ALA nav “vēsturiska organizācija”!
Apskatīt komentārus (0)


08.05.2019

Augsti godātie Amerikas latviešu apvienības 68. kongresa delegāti un viesi! 

Sirsnīgi sveicu jūs Denverā, mūsu kongresā, kas ir pirmais, uzsākot Latvijas nākamo Simtgadi. 

Latvijas Valsts pirmās Simtgades stāsts ir arī mūsu – Amerikas latviešu stāsts. Mūsu mītnes zeme - Amerikas Savienotās Valstis nekad neatzina Latvijas vardarbīgo inkorporāciju Padomju Savienībā, un Amerikas latviešu apvienība kopš dibināšanas 1951. gadā par savu galveno mērķi izvirzīja cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 

Amerikas Latviešu apvienība bijusi kopā ar Latviju visos izšķirīgos brīžos – atbalstot valsts ceļu uz neatkarības atjaunošanu, pievienošanos NATO, kā arī, iestājoties par godīgu polītiku, plaukstošu saimniecisko dzīvi, latvisko izglītību un kultūru. 

Mūsu apvienībai ir arī skaidra nākotnes vīzija, un mums ir viss nepieciešamais, lai turpinātu veiksmīgi darboties. Pats galvenais – mums ir daudz talantīgu, aktīvu Amerikas latviešu, kas gatavi nesavtīgi strādāt latviešu kultūras centros, skolās, dibinot biznesa kontaktus un iesaistoties polītiskās aktīvitātēs, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Apvienības darbā ir iesaistīti dažādu paaudžu cilvēki, un tā ir mūsu bagātība. Kopā darbojas gan vecās trimdas pārstāvji un viņu pēcteči, gan jaunās diasporas pārstāvji. Ir cilvēki, kas atsvešinājušies no latviešu sabiedrības un tomēr meklē ceļu atpakaļ pie savējiem. 

Mūsu bagātība ir arī organizācijas, kuŗas pārstāv kongresa delegāti. 

Pagājušajā gadā es piedalījos kādā konferencē Eiropā, kur pārstāvēju PBLA un ALA. Konferencē piedalījās pārstāvji arī no jaunām diasporas organizācijām, kas nāca no vietām, kur latvieši, iespējams, dzīvo pavisam nesen. Man bija gods būt vienam no pirmajiem runātājiem, jo pārstāvēju, kā mūs mēdz saukt, “vēsturisku organizāciju”. Tas man likās nedaudz divdomīgs raksturojums, un es to iztulkoju kā tradicijām bagātu organizāciju, vai angliski – legacy organization. Mums ne vienmēr patīk apzīmējums “vēsturisks”. General Electric vai Dupont Chemicals varētu uzskatit par legacy kompānijām, kamēr Google, Apple, Facebook ir new economy vai start-ups,  bet katrā ziņā ne legacy vai vēsturiskas organizācijas. 

Tāpēc vēlos uzsvērt, ka ALAi ir bagāta vēsture, bet ALA nav „vēsturiska organizācija”. Mums ir pietiekams cilvēku un finanču resursu krājums, lai īstenotu jaunus, interesantus projektus, kas izraisītu diasporas jaunākās paaudzes interesi un turpinātu  darboties vēl daudzus gadus. 

Arī, kad runājam par mūsu vēsturiskajām misijām, piemēram,  Latvijas drošība un latviešu kultūras saglabāšana, mēs tomer spējam piedāvāt jaunus, mūsdienu pasaulei atbilstošus risinājumus. Piemēram, ALA un mūsu sadarbības partneris JBANC bija vienas no pirmajām, kas brīdināja par Krievijas uzsākto dezinformācijas kampaņu un kiberdraudiem. Pateicoties ASV baltiešu aktīvistiem, esam panākuši, ka ASV Kongresa sadarbības grupai Baltic Caucus pievienojies rekordskaits kongresmeņu. Kultūras jomā –  Amerikas latvieši nosvinēja Simtgadi gadā ar 128 dažādiem un interesantiem pasākumiem no viena krasta līdz otram. Daudzus no tiem financiāli atbalstīja arī ALA. Pavisam nesen esam iesaistījušies arī ekonomiskās sadarbības projektu rīkošanā, tādos kā Spotlight Latvia. Cerams, ka apvienības dalība biznesa saišu veidošanā starp pasaules latviešiem veicinās jaunu cilvēku interesi par mūsu organizāciju. 

Jāatgādina, ka mums, Amerikas latviešiem, ir arī jādomā par to, kā mēs varam dalīties ar mūsu pieredzi pasaulē. Mans mērķis, esot apvienības priekšsēdim, ir panākt, lai šīs zināšanas un pieredzi pārņem mūsu draugi un domubiedri Eiropā, kas atveŗ latviešu skolas un dibina diasporas organizācijas. 

Esam pagodināti, ka kongresā mums ir pievienojušies Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV Andris Teikmanis, kā arī viņa kolēģi Ārlietu ministrijā – AM parlamentārā sekretāre Zanda Lukaševica-Kalniņa un īpašo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar diasporu Aivars Groza. Gribu izmantot izdevību un pateikties par financiālo atbalstu, ko Latvijas valsts sniegusi ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, atbalstot ekonomikas konferences, Dziesmu un deju svētkus, latviešu skolas un kultūras centrus! 

Priecājos, arī, ka mums šajā nedēļas nogalē pievienojušies arī citi ciemiņi no Latvijas – polītiķe, grāmatu autore Sandra Kalniete, žurnālists Pauls Raudseps, PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji un biedrības “Eņģeļu sirds” darbinieces.

Šajās dienās es jūs visus aicinu iesaistīties, piedāvāt jaunas idejas un risinājumus, lai mēs apliecinātu, ka Amerikas latviešu apvienība nav tikai „vēsturiska organizācija”. 

Tā būs lieliska iespēja – visiem kopā pārrunāt jautājumus par Latvijas drošību, tautsaimniecības attīstību, diasporas nākotni. Un saprast, cik ļoti mēs visi esam saistīti un cits citam nepieciešami, lai Latvijas valsts pastāvētu vēl daudzus gadu simtus. Strādāsim kopā, lai nodrošinātu Latvijas un Amerikas latviešu apvienības nākotni! 

Dievs, svētī Latviju!