LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

110600

Baltijas paradoksi
Apskatt komentrus (5)


25.02.2020


 

 

Juris Lorencs

 

Februr neatkarbas pasludinanas dienas atzm msu bru tautas, tuvkie kaimii ‒ lietuviei un igaui. 1918. gada 16. februr tas izdevs lietuvieiem, bet 24. februr ‒ igauiem. Latvij poltisk situcija bija tolaik saretka, ldz msu 18. novembrim bija jgaida vl desmit mnei. Kop to dienu notikumiem pagjui 102 gadi. Jau turpat trsdesmit gadus dzvojam atgts neatkarbas apstkos. Nemitgi raugmies uz kaimiiem, saldzinm sevi ar viiem. Un biei mums liekas, ka Lietuva ir patriotiskka, nacionlka, ar reliiozka. Ka Igaunija ir bagtka, sakrtotka, modernka, ar godgka. Bet vai t ir? Nesen intervij laikrakstam Latvijas Avze Igaunijas vstnieks Latvij Arti Hilpuss saka: Mums vajadztu aplkot skaitus, sausu statistiku. Un tad ms redztu, ka patiesb trs Baltijas valstis ir visai ldzgas. J, das joms 1990. to gadu skum Igaunijai izdevs straujk virzties uz prieku. Iespjams, dabrd ms bijm mrtiecgki un drosmgki. Tomr dienvidu kaimii drz vien mums sekoja.

 

Nu ko, sekosim vstnieka padomam. Vispirms ieskatsimies nacionl kopprodukta (Gross Domestic Product) rdtjos, rintos uz vienu cilvku. Lk, Starptautisk Valtas fonda dati, kas pieejami par 2019. gadu. T saucamais nominlais iekzemes kopprodukts, rints ASV dolaros, ir ds: Igaunija ‒ 23 500 , Lietuva ‒ 19 300, Latvija ‒ 18 200. K redzam, Latvija atpaliek no saviem kaimiiem, pai no Igaunijas. Tie, kui ceo, zina, ka valstu kopprodukts ne vienmr atspoguo cilvku dzves kvalitti ‒ kaut vai tpc, ka bagts valsts daudzas lietas maks drgk, pai jau pakalpojumi. Tpc ir izgudrota paa metodika, kas cenas atspoguot relo dzves lmeni ‒ iekzemes kopprodukts pc pirktspjas parittes (Purchasing Power Parity). Un eit skaiti ir prsteidzoi ‒ izrds, no trim Baltijas valstm (2018. gada dati, izteikti t saucamajos starptautiskajos dolaros)visaugstkais tas ir Lietuv ‒ 34 800, seko Igaunija ar 34 000 un Latvija ar 29 900. Tiei da izjta prem, viesojoties Lietuv ‒ valsts nebt nav trcgka par Igauniju, sav zi pat turgka. Man paam dakrt patk ielkoties interneta vietn numbeo.com, kas inform par dzves drdzbu vien vai otr valst. ai vietnei var uzticties ar tpc, ka to veido pai lastji, kui iesta zias par novrotajm cenm. Dati liecina, ka dzves drdzba (preces un pakalpojumi) Igaunij ir augstka nek Latvij par aptuveni 6 %, bet mjoka re ‒ par veseliem 22 %. Savukrt Lietuv dzve ir par 9 % ltka nek Latvij, bet re ‒ tikai nedaudz augstka k pie mums. Un tagad priesim pie algm. Vidj darba alga 2019. gad pc nodoku nomaksas (ttad uz rokas) Igaunij bija 1200 eiro, Lietuv ‒ 830 eiro, bet Latvij ‒ 800 eiro. Atiras ar minimls mnealgas: Lietuv ‒ 555 eiro, Igaunij ‒ 540 eiro, Latvij ‒ 430 eiro. Dieml visplnkais maci ir tiei latvieiem. Vl viens rdtjs, kas raksturo sabiedrbas attstbu ‒ vidjais dzves ilgums. Lk, kds tas patlaban ir Baltijas valsts, noapaots ldz veseliem gadiem: Igaunija ‒ 79, Lietuva ‒ 76 , Latvija ‒ 76 gadi. Visai neparasta ir panvbu statistika. Uz 100 000 iedzvotjiem gada laik panvbas izdara: Lietuv ‒ 32, Latvij ‒ 21, Igaunij ‒ 18 cilvki. Dieml katolisk Lietuva ir pasaules panvbu rekordiste. Neizskaidrojams, pat mistisks fakts, pai ievrojot to, ka kaimios esoaj Polij is rdtjs ir tiei divas reizes mazks ‒ 16.

 

Ko ms varam secint no iem skaitiem? Lai gan var piekrist domai, ka Baltijas valstis ir visai ldzgas, tomr ar nolu jatzst ‒ Latvija velkas ast. Kpc ‒ tas ir zintniska ptjuma ciengs uzdevums. Bet 1990.- to gadu skum vismaz Latvij valdja prliecba, ka tiei msu valsts nkotn vartu bt pai veiksmga. Jo Rga tau ir Baltijas centrs, reiona lielk pilsta, mums ir Jrmala, neskarta daba, trs lielas ostas, naftas terminli, tranzitbizness ar Krieviju utt. Paradoksli, bet Latvija ir vieng Baltijas valsts, kuu pc neatkarbas atjaunoanas nekad nav vadjis kreisi (preczk ‒ socildemokratiski) noskaots premjrs. Visas Latvija valdbas ir deklarjuas, ka ts ir labji centriskas. Msu valsts joprojm nav nostabilizjusies poltiskajs pols, kas pastv tradicionlajs Rietumu demokratijs: labjie ‒ kreisie, konservatvie ‒ socildemokrati (leiboristi), republiki ‒ demokrati utt. Pa daai pie vainas ir Latvijas etniskais daljums latvieos un krievvalodgajos. T k pdjie ir monopolizjui kreiso ideju (Saskaa sevi dv par socildemokratisku partiju), latviei no vrda socildemokratija joprojm baids k velns no krusta. Iespjams, tiei tas ir kavjis sabalanstu valsts attstbu. Ne velti prezidents Egils Levits biei uzsvris, ka viena no galvenajm Latvijas problmm ir socil nevienldzba. Kd intervij vi pat izteicies, ka nevienldzba Latvij nav nekds negadjums, bet gan radusies ilgstoas poltikas rezultt.

 

Bet varbt vislielkais Baltijas valstu paradokss ir formlo sasniegumu neatbilstba ar pau iedzvotju vrtjumu. Uz pasaules fona Igaunija, Latvija un Lietuva ir izcils veiksmes ststs ‒ izrvus no Padomju Savienbas, atguvuas neatkarbu, iestjus NATO un Eiropas Savienb, pievienojus eirozonai. Un tomr cilvki aizbrauc. Laik kop 1991. gada ldz 2020. gadam Igaunijas iedzvotju skaits samazinjies par 16 % (no 1, 56 ldz 1, 3 miljoniem), Lietuvas- par 27 % (no 3, 7 ldz 2, 7 miljoniem), Latvijas- ar par 27 % (no 2, 65 ldz 1, 92 miljoniem) iedzvotju. Lai k ms censtos sev iegalvot, ka dzvojam brv sabiedrb un nevienam nav noteikts, kur un k dzvot, tendence nav patkama. Ja emigrciju no Latvijas un Igaunijas pa daai var izskaidrot ar krievvalodgo aizbraukanu uz Krieviju un citm bijuajm PSRS republikm, tad lietuvieu aizceoana iet mazliet dvaina. Bet nu viena pozitva zia ‒ vismaz Igaunij iedzvotju skaita samazinans esot apstjusies. Cersim, ka ar oreiz bs piepildsies vstnieka Arti Hilpusa novrot likumsakarba: dienvidu kaimii mums drz vien seko.

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldjums no Latvijas valsts budeta ldzekiem

  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA