“Baltijas valstis parâdîja ceïu”
16.07.2022
Kas ir JBANC, kâda ir organizâcijas vçsture?
JBANC ir saîsinâjums organizâcijas Baltijas-Amerikas apvienotâ nacionâlâ komiteja nosaukumam. Mûsu organizâcija izveidota 1961. gada 8. aprîlî, noslçdzot lîgumu starp trim baltieðu organizâcijâm Amerikâ. Iespçjams, nosaukumi tolaik mazliet atðíîrâs, bet principâ runa ir par Amerikas latvieðu apvienîbu, Igaunijas nacionâlo padomi Amerikâ un Lietuvas nacionâlo padomi Amerikâ.
Jûs tajâ darbojaties 25 gadus.
Jâ! 25 gadus!
Tâtad – jûs tajâ nebijât brîdî, kad Padomju Savienîba sabruka, un visticamâk, JBANC funkcijas mainîjâs visai bûtiski.
Parasti es to skaidroju ðâdi: kopð organizâcijas dibinâðanas 1961. gadâ darbîba galvenokârt saistîjâs ar cîòu par Baltijas valstu neatkarîbu. 30 gados pçc tam misija ir mazliet mainîjusies, un tomçr pamatmçríis ir atbalstît un veicinât Baltijas valstu attîstîbu, galvenokârt droðîbas jomâ. Tas tiek darîts, kopîgi strâdâjot baltieðu organizâcijâm, kas atrodas ðeit Amerikâ.
JBANC ir neliela organizâcija, kuºâ ietilpst trîs minçtâs organizâcijas. No tâm mçs arî saòemam gandrîz visu financçjumu, apmçram 95% mûsu budþeta. Katrai no trim organizâcijâm ir sava struktûra. Amerikas latvieðu apvienîbu veido tâs biedri. Igauòu organizâcija ir mazâka un ar mazliet citâdu struktûru. Tâpat arî Lietuvas struktûra, kuºa ir vairâk atkarîga no organizâcijâm, nevis individiem.
Aizvadîtâ gadsimta 80. gados JBANC mudinâja Kongresu reizi gadâ pieòemt rezolûciju, kuºâ apliecinâts, ka Amerika joprojâm neatzîst okupâciju. Es to zinu, jo procesâ vienu gadu piedalîjos arî pats.
Prezidents Reigans savulaik ierosinâja Baltijas Brîvîbas dienu, tas bija 1982. vai 1983. gadâ. Manâ archîvâ ir lieliska fotografija no tâ laika, kad JBANC valde un citu baltieðu organizâciju vadîtâji tikâs ar prezidentu Reiganu Baltâ nama Ovâlajâ kabinetâ. Tas bija nozîmîgs brîdis! Mums birojâ ir daþâdu vçsturisku dokumentu kopijas.
Vai laika gaitâ bijuðas atðíirîbas starp sadarbîbu ar republikâòu administrâciju un demokratu administrâciju?
Mûsu pamatuzdevums nemainâs – galvenais ir nodroðinât, lai Baltijas valstis nekad netiktu aizmirstas, îpaði tad, kad lielâs valstis nodarbojas ar spçka spçlçm vai attiecîbu skaidroðanu. Agrînajos gados tieði tâs bija mûsu lielâkâs rûpes – ka Baltijas valstis aizmirsîs un upurçs ASV ‒ PSRS attiecîbu vârdâ. Arî mûsdienâs vçlamies pârliecinâties, ka Baltijas valstis un citas Vidus un Austrumeiropas valstis netiek pastumtas malâ, aizmirstas vai nepamanîtas attiecîbâs starp lielâkiem spçkiem.
Prezidents Klintons un prezidents Buðs jaunâkais nozîmîgi palîdzçja ievest Latviju NATO. Turklât prezidents Buðs bija tas, kuªð Baltijas valstîm nodroðinâja bezvîzu reþîmu..
Jâ, es tâs dienas labi atceros! Darbu sâku 1997. gadâ, kad NATO paplaðinâðanas kampaòa tieði sâka uzòemt apgriezienus. Pazinu vairâkus no „spçlçtâjiem” Klintona un Buða administrâcijâs, kuºi piedalîjâs ðajos procesos. Esmu arî lasîjis viòu grâmatas. Bija bûtiski gût atbalstu no ðiem diviem ASV prezidentiem un administrâcijâm, kâ arî, protams, no Kongresa. NATO paplaðinâðanas procesa sâkumâ bija smags darbs darâms, jo mums bija jâpârliecina spçka struktûras valdîbâ par to, ka Baltijas valstîm noteikti pienâkas NATO biedra statuss. Tâs darîja visu iespçjamo, lai kïûtu par labâm dalîbvalstîm, un tâs joprojâm ir labas dalîbvalstis ar labu statusu. Tomçr, jâ, bez administrâcijas un Kongresa tâlredzîbas un atbalsta tas nebûtu noticis.
Allaþ esmu uzskatîjis, ka trîs Baltijas valstu uzòemðana nozîmçja milzîgu uzticîbu. Zinâmâ mçrâ tâ tas arî bija ar Eiropas Savienîbu, bet pilnîgi noteikti NATO uzòemt trîs ïoti mazas valstis ar maziem bruòotajiem spçkiem – tâ savâ ziòâ bija „kauliòu meðana”.
Ja salîdzinâm Baltijas valstis ar citâm valstîm to lieluma, iedzîvotâju skaita, bruòoto spçku un tamlîdzîgâs jomâs, tad varbût atðíirîbas nav milzîgas, bet, òemot vçrâ Baltijas valstu ìeopolîtisko atraðanâs vietu, milzîga uzticîba nudien bija vajadzîga. Manuprât, bija brîþi, kad sapratâm, ka mums bûs jâiekustina kalni, kalniem bûs jâkustas, bet galu galâ mçs panâcâm savu. Mçs zinâm par NATO atvçrto durvju polîtiku, un esam redzçjuði arî citas valstis pievienojamies NATO un Eiropas Savienîbai. Manuprât, Baltijas valstis lielâ mçrâ parâdîja ceïu. Tas arîdzan pavçra iespçjas citâm valstîm un diasporâm. Tas tâm deva cerîbu.
Vai esat saticis daudz latvieðu polîtiíu? Viòi bieþi ir Vaðingtonâ. Vai JBANC ir pieturvieta mûsu valstu prezidentiem, ârlietu ministriem?
Mums ir lieliskas attiecîbas un komûnikâcija ar trim Baltijas valstu vçstniecîbâm Vaðingtonâ, un, manuprât, tas lielâ mçrâ ir, pateicoties mûsu trîs organizâciju darbam – îpaði to attiecinot uz ALA. Darbs turpina bût labi organizçts, un mums ir kontakti ar Latvijas polîtiíiem un valstu galvâm. Esam turçjuði roku uz pulsa un laika gaitâ esam satikuði un iepazinuðies ar polîtiíiem no Latvijas. Tas ir gaºð saraksts...
Varu iedomâties. Nezinu, vai spçsit uz ðo jautâjumu atbildçt, bet ko JBANC nozîmçja darbs Trampa administrâcijas laikâ, kad administrâcija tik ïoti gribçja „èubinâties” ar Putinu?
Man ïoti rûpîgi jâatdala personiskais viedoklis no JBANC ar tâs uzsvçrto neitrâlitâti... Sadarbojamies ar abâm partijâm. Mums jâsadarbojas ar administrâcijâm, neatkarîgi no tâ, kuºð prezidents tâs vada. Protams, bija raizes par vairâkiem virzieniem, kâdos ASV devâs, it îpaði, kad runa bija par spçku atvilkðanu no NATO vai pat par izstâðanos no NATO. Mums bija jârada trauksme un jâpârliecinâs, ka administrâcija un Kongress pilnîbâ apzinâs, ka tas bûtu briesmîgs, ïoti briesmîgs solis. Par visu vairâk – tas bûtu kompromitçjis Amerikas Savienoto Valstu nacionâlo droðîbu. Reìionâ tas bûtu devis milzîgas priekðrocîbas Krievijas Federâcijai. Manuprât vçsâkie prâti prevalçja. Tas ir viens piemçrs.
Vai JBANC kaut kâ ir iesaistîta Ukrainas situâcijâ?
Pat ïoti ! Mçs katru dienu dzîvojam, elpojam, atbalstâm un domâjam par Ukrainu. Mçs cieði darbojamies ar ukraiòu kopienâm Amerikâ. Mums ir Viduseiropas un Centrâleiropas koalicija. Sadarbojamies ar, manuprât, galveno ukraiòu organizâciju Amerikâ. Pagâjuðajâ nedçïâ (intervija notika 20. jûnijâ –K. S.), piedalîjâmies Ukrainas dienu pasâkumos, kad ukraiòi lobçja savas intereses ASV Kapitolijâ. Sadarbojamies arî ar citâm ukraiòu organizâcijâm un individiem Amerikâ, lai veidotu likumprojektus, kas atbalsta Ukrainu, lai radîtu plaðâku izpratni, tostarp òemot vçrâ to, cik tas ir bûtiski Baltijas valstîm un to kopienâm. Tâtad – jâ, Ukraina ir mûsu ikdienas darba kârtîbas priekðplânâ.
Kâ nonâcât JBANC un kâ tur palikât gadsimta ceturtdaïu?
Esmu igauòu izcelsmes amerikânis. Mani vecâki Amerikâ ieradâs nevis kâ bçgïi, bet gan tâpçc, ka viòi vçlçjâs ðeit iegût augstâko izglîtîbu. Viòi bçga no Igaunijas 1943. – 1944. gadâ. Tçvs vispirms pietiecâs Somijas bruòotajos spçkos un piedalîjâs Somijas kaºâ. Mammas tçtis, mans vectçvs, bija virsnieks Igaunijas armijâ, tâpçc 1944. gadâ nâcâs bçgt uz Zviedriju. Vecâki satikâs Zviedrijâ un pagâjuðâ gadsimta 50. gadu sâkumâ pârcçlâs uz Ameriku. Visi mani radi dzîvo Eiropâ, un allaþ esmu baudîjis viesoðanos Zviedrijâ, arî Igaunijâ. Man vienkârði tur bija jâbût! Studçju Stokholmâ un Helsinkos. Kopumâ tur pavadîju apmçram astoòus gadus. Cilvçkiem vienmçr stâstu, ka jau piedzimu kâ lobçtâjs, jo es nepârtraukti cilvçkiem skaidroju, kas ir Igaunija, kas ir Baltijas valstis un kâda ir to vçsture. Kad 1987. gadâ radâs iespçja pârcelties uz Vaðingtonu, es to izmantoju. Ðíita, es te bûðu pâris mçneðus, bet te es joprojâm esmu.
Es Latvijâ ierados 1991. gada augustâ ar domu, ka ðeit bûðu seðas nedçïas, bet nu jau tie ir 32 gadi. Tâdas lietas mçdz notikt...
Es jûs saprotu! 90. gadu sâkumâ man bija plâns palikt Igaunijâ, bija pâris izdevîbu, bet dzîve iegrozîjâs citâdâk. Cienu jûs un vienlaikus apskauþu jûs.
Arî man 90. gados bija iespçja atgriezties Amerikâ, bet galu galâ paliku Latvijâ.
Un tas ir labi.