LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Mtu zems

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

112797

Diaspora un remigrcija: atzias, ptjumi, secinjumi
Apskatt komentrus (1)


21.07.2020


 

Sallija Benfelde

 

Turpinm ststu par tautieiem, kui atgrieas Latvij pc dzves kd cit valst, par to, kas nosaka viu izvli gan atgriezties Latvij, gan pilstu vai novadu, ku dzvot un strdt.

 

K zinms, Diasporas likums tika izstrdts un pieemts ar td, lai tautieiem atvieglotu atgrieanos un vairkus jautjumus padartu skaidrkus un saprotamkus. Visciek ar tautieiem, kui vlas atgriezties un atgrieas, saskaras remigrcijas koordinatori, tpc ar vii tika lgti atbildt uz vairkiem ar remigrciju saisttiem jautjumiem.

 

K oficili deklart dzvesvietu Latvij? 

 

Viens no tdiem jautjumiem ir saistts ar dzvesvietas deklaranu Diasporas likums paredz, ka  diasporas locekiem tiek nodrointa iespja papildus dzvesvietas adresei rvalst nordt ar vienu adresi Latvij. Ldz im tas tomr nebija izdarts, lai gan ar deklarto adresi saisttas gan iespjas strdt, gan saemt veselbas aprpes, izgltbas un socilos pakalpojumus. Vartu pat sact, ka ministrijas sav starp nekdi nevarja vienoties, kds ir pirmais atautais solis atgrieoties, lai vartu notikt ar viss prjais piemram, brnu reistrana brnudrz vai skol. ogad 17. jnij galgaj lasjum beidzot tika pieemti grozjumi Dzvesvietas deklaranas likum, kas stsies spk nkam gada 1. jlij. Acmredzot, tik ilgs laiks ldz grozjumi sks reli darboties, ir vajadzgs, lai ministrijas beidzot visus jautjumus sav starp sakrtotu.

 

Remigrcijas koordinatori os grozjumus vrt oti pozitvi. Daina ulca no Rgas reiona norda, ka remigrantam iespja deklart dzvesvietu Latvij ldzs deklartajai dzvesvietai mtnes zem oti atvieglos savlaicgu iestanos, piemram, brnudrzu rinds un skols, izvlties imenes rstu u.c. iem likuma grozjumiem ir ar emocionls spks deklarta dzvesvieta Latvij apliecina piederbu ai valstij, un saite ar Latviju kst tikai stiprka. Ar Anete Spalvia (Zemgale), Agnese Bere (Kurzeme) apliecina, ka tas atvieglos un patrins remigrantu iekauanos Latvijas darba tirg, sabiedrb un piekuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skait savlaicgi brnus reistrt brnudrz vai skol jau pirms remigrcijas. Savukrt Astrda Leinska (Latgale) teic, ka Diasporas likum paredzts aktvittes nevarja ieviest uzreiz ldz ar t stanos spk, jo daudzm ministrijm bija jveic vesela virkne izmaiu, kas prasa ilgku laiku. Domju, jau pavisam drz redzsim btiskas izmaias, kas atvieglos Latvijas iedzvotju atgrieanos dzimten, via saka. Ar Vidzemes remigrcijas koordinatore Ija Groza teic, ka oti cer ministrijas beidzot sps atrast kopgu izpratni un sps vienoties. Ldz im dzvesvietas deklarana bijis viens no tiem jautjumiem, kas bram atgrieanos Latvij padarjis oti saretu, pat neiespjamu, ja vien nav vecku vai radinieku mjas vai dzvoka vai sava pauma, ku var reistrt savu dzvesvietu.

 

Par ko remigranti interesjas visvairk?

 

K vienu no galvenajiem jautjumiem remigrcijas koordinatori min brnu iekrtoanu brnudrz un skol, darba atraanu un latvieu valodu. imenm nereti ir oti btiski saprast, kda ir izgltbas sistma Latvij, k brnu tai pieteikt, k brna izgltba tiks pieldzinta, saldzinot ar iepriekjo mtnes zem iegto, latvieu valodas apguves apmcbas, vai brns integrsies savu vienaudu vid, psicholoiskais atbalsts brnam. Ttad k visbtiskkais izaicinjums jmin remigrantu brnu un jaunieu integrans Latvijas skolu izgltbas sistm. ie brni nereti ir dzimui un lielko savas dzves dau pavadjui sav mtnes zem un iekvuies ts vides apstkos. Nereti ie brni nerun latviski vai run oti slikti. Ar cita mcbu viela un kultra ir liels izaicinjums adaptcij. Tad skola kop ar remigrantu imeni mina meklt risinjumus, k paldzt. 

 

Katru gadu Latvijas skols mcbas uzsk aptuveni 800 skolnu, kui atgriezuies uz dzvi Latvij. Brni oti biei sastopas ar grtbm, iekaujoties skolas vid un mcbu proces, k ar sazi ar citiem skolniem, skolotjiem, jo izgltbas sistma atiras no ts, kas bija mtnes zem. Remigrantu atvasm ir j⭭prvar ne tikai latvieu valodas izaicinjumi, bet ar iekauans jaun vid un kultr. K risinjumu skols vartu ieviest jaunu intereu izgltbas pulciu, vasaras nometnes remigrantu atvasm ar mri veicint latvieu valodas apguvi, Latvijas kultras, tradiciju iepazanu, integrt remigrantu brnus Latvijas vid, stiprint nacionlo identitti un piederbas apziu latviskajai kultrtelpai, uzsver Astrda Leinska. 

 

Tikpat svargi ir jautjumi, kas saistti ar socilm problmm   dzvesvietas nodroinjums, jo biei vien tie, kas atgrieas, vlas iekrtoties uz pagaidu dzvi pavaldbu dzvokos, tau prsvar pavaldbm dzvoku trkst. Turklt biei vien personas, kuas vlas atgriezties, nespj ar Latvij piedvto atalgojumu nodroint savu imeni.

 

Daina ulca skaidro, ka, atgrieoties Latvij, remigranti saskaras ar vairkiem izaicinju-miem. Domju, jebku remigrants sastopas ar izaicinjumiem, un viens no raksturgkajiem Latvijas sabiedrbu pai neinteres, ka kds ir bijis remigrants: viena taisnba, viens likums visiem! Remigranti, atgrieoties Latvij, ne vienmr psicholoiski ir tam gatavi. Liels izaicinjums ir ar Latvijas sabiedrbas domanas veids, kas atiras no t, kds tas ir mtnes valstu (Lielbritanijas, Skandinvijas, Vcijas, ASV, Austrlijas) sabiedrb. Remigranti gaida t⭭das sabiedrbas koppabas k, piemram, lielku savstarpjo izpaldzbu, smaidokas sejas, piekljbu publisks viets un sabiedriskaj transport, sava vrda turanu u.c. k savs bijuajs mtnes zems. Ar is jautjums  ir saistts ar visprjo Latvijas attstbu, ne tikai remigrciju, via saka.

 

Anete Spalvia atgdina, ka tiem, kui vlas atgriezties, noteikti, jsaprot, ka pirms atgrieans jsakrto dokumenti attiecgaj mtnes zem  (U1, U2, S1, EVAK karte, brnu pabalsts, brna iegt izgltba,  IIN prmaksa utt.).  Jsazins ar attiecgo pavaldbu, draugiem, radiem,   jldz paldzba remigrcijas koordinatoram neskaidru jautjumu risinan. Atgrieans noteikti nav vieglprtgi pieemts lmums, daudzi savu atgrieanos veic prdomti un plnveidgi. Parasti imenes ar brniem sav dzimtaj pus atgrieas, jo vlas, lai viu brns mcs latvieu skol un iemcs latvieu valodu. Via ar ir prliecinta, ka jrko integrjoie un tkloans paskumi remigrantu imenm. Ir nepiecieami atbalsta paskumi, tikans ar domubiedriem, aktvittes kop ar ldzgi domjoajiem. du paskumu ietvaros remigrantu imenes izveidos savstarpjus kontaktus, jutsies vienotas, vars dalties sav pieredz un apmainties ar nodergu informciju. Paskum vartu piedalties ar vietjs imenes.

 

Vietas, kus tautiei atgrieas visbiek

 

Aptaujjot remigrcijas koordinatorus, viens no jautjumiem bija, kurs pilsts vai apdzvots viets remigranti atgrieas visbiek un kpc t notiek.

 

Rgas reiona remigrcijas koordinatore Daina ulca atbild,  ka vispopulrks vietas ir Rga, Jrmala un Tukums. Interesi nosaka visprj pilstas un novada attstba, vietas paais gars un noskaojums, via skaidro. 

 

Zemgal vispopulrks vietas ir Jelgava, Jkabpils un Dobele, saka Anete Spalvia un papildina: Noteikti izvli nosaka, tas, kur dzvo draugi, radi un ar pieejamo pakalpojumu daudzums. Izgltbas iestu pieejamba pirmsskolas un skolas vecuma brniem, izgltbas iespju un intereu izgltbas nodroinanu. Veselbas pakalpojumu nodroinana, sabiedrisk transporta pieejamba, k ar kultras un brv laika pavadanas iespjas.

 

Savukrt Kurzemes remigrcijas koordinatore Agnese Bere ststa, ka visvairk Kurzemes reion cilvki atgrieas Liepj, Ventspil un Kuldg. Cilvku ststi un liktei ir oti dadi, tpc nav viennozmgas atbildes, kas un k tiei ietekm o cilvku vlmi atgriezties dzimten. Darb ar remigrantiem esmu secinjusi, ka visbiek cilvki atgrieas, patriotisma vadti, mlestb pret savu zemi, novadu. Citiem sveum neveidojas piederbas izjta mtnes zemei, un vii joprojm Latviju redz k savas mjas, kur latvisk vid audzint savus brnus. Dakrt nozmga loma ir sadzviskiem jautjumiem skolu un pirmsskolas izgltbas pieejambai, latvieu valodas apguves iespjm, dadiem ar dzvesvietu saisttiem jautjumiem, darba iespjm un uzmjdarbbai u.c.  

 

Latgal vislielkais remigrcijas process notiek Daugavpils un Rzeknes pilsts, kas cilvkus un imenes piesaista ar savm iespjm, sakrtoto infrastruktru, mobilitti un nodarbintbas iespjm, saka Astrda Leinska. imenm draudz-ga vide ir ar Balvu novad, uz kuu ir liela tendence atgriezties. Darba praks bija gadjums, kad tiei Balvu iedzvotjas vrs, Lielbritanijas pilsonis, bija tas, ku ierosinja imenei ar trs brniem prcelties uz Balvu novadu, lai dzvotu tr un za vid. Balvu novads atbalsta remigrantus, rko paskumus un godina s imenes. Remigran-tus interes ar Krslava, Preii, Lvni, Krsava, Daugavpils un Ludzas novads, Aglonas, Dagdas, Riebiu, Vrkavas, Viakas, Vinu un Zilupes novads. Pirms atgrieans biei vien remigranti saldzina pavaldbu sniegtos pakalpojumus interneta vietn www.vietagimenei.lv vai ar izvlas pc iepriekjs dzvesvietas pieraksta iedzvotju reistr, paststa Leinska.

 

Vidzemes remigrcijas koordinatore Ija Groza teic, ka Latvij kopum Latvijas liels pilstas ir k magnts. Vidzem t ir viengi Valmiera, tpc ar likumskargi, ka t ir vieta nr. 1 Vidzem, uz kuu atgrieas cilvki, un ne tikai valmieriei. Nkams vietas ai top ir Vidzem  Valkas novads, Gulbenes, Alksnes, Madonas  novadi. Par Vidzemes prli dvtajs Css saldzinoi atgrieas mazk. Cilvki atzst, ka Csis ir skaista un lieliska vieta atptai, dzvei vasar, bet darba iespju nav daudz, via skaidro. Ija Groza ar piebilst, ka pdj laik jauns imenes sk izvlties novadus, kur iegdjas kdu vecu lauku paumu, sk to sakopt un atrod sev kdu interesantu, nelielu biznesa veidu, jo grib dzvot za vid.

 

Apkopojot atbildes par vietu, ku remigranti vlas dzvot, redzams ar, ka Latvijas iedzvotjus piesaista dabas pieejamba un interesanti vides objekti. Atgrieanos sekm ar daudzveidga intereu pulciu izvle brniem. 

 

K aicinjums un atgdinjums skan Dainas ulcas teiktais: Latvij remigranti vairs  nav emigranti ar ierobeotm tiesbm, te vii ir pilntiesgi pilsoi. Brvu darba vietu Latvij  ir tkstoiem, dzves vietas re rpus Rgas, tuvu Rgai reli samaksjama ar Latvijas algm. Tiem kas atgrieas Latvij, es novlu bt reliem un saredzt ts iespjas savai un savas imenes individulajai un emocionlajai dzvei un attstbai, ko   var iegt tikai un viengi sav zem. Sc ar sevi!

 


  




      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA