LV
 TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS / Mîtòu zemçs

 

 

 

 

 

PASÛTINI LAIKRAKSTU ÐEIT

 

  TAS IR DROÐI UN ÇRTI!


 

--> 

LAIKS IR VÇRTÎBA

ABONÇÐANA

SLUDINÂJUMU IZCENOJUMS

Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS  ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.

LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.

Ik nedçïu

  • Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
  • Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
  • Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
  • Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
  • Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
  • Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
  • Informâcija par vasaras nometnçm Ziemeïamerikâ;

  • Padomi par dzîvoðanu un mâcîbâm Latvijâ. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziòas
TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS
Ìertrûdes iela 27,
Rîga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tâlr:. 727-385-4256

Sarîkojumu un dievkalpojumu ziòas:
Inese Zaíis
e-pasts: [email protected]

 

126843

“Viss ir daudz briesmîgâk nekâ mçs Vâcijâ varam iedomâties” Vâcijas prezidents Franks Valters Ðteinmeiers
01.11.2022


 

 

25. oktobrî pirmo reizi kopð Krievijas pilna mçroga iebrukuma Ukrainâ Vâcijas prezidents Franks Valters Ðteinmeiers ieradâs iepriekð neizziòotâ vizîtç Kijivâ. Viòa vizîte Ukrainâ notika laikâ, kad pçc intensîvajiem uzbrukumiem bija un joprojâm ir spçcîgi traucçta enerìijas piegâde visâ valstî un Ukraina gatavojas smagai un aukstai ziemai.  Krievija arî izplatîjusi melîgu informâciju, ka Ukraina gatavojas izmantot tâ saukto netîro kodolbumbu pati savâ valstî. Vizîtes laikâ Ukrainâ Ðteinmeiers apmeklçja arî Èeròihivas apgabala pilsçtu Korjukivku, kur atskançjusi gaisa trauksme un Vâcijas prezidents kopâ ar pilsçtas mçru un vietçjiem iedzîvotâjiem devâs uz bumbu patvertni, piedzîvojot to, kâda ir Ukrainas ikdiena. Iespçjams, tieði redzçtais un piedzîvotais vizîtes laikâ mudinâja Ðteinmeieru atzît, ka situâcija Ukrainâ ir daudz nopietnâka nekâ tas var likties vçrotâjiem no malas un viòa sacîtais par atbalstu tagad jau ieguvis citu nozîmi. Proti, jau uzreiz pçc ieraðanâs Kijivâ Vâcijas prezidents sacîja: “Un mans vçstîjums vâcieðiem dzimtenç ir ðâds: neaizmirsîsim, ko ðis kaºð nozîmç cilvçkiem ðeit, Ukrainâ, cik daudz cieðanu, cik daudz postîjumu viòi ir pieredzçjuði. Mçs esam vajadzîgi Ukrainas iedzîvotâjiem.”

 

Arî pçdçjâ oktobºa diena sâkâs ar skarbâm ziòâm no Ukrainas: jau septiòos no rîta visâ valstî skançja gaisa trauksme, gâja bojâ un tika ievainoti cilvçki, desmit Ukrainas reìionos raíeðu triecienos tika bojâti astoòpadsmit objekti, lielâkoties saistîti ar enerìçtiku, tika pârtraukta elektrîbas un ûdens padeve simtiem apdzîvoto vietu. Lai gan raíetes lîdz Kijivai netika, liela tâ daïa palika bez elektrîbas, pilsçtâ aptuveni 350 tûkstoði dzîvokïu palika bez elektrîbas, astoòdesmit procentiem galvaspilsçtas iedzîvotâju tika pârtraukta ûdens padeve. Kâ vçsta oficiâlâ informâcija, tikai no rîta vien Krievija uz Ukrainu izðâva vairâk nekâ 50 raíeðu, èetrdesmit èetras no tâm notrieca pretgaisa aizsardzîba. Kopumâ pçdçjâ oktobºa dienâ Krievija izðâva 60 raíetes un notika piecpadsmit aviotriecieni.

 

Protams, ne mirkli neapklust arî Krievijas propagandas kanali, viltus ziòu straume brîþam ir tik absurda, ka jau kïûst komiska. Tâ bçdîgi slavenâ propagandista Solovjova raidîjumâ Halovîna diena sâkâs ar apgalvojumiem, ka tâ ir Nâves dieva slavinâðana ar cilvçku upurçðanu, ka tajâ piedalâs slikto Rietumu prezidenti un polîtiíi, kuri slepenâ vietâ ðo dienu svin kaili un upurçjot cilvçkus. Vçlâk uzstâjâs arî pats Solovjovs, stâstot par nâkotnes “uzlabotajiem cilvçkiem”, un tika pieminçti gan iluminâti, gan jezuîti, gan masoni utt. Savukârt televîzijas raidîjumâ “60 minûtes” pavisam nopietni tika stâstîts, ka Latvijâ no 31. oktobºa ir aizliegts sarunâties krievu valodâ un bet tos, kuºi aizliegumu pârkâps, ieslodzîs koncentrâcijas nometnçs. Protams, par ðiem absurdajiem apgalvojumiem var brînîties un smieties, tomçr jau labu laiku izskan arî it kâ nopienâki apgalvojumi par to, ka Rietumu valstîs iedzîvotâjiem trûkst pârtikas, veikalu plaukti ir tukði, ka cilvçki salst un, piemçram, daþas ârvalstu vçstniecîbas, kuºâs apkure vçl ir, ielaiþ vietçjos iedzîvotâjus sasildîties. Protams, to ka lielâ daïâ Eiropas vçl ir ïoti silts, sala nav arî Latvijâ, ðo ziòu vçstneði “nav pamanîjuði”. Droði vien ðî melu straume pamatâ domâta Krievijas iedzîvotâjiem, tomçr tâ nav tik nevainîga, kâ varçtu likties pirmajâ brîdî, jo meliem un viltus ziòâm nereti ir daudz nopietnâki mçríi nekâ tikai prâtu saduïíoðana.

 

Pirms 20 gadiem, 26. oktobrî Krievijas varas pârstâvji pârtrauca pârrunas ar terroristiem, kuºi bija ieòçmuði Maskavas Dubrovkas teâtri mûzikla “Nord-Ost” laikâ, un sâka triecienuzbrukumu, lai atbrîvotu zâlç esoðos cilvçkus. “Nord-Ost” bija pirmâ un lielâkâ íîlnieku krize Maskavâ Vladimira Putina vadîbas laikâ. Kâ zinâms, trîs dienas terroristi turçja par íîlniekiem gandrîz 1000 cilvçku, pieprasot Krievijas karaspçka izveðanu no Èeèenijas. Naktî uz 24.oktobri sâkâs pârrunas ar terroristiem. Kaujinieki atbrîvoja daþus desmitus cilvçku – viòu vidû arî astoòus bçrnus. 26.oktobra rîtâ sâkâs specdienestu triecienuzbrukums. Terroristu un íîlnieku iemidzinâðanai specvienîba iepludinâja teâtra telpâs speciâlu gâzi. No tâs gâja bojâ ne tikai 40 teroristi, bet arî 130 íîlnieki. Gâzes sastâvs netika atklâts ne toreiz, kad mediíi centâs palîdzçt cietuðajiem, ne arî turpmâkajos gados, un nav zinâms arî ðobrîd. Amatpersonas apgalvoja, ka atbrîvoðanas operâcija bijusi veiksmîga. Pçc ðîs íîlnieku krizes sâkâs otrais Èeèenijas karð.

 

Ukrainas televîzijas kanala Freedom apkopotajos materiâlos un videometeriâlos par ðo krizi ir arî videosiþets ar Borisa Òemcova, 2015. gadâ Maskavâ, netâlu no Kremïa nogalinâtâ opozîcijas lîdeºa, stâstu par íîlnieku krizes izmeklçðanu. 2002. gadâ Òemcovs bija Valsts Domes deputâts un Domes priekðsçdçtâja vietnieks, un íîlnieku krizes izmeklçðanai tika izveidota Domes komisija, ko vadîja Òemcovs. Ðîs izmeklçðanas gaitâ atklâjâs daudzas dîvainas notikuma detaïas, kas lika domât – tâ ir specdienestu izplânota vadîta operâcija, kuºâ, paði to nenojauðot, tika iesaistîti un izmantoti èeèeni, lai bûtu formâls iemesls atkal sâkt karu Èeèenijâ.

 

Neþçlîgais kaºð Ukrainâ, Krievijas kodoluzbrukuma draudi un balansçðana uz galçjâ riska robeþas Zaporiþjes AES, arî nesaprâtîgâ un klaji bîstamâ rîcîba bijuðajâ Èornobiïas AES, liek atcerçties kâdu citu, daudz senâku traìçdiju, kas satricinâja visu pasauli.

 

1986. gada 26. aprîïa naktî nogranda sprâdziens Ukrainâ, Èornobiïas atomelektrostacijas 4. blokâ, netâlu no Baltkrievijas robeþas. Radioaktîvitâte 200 reiþu pârsniedza radioaktîvitâti Hirosimas un Nagasaki bombardçðanas laikâ. Tâ bija lielâkâ kodolkatastrofa miera apstâkïos pasaules vçsturç. Pat vçl vairâkas dienas pçc avârijas padomju reþîms centâs noslçpt visu, ko vien iespçjams, tâ apdraudot ne tikai Ukrainas un Baltkrievijas iedzîvotâjus. No visas toreizçjâs Padomju Savienîbas tika mobilizçti tûkstoðiem cilvçku, arî no Latvijas. Notikuðais ir atainots daudzâs dokumentâlâs filmâs un rakstos, un ir skaidrs, ka reþîma attieksme bija klaji ciniska.

 

Pirms daþâm dienâm grâmatnîcâ vçstures grâmatu plauktâ ieraudzîju jau ïoti sen latvieðu valodâ izdoto baltkrievu rakstnieces Svjatlanas Aleksijevièas grâmatu “Èornobiïa. Lûgðana”. Zinâju par rakstnieci, kuºa 2015. gadâ saòçma Nobela prçmiju, zinâju, ka latvieðu valodâ izdota arî viòas “Sievietes kaºâ”, biju skatîjusies arî intervijas ar viòu ukraiòu TV kanalos un zinâju arî to, ka viòa bija spiesta doties trimdâ pçc tam, kad Lukaðenko uzurpçja varu pçc zaudçtajâm vçlçðanâm. Aleksijevièas grâmatas ir aculiecinieku stâstîjumi, vienkârði, patiesi un îsti.

 

Pârðíirstot grâmatu uzreiz, jau pirmajâ nejauði atðíirtajâ lapâ izlasîtais stâsts bija tik ðokçjoðs, ka aizrâvâs elpa. Tâ bija nodaïa ar mednieku stâstiem, kuºiem lika iet un no cilvçkiem atbrîvotajâs territorijâs noðaut visu dzîvo, izòemot tur palikuðos cilvçkus. Arî putni meþâ bija jânoðauj. Kâ vçlâk kïuva zinâms, sâdþas tika aplenktas, kaºavîri visus sadzina autobusos un aizveda – it kâ uz daþâm dienâm. Palika visi mâjdzîvnieki, arî zelta zivtiòas akvârijos un bruòurupuèi. Kaíi skatîjâs acîs, suòi gaudoja un skrçja pakaï. Kaºavîri bija nikni, lamâjâs un ðâva uz suòiem. Palika arî visi mâjlopi, daïa ieslçgti kûtîs: zirgi, govis, cûkas, vistas, truði un nutrijas. Neko nedrîkstçja òemt lîdzi. Viòi visi bija jânoðauj. 

 

Vîri atcerçjâs daudz. Katru dienu esot piedzçruðies lîdz nemaòai. Kâds TV operators, kas braucis lîdzi, lai nofilmçtu „meþacûku ar trîs galvâm” raudâjis kâ bçrns, kâds milicis sajucis prâtâ. Viens no medniekiem atceras kucçnu, kuºð izrâpies no aizbçrtas bedres un iebâzts atpakaï un apbçrts ar zemi. Kâds – bruòurupuci, kuºð palicis dzîvs, jo pârbraucot pâri ar UAZ priekðçjo rîteni, bruòas nav saplîsuðas. Zirgus nav ðâvuði, govi ar teliòu arî paþçlojuði. Zirgi izturçjuði visilgâk, lîdz vilki viòus apçduði. Suòus sâkumâ bijis viegli noðaut, jo viòi skrçjuði uz cilvçka balsi, kaíi bijuði veikli, netîri, izkâmçjuði, bet metuðies prom ïoti âtri. 

 

Lasîju un domâju, ka ar racionâlâko prâta pusi to visu vçl kaut kâ var mçìinât attaisnot – neviens jau îsti nezinâja, ko darît ar radioaktîvitâti saindçtajâs territorijâs. Viss dzîvais bija jâlikvidç, jo varçja to aiznest tâlâk, varçja bût baisas mutâcijas. Nezinu, vai tas bija pareizi un vai varçja darît citâdâk. 

 

Un tad atðíîrâs cita grâmatas lappuse ar kâda mobilizçtâ radioaktîvitâtes tîrîtâja foto, kuºam bija ne tikai jânogalina, bet arî jâaprok viss,izòemot cilvçkus. Fragments no viòa stâstîtâ: “Es redzçju cilvçku, kuºa acu priekðâ apglabâja viòa mâju...(pieceïas un pieiet pie loga). Palika svaigi uzbçrts kaps...Liels taisnstûris...Apglabâja aku un viòa dârzu...(klusç). Mçs apglabâjâm viòa zemi...”.

 

Kopð ðîs baisâs traìçdijas ir pagâjuði 36 gadi. Un atkal reþîms cenðas apgalabât Ukrainas cilvçkus un zemi.

 

 




      Atpakaï