GIDONS KRĒMERS UN KREMERATA BALTICA KONCERTĒ ŅUJORKĀ
Apskatīt komentārus (0)


21.02.2014

GIDONS KRĒMERS UN KREMERATA BALTICA KONCERTĒ ŅUJORKĀ

Kremerata Baltica un tā mākslinieciskā vadītāja, pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera koncerti ir vienmēr gaidīts notikums klasiskās mūzikas koncertdzīvē Ņujorkā. Viņu koncerts 30. janvārī 92 Street Y Terēzes L. Kaufmanas skaistajā koncertzālē nebija izņēmums; tas bija iekļauts 92Y kultūras iestādes Distinguished Artists in Recital koncertserijā. Koncerta vakarā valdīja elektrizētam gaisotne, kad apmeklētāji, to skaitā arī latvieši,  sāka ierasties un aizņēma gandrīz visas koncertzāles 900 sēdvietas.

Kremerata Baltica stīgas, 22 izcilu igauņu, latviešu un lietuviešu jauno atskaņotājmākslinieku sastāvā, mūzicēja ar apbrīnojamu saskaņu un virtuozitāti. Koncerta programmas pirmajā daļā skanēja poļu un krievu izcelsmes komponista Mečislava Vainberga (Mieczyslaw Weinberg) darbi – Concertino vijolei un stīgām, Op. 42 (1948) un Simfonija No. 10 stīgām, Op. 98 (1968). Spēlēdams solo, Gidons Krēmers uzbūra šī opusa nostalģisko noskaņu ar savu ēterisko vijoles toni, īpaši augšējā reģistrā. Concertino pirmā un trešā liriskā daļā, kā arī otrajā lēnajā daļā Kremerata Baltica instrumentālistu frazējumi smalkjutīgi sasaucās ar G. Krēmera izsmalcināti, virtuozi spēlētām pasāžām. M. Vainberga agrīnais poētiskais skaņdarbs ilgus gadus bija pazudis, bet, par laimi, 2007. gadā tika izcelts no aizmirstības.

Gidons Krēmers uzņēmās koncertmeistara lomu M Vainberga 10. simfonijā, kas komponēta divdesmit gadus pēc Concertino. Lai gan simfonijā bieži saklausāmi baroka mūzikas Concerto grosso stilistiskie elementi, tās mūzikālās izteiksmes valoda ir neparasti laikmetīga un emocionāli saviļņojoša. Dažādas laikmetīgas stīgu technikas, kā piemēram, rokas piesitieni pa stīgu instrumenta ārpusi, palīdz veidot opusa saspringto gaisotni. Katra stīgu grupa spēlēja ar briljantu, saliedētu kopskaņu. Īpaši spilgts moments bija tuvu pie simfonijas beigām, kad četri stīgu grupas vadītāji spēlēja tematiski mutuļojošu pasāžu, kuŗai pēkšņi sekoja visu kamerorķestŗa krāšņais skanējums. Čellaa grupas vadītāja Giedre Dirvanauskaite žilbinoši nospēlēja savas solo partijas ar dzidru toni visos reģistros. Santa Vizine, alta grupas vadītāja, nospēlēja savas solo daļas ar reti samtainu un dziedošu toni. Kontrabasisti - vadītājs Kristaps Pētersons un Oskars Bokanovs degsmīgi un pilnskanīgi interpretēja simfonijas drāmatiskās pasāžas.

Kremerata Baltica spēlēja ar vienreizēju intensitāti un profesionālitāti arī koncerta otrajā daļā, kuŗā aizkustinoši izskanēja igauņu komponista Arvo Pērta elēģija angļu komponista Bendžamina Britena piemiņai –Cantus in memoriam Benjamin Britten. Zvana partiju šajā opusā izcili nospēlēja Kremerata Baltica ilggadīgais sitaminstrumentālists, aranžētājs un komponists Andrejs Puškarevs.

B. Britena opusā “Variācijas par Franka Bridža (Frank Bridge) temu stīgām”, op. 10, Kremerata Baltica jaunie instrumentālisti vienpadsmitu atšķirīgās daļas atskaņoja ar šarmu. Koncerta beigās skanēja Dmitrija Šostakoviča satīriskā opera basam un orķestrim A. Puškareva aranžējumā stīgām. Šī bija Ņujorkas debija basam Aleksejam Mochalovam, kuŗš dobji un asprātīgi nodziedāja Šostakoviča ironisko opusu, likdams lietā savu aktieŗa meistarību. Kremerata Baltica stīdzinieki enerģiski dzīvoja līdzi skaņdarba traģikomiskajam sižetam. Koncerta beigās bija ilgi aplausi un ovācijas Gidonam Krēmeram un Kremerata Baltica mūziķiem. Pēc koncerta sekoja pieņemšana blakus telpās, ko rīkoja Latvijas pastāvīgā pārstāvniecībā ANO.

Kremerata Baltica jaunā dubulttvartā Mieczyslaw Weinberg (ECM 2368/69) ir brīnišķīgi ierakstīti komponista Concertino, Desmitā simfonija un kamermūzika ar Gidonu Kremeru, altistu Daniilu Grišinu, čellisti Giedri Dirvanauskaiti un izcilo jauno pianistu  Daniilu Trifonovu.

Dace Aperāne