LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

125537

Dejotji poas "lielajam uzncienam"
28.06.2022


 

 

Ko tas nozm – bt diasporas deju kopu virsvadtjam?

Pirmm krtm – lielu atbildbu! Ir jem vr, ka latvieu deja diaspor ir attstjusies dadi, attstbas gaita Ziemeamerik, piemram, ir bijusi atirga no Austrlijas vai Vcijas. Man sav radoaj darbb ir bijusi iespja satikt un vrot dejotjus gan Kanad, gan Austrlij, ar strdt ar Zviedrijas dejotjiem, ldz ar to mana izpratne un kopaina ir veidojusies daudzu gadu gaum. Runjot no organizatorisk viedoka, jatzst, ka Latvij jau ilgku laiku pastv krtba, saska ar kuu vadtajiem sniedz metodisku paldzbu, paldz ar glui praktiski, ja rodas jautjumi, k, piemram, veidot dejas rakstu, k rbties utt. Un to dara virsvadtjs, kas ir profesionlis. Es esmu Dienvidkurzemes kopu virsvadtjs, ttad paldzu tm gatavoties lielajiem svtkiem. Laika gait ir bijui rajonu, apriu virsvadtji, tagad – novadu. Aizvadtaj ruden tika nolemts das „profesionls vienbas” ieviest ar attiecb uz diasporu. Kou virsdirienta gods tika Ivaram Cinkusam (interviju ar viu lasiet msu laikraksta ...nr. – LK), bet deju virsvadtja – nav. 

 

Gara acm iedomju pasaules karti – jsu vadbas reioni tau sniedzas vai pa visiem kontinentiem, ieskaitot Latameriku, kur spcgas deju kopas ir Brazlij. K iespjams to visu savkt kop?!

Redzat, mans mris nekd zi nav visiem dejotjiem pateikt – lk, di ir pareizi! N! Mris ir paldzt sagatavoties lielajiem deju svtkiem. Un man paldz mana pieredze, ts gait iegt izpratne, ka latvieu dejoana Kanad vai Austrlij nav tikai dejoana – t ir latvisk vide, tradicijas, j, varbt vieng saikne ar latvisko identitti. Es nedrkstu ai vid un tradicijs iejaukties – man ts ir jem vr. 

 

K iespjams „savkt kop”? Vairkkrt esam tikuies zoom  formt, un patk tas vai ne, is zoom mums devis iespju pandmijas laik turpint strdt, turklt dads laika josls. Bijuas sarunas par reperturu, par tautastrpiem, kdus izvlties, turpina notikt meistarklases.Tagad radusies iespja tikties, un ms pulcjam deju kopas par reioniem, piemram, Zviedrij ierads dejotji no vism Skandinavijas valstm. Galvenais, ka joprojm ir dejotju interese un paam spars ar. 

 

Runjot  par trpiem – iedvesmojoties msu sarunai, paptju trimdas Dziesmu un deju svtku „Vadous”. Lk, 1963. gados Klvlande. Katram dejotjam mugur citds tautastrps. Latvij ierasts redzt visus viendos. 

To esam prrunjui un nolmui, ka trpi nu nebs prioritte, ar Latvij no s „viendbas” skam atkpties. Manis vadtajam deju ansamblim „Lgo”, ar ko strdju kop 1995. gada, ir izveidota obrd Latvij lielk tautastrpu kollekcija, ku ir vairk nek 40 dadi veidi. Protams, ir ar prieknesumi, ka izejam uz skatuves viena novada trp, bet, uzstjoties rzems, parasti velkam dadus, lai pardtu visu to lielo krumu un dadbu. stenb tau katram cilvkam via tautastrps ir oti privts, personisks, ldz ar ko personisks ir ar via dejojums. 

 

Tau – ir  jdziens latvieu skatuvisk deja, kas ir skatuves prieknesums un kas atiras no daniem, kuus dejojam sava prieka pc. Skatuves prieknesums uzliek savu pienkumu – uz mums skats k uz izveidotu prieknesumu, kas saists ar skatuves tiku un kopjo dejas tlu padara spcgku. Katr zi tda diskusija – vai visiem bt viendiem, vai rbties dadi, nav aktula. 

 

Trimdas Dziesmu svtkos visapmekltkie  koncerti bez gala,jeb lielkoncerti alla ir deju, pai jaundeju koncerti. Vai tie ir skatuvisks dejas prieknesumi vai dani?

Pats esmu bijis svtkos Indianapol un Toronto, ar Kultras diens Austrlij. Man gribtos teikt, ka ie koncerti ir ieskaitmi skatuvisks dejas katgorij. Danu uzbves pamat ir tra uztveramba, dani ir vienkri, un tajos varam no sirds izlkties. Jaundeju skates un koncertus vrojot, jsecina, ka te pards kustbas un kombincijas, kas nebt nav vienkri sagruptas viena aiz otras; mains dejas zmjumi, un tos vajag ctgi iemcties. Ttad – t tomr ir skatuves mksla. 

 

Tas tau saists ar ar zinmu dejas teoriju, ko sauc par aprakstu. Lai atminamies leendro Johannu Rinku u.c. Vai un k ir mainjuies viu apraksti?

Par o vartu runt ilgi un dikti – esmu doctjs msu Mzikas akadmij un pareiz doktorantras ietvaros veicu ptjumu par dejas laukuma zmjumiem kop 1937. gada. Pirmkrt vlos uzsvrt, ka Johanna Rinka nekd zi nav tla pagtne –labi, t ir vsture, kas ir aktula vl joprojm. Rinka ldz ar Jni Ou un Jkabu Stumbru ir tie cilvki,  kas aizvadt gadsimta 30. un 40. gados pierakstja dejas, aprakstos nosaucot sou nosaukumus, satvrienus, dodot zmjumus 40. gados, kad visi, kds nu kuam bija liktenis, izklda pasaul vai palika Latvij, ar savu bagu ierads mtnes zem, kur latvieu deja turpinja savu attstbas gaitu, k jau skum minju, ─ atirgu. Skaidrte Drzia Austrlij man savulaik ststja, k tapa ts zemes latvieu deju kopas un to programmas – „Rinkas un Stumbra laiku” dejotji nemaz nepieva kaut kdas atkpes, kurpretim Ziemeamerik tas noritja vieglk un va uzplaukt, piemram, Zigurda Mieza „lidojoajm” jaundejm. Tds interesants fakts – neviens man nevar atbildt uz jautjumu, ku mirkl Rinkas un Oa aprakstu zmjumos pieemtais vriea attlojums prmaints otrdi?! Turklt – vis pasaul. 

 

Pc jsu aplsm, cik diasporas dejotju vai deju kopu poas uz msu lielajiem svtkiem nkamvasar Rg? 

Kopu skaits ir ap 40 –, dejotju skaitu gan nevaru aplst. Un vl varu paziot – ir paredzts atsevis iznciens tiei diasporas deju kopm. Ldzgi k tas mums izdevs 2018. gad, kad turklt aj izncien „Daugavas” stadion tika iznests Latvijas karogs, kas 1945. gad tika aizvests ldzi, to sargjot. Tagad is karogs atrodas Latvijas Nacionlaj Vstures mzej.

 

o svtku iznciens notiks ar „Lderieu tru kadriu” – deju, kam ar ir sava vsture. Izvles pamat bija doma, ka ai dejai jnk no diasporas jaundeju krjuma, un Toronto „Daugavias” vadtja Selga Apse paldzja sagdt materilus. Interesanti, ka deja tikusi dejota latvieu saietos kop aizvadt gadsimta 30. gadiem, dejotji pai uvui trpus, dejojui bez kda vienota apraksta. Tagad apraksts,  aptaujjot vecos dejotjus un ptot fotografijas, ir restaurts, un da vsturiska deja ar savu ststu tiks dejota Rg, ”Daugavas” stadion 2023. gada vasar...

 

... kad atkal apbrnosim neticami skaistos un saretos deju rakstus! K tie top? Vai tos „zm” dators?

N, n, dators neko – cilvks ar savu intuciju, fantziju, sirdi un prtu! Pats  ai jom darbojos kop1998. gada, kad kuvu par deju svtku virsvadtju. (Kop 2003. gada Jnis Purvi bijis ar visu dju svtku mkslinieciskais vadtjs – L.K. ). Ataujos uzskatt, ka ie deju raksti laukum ir Latvijas fenomens. Turklt tas ir attstjies, tas sen vairs nav tikai grafisks – tas ar „kustas”. Katrs raksts ir vismaz pusgada darbs, katrai dejai  jizrina, piemram, ar cik soiem var aiziet no viena punkta uz citu, kad vienai diagonltei pievienot vl vienu un vl vienu, ldz izveidojas Mras krusts utt. Vai „apojot” izveidot Zalka zmi, piemram!

 

Un vai „Daugavas” stadiona laukum ir zmes, pc kum dejotji zin kustties? 

Zmes nu nav, bet ir  cipari, pc kuiem dejotji orientjas. Ar to paldz apgt vadtji, kuu kvalifikciju visnota augstu vrtju. Ar gandarjumu varu teikt, ka mums ir izveidojusies oti laba sadarbba.        

      

 

                   

     

  

  




      Atpaka