LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

127512

Baltijas valstis pardja ceu
16.07.2022


 

 

Kas ir JBANC, kda ir organizcijas vsture?

JBANC ir sasinjums organizcijas Baltijas-Amerikas apvienot nacionl komiteja nosaukumam. Msu organizcija izveidota 1961. gada 8. aprl, nosldzot lgumu starp trim baltieu organizcijm Amerik. Iespjams, nosaukumi tolaik mazliet atrs, bet princip runa ir par Amerikas latvieu apvienbu, Igaunijas nacionlo padomi Amerik un Lietuvas nacionlo padomi Amerik.

 

Js taj darbojaties 25 gadus.

J! 25 gadus!

 

Ttad js taj nebijt brd, kad Padomju Savienba sabruka, un visticamk,  JBANC funkcijas mainjs visai btiski.

Parasti es to skaidroju di: kop organizcijas dibinanas 1961. gad darbba galvenokrt saistjs ar cu par Baltijas valstu neatkarbu. 30 gados pc tam misija ir mazliet mainjusies, un tomr pamatmris ir atbalstt un veicint Baltijas valstu attstbu, galvenokrt drobas jom. Tas tiek darts, kopgi strdjot baltieu organizcijm, kas atrodas eit Amerik.

 

JBANC ir neliela organizcija, ku ietilpst trs mints organizcijas. No tm ms ar saemam gandrz visu financjumu, apmram 95% msu budeta.  Katrai no trim organizcijm ir sava struktra. Amerikas latvieu apvienbu veido ts biedri. Igauu organizcija ir mazka un ar mazliet citdu struktru. Tpat ar Lietuvas struktra, kua ir vairk atkarga no organizcijm, nevis individiem. 

 

Aizvadt gadsimta 80. gados JBANC mudinja Kongresu reizi gad pieemt rezolciju, ku apliecints, ka Amerika joprojm neatzst okupciju. Es to zinu, jo proces vienu gadu piedaljos ar pats.

Prezidents Reigans savulaik ierosinja Baltijas Brvbas dienu, tas bija 1982. vai 1983. gad. Man archv ir lieliska fotografija no t laika, kad JBANC valde un citu baltieu organizciju vadtji tiks ar prezidentu Reiganu Balt nama Ovlaj kabinet. Tas bija nozmgs brdis! Mums biroj ir dadu vsturisku dokumentu kopijas.

 

Vai laika gait bijuas atirbas starp sadarbbu ar republiku administrciju un demokratu administrciju?

Msu pamatuzdevums nemains galvenais ir nodroint, lai Baltijas valstis nekad netiktu aizmirstas, pai tad, kad liels valstis nodarbojas ar spka splm vai attiecbu skaidroanu. Agrnajos gados tiei ts bija msu lielks rpes ka Baltijas valstis aizmirss un upurs ASV ‒ PSRS attiecbu vrd. Ar msdiens vlamies prliecinties, ka Baltijas valstis un citas Vidus un Austrumeiropas valstis netiek pastumtas mal, aizmirstas vai nepamantas attiecbs starp lielkiem spkiem.

 

Prezidents Klintons un prezidents Bus jaunkais nozmgi paldzja ievest Latviju NATO. Turklt prezidents Bus bija tas, ku Baltijas valstm nodroinja bezvzu remu..

J, es ts dienas labi atceros!  Darbu sku 1997. gad, kad NATO paplainanas kampaa tiei ska uzemt apgriezienus. Pazinu vairkus no spltjiem Klintona un Bua administrcijs, kui piedaljs ajos procesos. Esmu ar lasjis viu grmatas. Bija btiski gt atbalstu no iem diviem ASV prezidentiem un administrcijm, k ar, protams, no Kongresa. NATO paplainanas procesa skum bija smags darbs darms, jo mums bija jprliecina spka struktras valdb par to, ka Baltijas valstm noteikti pienkas NATO biedra statuss. Ts darja visu iespjamo, lai ktu par labm dalbvalstm, un ts joprojm ir labas dalbvalstis ar labu statusu. Tomr, j, bez administrcijas un Kongresa tlredzbas un atbalsta tas nebtu noticis.

 

Alla esmu uzskatjis, ka trs Baltijas valstu uzemana nozmja milzgu uzticbu. Zinm mr t tas ar bija ar Eiropas Savienbu, bet pilngi noteikti NATO uzemt trs oti mazas valstis ar maziem bruotajiem spkiem t sav zi bija kauliu meana.

Ja saldzinm Baltijas valstis ar citm valstm to lieluma, iedzvotju skaita, bruoto spku un tamldzgs joms, tad varbt atirbas nav milzgas, bet,  emot vr Baltijas valstu eopoltisko atraans vietu, milzga uzticba nudien bija vajadzga. Manuprt,  bija bri, kad sapratm, ka mums bs jiekustina kalni, kalniem bs jkustas, bet galu gal ms pancm savu. Ms zinm par NATO atvrto durvju poltiku, un esam redzjui ar citas valstis pievienojamies NATO un Eiropas Savienbai. Manuprt,  Baltijas valstis liel mr pardja ceu. Tas ardzan pavra iespjas citm valstm un diasporm. Tas tm deva cerbu.

 

Vai esat saticis daudz latvieu poltiu? Vii biei ir Vaington. Vai JBANC ir pieturvieta msu valstu prezidentiem, rlietu ministriem? 

Mums ir lieliskas attiecbas un komnikcija ar trim Baltijas valstu vstniecbm Vaington, un,  manuprt, tas liel mr ir, pateicoties msu trs organizciju darbam pai to attiecinot uz ALA. Darbs turpina bt labi organizts, un mums ir kontakti ar Latvijas poltiiem un valstu galvm. Esam turjui roku uz pulsa un laika gait esam satikui un iepazinuies ar  poltiiem no Latvijas. Tas ir ga saraksts...

 

Varu iedomties. Nezinu, vai spsit uz o jautjumu atbildt, bet ko JBANC nozmja darbs Trampa administrcijas laik, kad administrcija tik oti gribja ubinties ar Putinu?

Man oti rpgi jatdala personiskais viedoklis no JBANC ar ts uzsvrto neitrlitti... Sadarbojamies ar abm partijm. Mums jsadarbojas ar administrcijm, neatkargi no t,  ku prezidents ts vada. Protams, bija raizes par vairkiem virzieniem, kdos ASV devs, it pai, kad runa bija par spku atvilkanu no NATO vai pat par izstanos no NATO. Mums bija jrada trauksme un jprliecins, ka administrcija un Kongress pilnb apzins, ka tas btu briesmgs, oti briesmgs solis. Par visu vairk tas btu kompromitjis Amerikas Savienoto Valstu nacionlo drobu. Reion tas btu devis milzgas priekrocbas Krievijas Federcijai. Manuprt vskie prti prevalja. Tas ir viens piemrs.

 

Vai JBANC kaut k ir iesaistta Ukrainas situcij?

Pat oti ! Ms katru dienu dzvojam, elpojam, atbalstm un domjam par Ukrainu. Ms ciei darbojamies ar ukraiu kopienm Amerik. Mums ir Viduseiropas un Centrleiropas koalicija. Sadarbojamies ar, manuprt, galveno ukraiu organizciju Amerik. Pagjuaj ned (intervija notika 20. jnij K. S.),  piedaljmies Ukrainas dienu paskumos, kad ukraii lobja savas intereses ASV Kapitolij. Sadarbojamies ar ar citm ukraiu organizcijm un individiem Amerik, lai veidotu likumprojektus, kas atbalsta Ukrainu, lai radtu plaku izpratni, tostarp emot vr to, cik tas ir btiski Baltijas valstm un to kopienm. Ttad j, Ukraina ir msu ikdienas darba krtbas priekpln.

 

K nonct JBANC un k tur palikt gadsimta ceturtdau?

Esmu igauu izcelsmes ameriknis. Mani vecki Amerik ierads nevis k bgi, bet gan tpc, ka vii vljs eit iegt augstko izgltbu. Vii bga no Igaunijas 1943. 1944. gad. Tvs vispirms pietiecs Somijas bruotajos spkos un piedaljs Somijas ka. Mammas ttis, mans vectvs, bija virsnieks Igaunijas armij, tpc 1944. gad ncs bgt uz Zviedriju. Vecki satiks Zviedrij un pagju gadsimta 50. gadu skum prcls uz Ameriku. Visi mani radi dzvo Eirop, un alla esmu baudjis viesoanos Zviedrij, ar Igaunij. Man vienkri tur bija jbt! Studju Stokholm un Helsinkos. Kopum tur pavadju apmram astous gadus. Cilvkiem vienmr ststu, ka jau piedzimu k lobtjs, jo es neprtraukti cilvkiem skaidroju, kas ir Igaunija, kas ir Baltijas valstis un kda ir to vsture. Kad 1987. gad rads iespja prcelties uz Vaingtonu, es to izmantoju. ita, es te bu pris mneus, bet te es joprojm esmu.

 

Es Latvij ierados 1991. gada august ar domu, ka eit bu seas nedas, bet nu jau tie ir 32 gadi. Tdas lietas mdz notikt...

Es js saprotu! 90. gadu skum man bija plns palikt Igaunij, bija pris izdevbu, bet dzve iegrozjs citdk. Cienu js un vienlaikus apskauu js.

 

Ar man 90. gados bija iespja atgriezties Amerik, bet galu gal paliku Latvij. 

Un tas ir labi.

 

 

 




      Atpaka