LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

111135

Bailes un atbildba
Apskatt komentrus (2)


17.03.2020


 

Sallija Benfelde

 

Sazvrestbas teorijas ir vilinos lauci, un, protams, saistb ar koronavrusu jeb Covid-19, iespjas skaidrot notiekoo ir gandrz bezgalgas. K vienmr, socilie tkli ir k sabiedrbas spogulis, ku labi var redzt, ko ms spjam redzt un saprast un ko nepavisam nevlamies uzzint.

 

Skum tiek meklti vaingie t esot na, kas to vrusu palaidusi ar nodomu, lai kaittu citiem; slepenas laboratorijas, no kum tas vruss nejaui pasprucis, un farmcijas kompanijas, kum vajag slimus cilvkus un kuas uzvarjuas c ar trisma industriju, kua tagad pamazm agon. ie apgalvojumi gan populrittes virsotn nenoturjs prk ilgi, jo na ir t, kuas ekonomika cieta vispirms, turklt oti smagi. Ideja par farmcijas kompanijm ar izrdjs ne prk dzvotspjga, jo zu pret o vrusu nav, vitamni un uztura bagtintji nekd veid no t nepasarg, td mintajm kompanijm nav iespjams nopelnt miljardus uz Covid-19 rina. Tiesa gan, t viet, lai katrs pats domtu par t. s. socils distances ievroanu, lai vismaz palnintu vrusa izplatbu, visu zinoajiem tas netrauc joprojm meklt, ku o vrusu ir izveidojis un palaidis pasaul.

 

Tagad atrasti divi citi vaingie valdba, kas neko nesaprotot un neko pareizi nedarot un masu mediji, kui tikai raisot paniku. Tiesa gan, idejas par to, kas tad sti valdbai btu jdara, ir visai kuslas un pretrungas vieni apgalvoja, ka valsts pilnb jaizsldz, otri bija prliecinti, ka nekdus ierobeojumus nevajag, jo ts visas ir mubas, jo tas esot parastais gripas vruss, ar ko slimo un mirst katru gadu. Vl tklos ir pamanms uzskats, ka valstij viss jsldz un par visu tad paai ar jmaks, gan nepasakot, no kurienes valdba o naudu raus, ja no prjs pasaules izoltie uzmumi bs spiesti savu darbu apturt. Mediu arodbiedrba domjas atradusi sto brdi, lai atkal runtu par trkstoo naudu algu palielinanai. Lk, esot atrasts miljards, lai atbalsttu uzmjus vai tad 60 miljonus nevar atrast?

 

To, ka t ir nevis atrasta nauda, bet Eiropas Savienbas (ES) financilais atbalsts un ES lmumi atlikt valsts parda maksjumus, lai naudu izmantotu aktulajm vajadzbm, neapmierintie nepamana. Glui tpat, k sautui run par to, ka Dnij tagad 75 procentus privto uzmumu darbinieku algas segs valsts, jo skas nopietna ekonomikas lejupslde, bet Latvija neko nedarot. To, ka daudz piemintais miljards tiks izmantots ar dam nolkam, ir izveidots dkstves reglaments un ka Latvija makss 70 procentus no algm uzmumiem, kui darbu jau ir apturjui vai nopietni samazinjui darba apjomu, neapmierintie ne redz, ne dzird.  Ar vrdu sakot, socilajos tklos k parasti visi visu zina un saprot labk par jebkuras valsts valdbu, rstiem un zintniekiem. Un, ja informcija tiktu slpta un mediji klustu, sabiedrba btu vl vairk sautusi.

 

Laik, kad nezia un bailes pieaug, dadas zias, kuas atklj brnumainas vai it k oti slepenas lietas, vairojas k snes pc lietus. Kdu brdi socilajos tklos klda anonimu, bet it k oti autorittvu ekspertu teksts no Stenfordas Universittes par Covid-19. Stenforda noliedza jebkdu saistbu ar o tekstu. Vlk ldzgu tekstu it k bija sarakstjis kds anonims rsts no Japnas, tad it k krievu rsts, ku strdjot n. Jatzst, ka uz iem tekstiem uzrs ne tikai socilo tklu lietotji, bet ar dai Latvijas masu mediji. Tmekl klst ar dadas tabulas un grafiki ar skaitiem par inficto un miruo cilvku skaitu. Lieki piebilst, ka o informciju visdrok btu meklt Pasaules Veselbas organizcijas mjaslap vai savas valsts oficilo institciju mjaslaps, nevis tmeka dziumos. Par laimi, Baltijas ptniecisks urnlistikas centrs Re: Baltica public s un citu viltus ziu analzi, izptot tajs pausto apgalvojumu pamatotbu un avotus.

 

Ldzgi ir ar karsto vlmi par katru cenu kritizt valdbu. Valstu robeas slgtas, pasaieu prvadjumi ar, bet daudzu valstu pilsoiem vl jtiek ldz mjm, ar Latvijas. Piemram, visu trs Baltijas valstu rlietu ministrijas trs  dienas saskaoja ar Poliju koridoru, pa kuu baltiei ar autotransportu, ku ir septias un vairk sdvietu, vars rsot slgto Poliju. 16. marta vakar izrdjs, ka Polija ir prdomjusi un Vcijas ‒ Polijas robeu nevars rsot ar mikroautobusi un, protams, viegls automanas, kum ministrijai beidzot tomr izdevs sarunt vairkus prmja reisus no Trvemindes. Pie robeas izveidojs aptuveni 30 km gara rinda, cilvki bija nogurui, daudzi taj rind gaidja jau diennakti. Sks nekrtbas, lietuviei bloja pou transportu. rlietu ministrija tobrd neko vairs nevarja izdart, jo poi visu ignorja, bet jau pirmdienas vakar izsauca Polijas Republikas rkrtjo un pilnvaroto vstnieci uz ministriju otrdien. Brd, kad top is komentrs, visu trs Baltijas valstu ministrijas strd un dara, ko vien iespjams izdart. Tikmr vairki tautiei, piemram no Lielbritanijas, nekavjas socilajos tklos rakstt engas un lamas par Latvijas rlietu ministriju. Viengais fakts, ko vii zina, ir tas, ka latviei (starp citu, tpat k lietuviei un igaui) netiek pri robeai, vius neinteres prjie fakti, bet oti patk engt savu dzimteni. Lieki piebilst, ka viu raksttais atrads dzirdgas ausis ar citviet pasaul, kur cilvki, neinteresjoties par patiesbu, o ziu pados tlk.

 

Ir vrts piebilst, ka ierobeojoi un aizliedzoi lmumi raisa diskusijas ne tikai Latvij kaut vai td vien, ka aizliegumi un ierobeojumi smagi ietekm ekonomiku un tdjdi gan valsts, gan cilvku ienkumus. Piemram, Vcij vl pagjus nedas otrdien norisinjs diskusija par to, vai ar Berlnei ir jievro ierobeojumi, ko vlas ieviest veselbas ministrs Jenss Spns. Berlnes mrs uzskatja, ka vajadzgs vienots nacionla mroga lmums, tpc negribja ieviest ieteikumus, kuiem nav oficila lmuma statusa. Mums nav jbt k raibam lupatu deim, ceturtdien jbt kopgam un visprnacionlam lmumam, sacja Berlnes mrs. Tikmr klnikas arit galvenais virusologs Kristians Drostens aicinja ierobeot masu sarkojumus un atteikties no prieka un labsajtas, ko tie dod. Lai k, Vcija savas robeas nu jau ir slgusi tpat k to dados lmeos ir izdarjuas citas Eiropas un pasaules valstis.

 

Izlasot tmekl brnumainu ststu, ko zinot tikai dai k tlt pat izrstties no Covid-19, k tikt pie vakcnas, kua jau esot, un tamldzgi, btu saprtgi vai nu pameklt avotus (piemram, Stenfordas Universittes mjaslap),  vai ar nomierinties un saprast, ka par vrusu pagaidm ir zinms oti maz, ka vismaz civlizto un demokratisko valstu valdbas informciju neslpj. Kamr valstis, starptautiskas institcijas, amatpersonas un rsti lemj par to, ko un k dart un vai Covid-19 ir bstamks par parasts gripas vrusiem, manuprt, ir jrun par katra cilvka atbildbu. Protams, cilvks var izvlties riskt un uzskatt, ka viu vruss neskars vai skars pavisam viegli, bet tds lmums var nopietni apdraudt daudzus citus, ja vi izrdsies vrusa prnstjs. Tas ir ldzgi k ar dzrjoferiem vartu teikt, ka lai jau vii sevi apdraud, ja t grib, bet dieml vii apdraud un ar nonv daudzus citus cilvkus. Td var diskutt, no kuienes tas vruss un cik tri to izdosies ierobeot, bet piesardzbas paskumi un ierobeojumi ir jievro. 

  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA