GIDONS KRÇMERS UN KREMERATA BALTICA KONCERTÇ ÒUJORKÂ
Apskatît komentârus (0)
21.02.2014
GIDONS KRÇMERS UN KREMERATA BALTICA KONCERTÇ ÒUJORKÂ
Kremerata Baltica un tâ mâkslinieciskâ vadîtâja, pasaulslavenâ vijolnieka Gidona Krçmera koncerti ir vienmçr gaidîts notikums klasiskâs mûzikas koncertdzîvç Òujorkâ. Viòu koncerts 30. janvârî 92 Street Y Terçzes L. Kaufmanas skaistajâ koncertzâlç nebija izòçmums; tas bija iekïauts 92Y kultûras iestâdes Distinguished Artists in Recital koncertserijâ. Koncerta vakarâ valdîja elektrizçtam gaisotne, kad apmeklçtâji, to skaitâ arî latvieði, sâka ierasties un aizòçma gandrîz visas koncertzâles 900 sçdvietas.
Kremerata Baltica stîgas, 22 izcilu igauòu, latvieðu un lietuvieðu jauno atskaòotâjmâkslinieku sastâvâ, mûzicçja ar apbrînojamu saskaòu un virtuozitâti. Koncerta programmas pirmajâ daïâ skançja poïu un krievu izcelsmes komponista Meèislava Vainberga (Mieczyslaw Weinberg) darbi – Concertino vijolei un stîgâm, Op. 42 (1948) un Simfonija No. 10 stîgâm, Op. 98 (1968). Spçlçdams solo, Gidons Krçmers uzbûra ðî opusa nostalìisko noskaòu ar savu çterisko vijoles toni, îpaði augðçjâ reìistrâ. Concertino pirmâ un treðâ liriskâ daïâ, kâ arî otrajâ lçnajâ daïâ Kremerata Baltica instrumentâlistu frazçjumi smalkjutîgi sasaucâs ar G. Krçmera izsmalcinâti, virtuozi spçlçtâm pasâþâm. M. Vainberga agrînais poçtiskais skaòdarbs ilgus gadus bija pazudis, bet, par laimi, 2007. gadâ tika izcelts no aizmirstîbas.
Gidons Krçmers uzòçmâs koncertmeistara lomu M Vainberga 10. simfonijâ, kas komponçta divdesmit gadus pçc Concertino. Lai gan simfonijâ bieþi saklausâmi baroka mûzikas Concerto grosso stilistiskie elementi, tâs mûzikâlâs izteiksmes valoda ir neparasti laikmetîga un emocionâli saviïòojoða. Daþâdas laikmetîgas stîgu technikas, kâ piemçram, rokas piesitieni pa stîgu instrumenta ârpusi, palîdz veidot opusa saspringto gaisotni. Katra stîgu grupa spçlçja ar briljantu, saliedçtu kopskaòu. Îpaði spilgts moments bija tuvu pie simfonijas beigâm, kad èetri stîgu grupas vadîtâji spçlçja tematiski mutuïojoðu pasâþu, kuºai pçkðòi sekoja visu kameroríestºa krâðòais skançjums. Èellaa grupas vadîtâja Giedre Dirvanauskaite þilbinoði nospçlçja savas solo partijas ar dzidru toni visos reìistros. Santa Vizine, alta grupas vadîtâja, nospçlçja savas solo daïas ar reti samtainu un dziedoðu toni. Kontrabasisti - vadîtâjs Kristaps Pçtersons un Oskars Bokanovs degsmîgi un pilnskanîgi interpretçja simfonijas drâmatiskâs pasâþas.
Kremerata Baltica spçlçja ar vienreizçju intensitâti un profesionâlitâti arî koncerta otrajâ daïâ, kuºâ aizkustinoði izskançja igauòu komponista Arvo Pçrta elçìija angïu komponista Bendþamina Britena piemiòai –Cantus in memoriam Benjamin Britten. Zvana partiju ðajâ opusâ izcili nospçlçja Kremerata Baltica ilggadîgais sitaminstrumentâlists, aranþçtâjs un komponists Andrejs Puðkarevs.
B. Britena opusâ “Variâcijas par Franka Bridþa (Frank Bridge) temu stîgâm”, op. 10, Kremerata Baltica jaunie instrumentâlisti vienpadsmitu atðíirîgâs daïas atskaòoja ar ðarmu. Koncerta beigâs skançja Dmitrija Ðostakovièa satîriskâ opera basam un oríestrim A. Puðkareva aranþçjumâ stîgâm. Ðî bija Òujorkas debija basam Aleksejam Mochalovam, kuºð dobji un asprâtîgi nodziedâja Ðostakovièa ironisko opusu, likdams lietâ savu aktieºa meistarîbu. Kremerata Baltica stîdzinieki enerìiski dzîvoja lîdzi skaòdarba traìikomiskajam siþetam. Koncerta beigâs bija ilgi aplausi un ovâcijas Gidonam Krçmeram un Kremerata Baltica mûziíiem. Pçc koncerta sekoja pieòemðana blakus telpâs, ko rîkoja Latvijas pastâvîgâ pârstâvniecîbâ ANO.
Kremerata Baltica jaunâ dubulttvartâ Mieczyslaw Weinberg (ECM 2368/69) ir brîniðíîgi ierakstîti komponista Concertino, Desmitâ simfonija un kamermûzika ar Gidonu Kremeru, altistu Daniilu Griðinu, èellisti Giedri Dirvanauskaiti un izcilo jauno pianistu Daniilu Trifonovu.
Dace Aperâne