu ar palojui. Zirgi izturjui visilgk, ldz vilki vius apdui. Suus skum bijis viegli noaut, jo vii skrjui uz cilvka balsi, kai bijui veikli, netri, izkmjui, bet metuies prom oti tri. 

 

Lasju un domju, ka ar racionlko prta pusi to visu vl kaut k var mint attaisnot neviens jau sti nezinja, ko dart ar radioaktvitti saindtajs territorijs. Viss dzvais bija jlikvid, jo varja to aiznest tlk, varja bt baisas mutcijas. Nezinu, vai tas bija pareizi un vai varja dart citdk. 

 

Un tad atrs cita grmatas lappuse ar kda mobilizt radioaktvittes trtja foto, kuam bija ne tikai jnogalina, bet ar japrok viss,izemot cilvkus. Fragments no via ststt: Es redzju cilvku, kua acu priek apglabja via mju...(pieceas un pieiet pie loga). Palika svaigi uzbrts kaps...Liels taisnstris...Apglabja aku un via drzu...(klus). Ms apglabjm via zemi....

 

Kop s baiss tradijas ir pagjui 36 gadi. Un atkal rems cenas apgalabt Ukrainas cilvkus un zemi.

 

 




      Atpaka